Sāknēšanas ierīce (boot) — kas tā ir un kā tā strādā
Uzzini, kas ir sāknēšanas ierīce (boot), kā tā ielādē operētājsistēmu un kādas sāknēšanas metodes (disks, tīkls, karte) darbojas — skaidri un saprotami.
Datora palaišanai tiek izmantota sāknēšanas ierīce (angliski "boot device"). Nosaukums saistīts ar vārdu zābaka, kas piestiprināts pie kājas, un ar angļu terminu bootstrap, kas apzīmē procesu, kur mazs, vienkāršs mehānisms palīdz palaist un uzsākt daudz sarežģītāku sistēmu; līdzīgu jēdzienu bieži sauc arī ar vārdu bootstrap.
Pirms dators var normāli darboties, tam jāielādē operētājsistēmas komponenti un šīs sistēmas instrukcijas atmiņā. To parasti nodrošina sāknēšanas ierīce un sistēmas pirmās (firmware) programmas — BIOS vai UEFI — kas izpilda sākotnējo aparatūras pārbaudi un pēc tam meklē un ielādē sāknēšanas programmu (bootloader), kas savukārt ielādē operētājsistēmu.
Kādas ierīces var būt sāknēšanas ierīces
Ierīces, no kurām var ielādēt datoru, parasti dēvē par sāknēšanas diskiem vai sāknēšanas diskiem. Tās var būt:
- cietais disks, SSD vai NVMe disks
- disketes (vēsturiskas sistēmas)
- kompaktdisks) vai DVD/USB zibatmiņa
Dažos gadījumos sāknēšanas funkciju nodrošina iebūvētas mikroshēmas vai tīkla risinājumi, kas operētājsistēmu ielādē, izmantojot tīklu. Piemēram, tīkla telefoni un thin client ierīces var izmantot tīkla sāknēšanu, lai lejupielādētu programmatūru un profilu no centrālā servera; arī dažas mobilās platformas autentificē lietotāju, izmantojot mobilā tālruņa tīkla identifikāciju.
Sāknēšanas secība un bootloader
Sistēmas firmware (BIOS/UEFI) parasti pārbauda aparatūru (Power-On Self Test — POST) un pēc tam meklē sāknēšanas ierīces secībā, kas konfigurēta sistēmas iestatījumos. Kad tiek atrasts derīgs sāknēšanas sektors vai bootloader, tas tiek ielādēts atmiņā un uzsāk izpildi. Bootloader (piemēram, GRUB, Windows Boot Manager) pārvalda operētājsistēmas ielādēšanu, piedāvā izvēli starp vairākām sistēmām vai režīmiem un var nodrošināt papildu pārbaudes.
BIOS vs UEFI un drošība
Mūsdienu datoros parasti lieto divus galvenos firmware veidus: tradicionālo BIOS un jauno UEFI. UEFI atbalsta lielākus diskus (GPT), ātrāku sāknēšanu un modernākas drošības funkcijas, piemēram, Secure Boot, kas ļauj palaist tikai parakstītas un uzticamas sāknēšanas komponentes. Šīs drošības iespējas palīdz aizsargāt pret ļaunprogrammatūru, kas mēģina aizvietot bootloader vai operētājsistēmas sastāvdaļas.
Startkaršu, sākuma plates un citas pieejas
Pastāv dažādas fiziskas un loģiskas pieejas sistēmas startēšanai: Startkaršu standarti un autentifikācijas mehānismi ļauj vairākām personām droši piekļūt koplietotām ierīcēm (piemēram, kiosku datoriem), nodrošinot pilnīgu privātumu un piekļuvi visai tām piederošajai lietojumprogrammatūrai. Pastāv arī sāknēšanas plates vai paplašināšanas kartes, kas var pievienot papildu boot iespējas vai īpašu aparatūru sāknēšanai.
Praktiski padomi un problēmu novēršana
- Mainīt sāknēšanas secību: piekļūstiet BIOS/UEFI iestatījumiem (parasti ar taustiņiem F2, Del, Esc vai citiem) un izvēlieties boot order.
- Sāknēšanas kļūdas: ja dators neatrod bootloader vai operētājsistēmu, parādās ziņa “No bootable device” — pārbaudiet, vai disks ir pareizi pievienots un vai nav bojāts.
- USB/optiskās ierīces: ja nepieciešams sākt no instalācijas datu nesēja, pārliecinieties, ka tas ir bootable un ka BIOS/UEFI atļauj sāknēšanu no šī tipa ierīcēm.
- Drošība: ja Secure Boot neļauj palaist OS, iespējams, būs jāizslēdz vai jāpielāgo Secure Boot opcijas vai jāpievieno atbilstošs paraksts.
Daudzi lietotāji vienkāršo jēdzienu un parasti sauc ierīci, no kuras sāk darbību, vienkārši par sāknēšanas ierīci, savukārt citas iekārtas — par datu ierīcēm. Tomēr atšķirība starp tiem ir nozīmīga gan datoram, gan operētājsistēmai, jo no tā atkarīgs, kas tiek ielādēts un kā sistēma tiek pārvaldīta.
Izcelsme
Ievietošana sāknēšanas ierīcē ir tas pats, kas palaišana (vai palaišana). Tas ir saīsinājums no bootstrapping jeb sākt ar vienkāršām lietām un no tām izveidot sarežģītas lietas.
Saistītās lapas
- Ievietošana
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir boot ierīce?
A: Datora palaišanas ierīci izmanto, lai iedarbinātu datoru. Tā ielādē operētājsistēmu datora atmiņā, un tā var būt diskete, zibatmiņas disks, kompaktdisks, cietais disks vai cietvielu disks.
J: No kurienes nāk termins "bootstrap"?
A: Termins "bootstrap" ir atvasināts no angļu valodas frāzes "pull yourself up by your own bootstraps" ("pacelties ar saviem bootstraps"). Tas nozīmē izmantot kaut ko vienkāršāku, lai kaut kas sarežģītāks darbotos labāk.
J: Kādi ir daži sāknēšanas ierīču piemēri?
A.: Starta ierīču piemēri ir disketes, zibatmiņas diski, kompaktdiski, cietie diski un cietvielu diski. Dažos tīkla datoros tiek izmantotas arī ielādes mikroshēmas, kas operētājsistēmu iegūst, izmantojot tīklu. Tīkla telefoni arī izmanto šādas mikroshēmas, lai identificētu lietotāju mobilā tālruņa tīklā.
J: Kā darbojas bootkartes?
A.: Iedarbināšanas karšu standarti var ļaut daudziem lietotājiem iedarbināt kiosku datorus, nodrošinot pilnīgu privātumu un piekļuvi visai tiem piederošajai lietojumprogrammatūrai. Pastāv arī pastāvīgas versijas, ko sauc par sākumkartēm vai papildkartēm, kuras ir pastāvīgākas nekā parastās sākumkartes.
J: Kāda ir atšķirība starp "boot" ierīci un citām datu ierīcēm?
A: Patiesībā nevis dators, bet gan operētājsistēma rūpējas par "boot" ierīču un citu datu ierīču nošķiršanu - ne vienmēr tikai to funkciju ziņā, bet arī to nozīmes ziņā, lai pareizi iedarbinātu datoru.
Jautājums: Kāpēc pirms datora lietošanas ir nepieciešama operētājsistēma?
Atbilde: Pirms dators var normāli darboties, tam ir jābūt operētājsistēmas norādījumiem, kas nosaka, kā veikt pamatfunkcijas, piemēram, ielādēt lietojumprogrammas vai programmas atmiņā, lai vēlāk lietotāji varētu tām piekļūt.
J: Kā tīmekļa tālruņi izmanto mikroshēmas identifikācijas nolūkos?
A: Tīmekļa tālruņi izmanto mikroshēmas identifikācijas nolūkos, savienojot tos ar mobilo tālruņu tīkliem, lai tie varētu tikt identificēti šajos tīklos, kad tos izmanto tiešsaistē vai veicot zvanus u. tml.
Meklēt