Solons — Atēnu likumdevējs un politiskais reformētājs (630–560 p.m.ē.)
Solons — Atēnu likumdevējs 6. gs. p.m.ē., kurš veica taisnīgas reformas: atcēla parādu verdzību, sadalīja pilsoņus pēc turības un stiprināja Atēnu politisko taisnīgumu.
Solons bija valstsvīrs un likumdevējs Senajā Grieķijā, kurš dzīvoja apmēram 630.–560. gadu p.m.ē. Viņu bieži dēvē par vienu no septiņiem vecākajiem (Gudrajiem) Grieķijas vīriem. Solons kļuva pazīstams kā politisks reformētājs un dzejnieks — viņa dzejoļi saglabājušies fragmentāri, bet tie sniedz papildu ieskatu viņa domāšanā un motivācijās.
Konteksts un iemesli reformām
5. gadsimta pirms mūsu ēras sākumā Atēnās pastāvēja liela sociāla spriedze: lauku iedzīvotāji bija parādā bagātajiem zemes īpašniekiem, parādu dēļ daudzi zemnieki un viņu ģimenes tika pārdoti aizgarlniekos vai zaudēja zemi. Vara politiskajās institūcijās piederēja dižciltīgajām ģimenēm. Lai izvairītos no pilsoņu sacelšanās un sabiedriskā haosa, ap 594. g. p.m.ē. pie varas nonāca Solons ar uzdevumu veikt reformas un samierināt pretējās grupas.
Galvenās reformas
Solona reformas bija plašas un skāra gan ekonomiku, gan politiku un tiesu sistēmu. Galvenie pasākumi bija:
- Parādu atcelšana (seisachtheia) — viņš pasludināja parādu “novākšanu” un atbrīvoja cilvēkus, kas bija kļuvuši par vergiem parādu dēļ. Tas bija centrālais pasākums, kas samazināja sociālo spriedzi.
- Aizliegums pārdot pilsoņus par parādiem — tika pieņemts likums, kas liedza pilsoņiem nonākt parādu verdzībā.
- Pilsoņu iedalīšana pēc turības — Solons iedalīja pilsoņus četrās turības šķirās, nevis pēc dzimšanas. Turība tika mērīta pēc lauksaimnieciskās ražas (medimnoi), un šķiras nosauca: pentakosiomedimnoi (visbagātākie), hippeis, zeugitai un thetes (vismazāk turīgie). Tas noteica, kuriem ir tiesības kandidēt uz augstākām amatvietām, taču visi pilsoņi saglabāja balsstiesības sapulcē (Ekklesia).
- Savienotas valsts institūcijas — tika izveidota Boule (padome) ar 400 locekļiem, kas pārstāvēja dažādas tautas daļas un sagatavoja jautājumus sapulcei; tika stiprināta Ekklesia kā pilsoņu sapulce.
- Tiesu sistēmas reforma — Solons izveidoja tautas tiesu (Heliaia), kur pilsoņi varēja izskatīt strīdus un lietas, kā arī ieviest apstrīdēšanas iespēju pret amatpersonu lēmumiem. Viņš arī pārskatīja un mīkstināja dažus bargus sodus, nostiprinot rakstiskus likumus.
- Ekonomiskas un sociālas normas — viņš veicināja tirdzniecību un amatniecību, centās ierobežot zemes koncentrāciju pie dažiem īpašniekiem un lika likumus, kas regulēja aizņēmumus un civildzīvi.
- Likumu publicēšana un pieejamība — likumi tika padarīti publiski pieejami, lai tie nebūtu tikai aristokrātu interpretācijas jautājums.
Sekas un ietekme
Solona reformas neizveidoja pilnīgu demokrātiju, taču tās būtiski mainīja Atēnu politisko sistēmu: samazināja dižciltīgo monopolu un deva plašākas iespējas piedalīties politiskajā dzīvē cilvēkiem, kuru tiesības agrāk bija ierobežotas. Reformas arī novērsa tūlītēju pilsoņu sacelšanos un radīja stabilāku sabiedrības pamatni — vēlāk šo pamatu attīstīja citi likumdevēji, piemēram, Kleistenis.
Personība un mantojums
Solons bija pazīstams ne tikai kā politiķis, bet arī kā dzejnieks un pragmatisks likumdevējs, kurš centās rast kompromisu starp pretējiem sabiedrības slāņiem. Pēc reformu pieņemšanas viņš ilgāku laiku prombija no Atēnām, lai likumi varētu nostiprināties bez tūlītējas politiskas pretestības. Solona darbība ļāva Atēnām pakāpeniski attīstīties par pilsētu, kurā radās apstākļi plašākai pilsoņu līdzdalībai nākamajos gadsimtos.
Solons nomira ap 560. g. p.m.ē., tomēr viņa vārds palicis kā simbols tādu likumdevēju praksei, kas cenšas līdzsvarot interešu konfliktus, aizstāvēt tiesiskumu un panākt sociālu taisnīgumu.
Meklēt