Bose gāze
Bozes gāze ir jēdziens kvantu mehānikā.
Klasiskajā mehānikā ir jēdziens, ko sauc par ideālo gāzi. Šis jēdziens apraksta, kā gāze parasti uzvedas dažādos apstākļos. Bose gāze ir analogs jēdziens kvantu mehānikā.
Bosa gāzi veido bozoni ar pozitīvu spina vērtību. Šiem bozoniem arī ir Bozes-Einšteina statistika. Bosonu statistisko mehāniku izstrādāja Satjendra Nats Bosē fotoniem. Alberts Einšteins šo teoriju paplašināja, kad saprata, ka bozonu ideālā gāze pietiekami zemā temperatūrā veido kondensātu. Šo kondensātu sauc par Bose-Einšteina kondensātu. Tas neattiecas uz klasisko ideālo gāzi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Boses gāze?
A: Boses gāze ir kvantu mehānikas jēdziens, kas ir analogs klasiskās mehānikas ideālajai gāzei. Tā sastāv no bozoniem ar pozitīvu spina vērtību, un tai ir Bozes-Einšteina statistika.
J: Kas izstrādāja bozonu statistisko mehāniku?
A: Satyendra Nath Bose izstrādāja bozonu statistisko mehāniku, īpaši attiecībā uz fotoniem.
J: Ko Alberts Einšteins izdarīja bozonu teorijā?
A: Alberts Einšteins paplašināja Satjendras Natha Bosē bozonu teoriju, kad viņš saprata, ka ideāla bozonu gāze pietiekami zemā temperatūrā veidos kondensātu, kas pazīstams kā Bosē-Einšteina kondensāts.
J: Kāda ir atšķirība starp ideālo gāzi un Bosē gāzi?
Atbilde: Atšķirība starp ideālo gāzi un Bosē gāzi ir tāda, ka ideālā gāze ir klasiskās mehānikas jēdziens, bet Bosē gāze ir kvantu mehānikas jēdziens. Turklāt daļiņas ideālajā gāzē nav pakļautas Boses-Einšteina statistikai, bet daļiņas Boses gāzē ir bozoni ar pozitīvu spina vērtību un tām ir raksturīga Boses-Einšteina statistika.
J: Kas ir Bozes-Einšteina kondensāts?
A: Boses-Einšteina kondensāts ir vielas stāvoklis, kas rodas, kad bozonu gāze tiek atdzesēta līdz pietiekami zemai temperatūrai, lai tie visi nonāktu vienā kvantu stāvoklī.
Vai visas gāzes spēj veidot Bozes-Einšteina kondensātu?
Atbilde: Nē, tikai gāzes, kas sastāv no bozoniem ar pozitīvu spina vērtību, spēj veidot Bozes-Einšteina kondensātu.
J: Kas izstrādāja ideālās gāzes jēdzienu?
A: Ideālās gāzes jēdziens tika izstrādāts klasiskajā mehānikā, bet tas nav attiecināms uz vienu personu. To laika gaitā izstrādāja vairāki zinātnieki.
