Bošina (Boshin) karš — Japānas pilsoņu karš un Meidži restaurācija, 1868–1869

Bošin karš (1868–1869): Japānas pilsoņu karš, kas noveda pie Meidži restaurācijas — Tokugavas krišana, modernizācija un impērijas varas atjaunošana.

Bošin karš (戊辰戦争, Boshin Sensō, "Jang Zemes pūķa gada karš"), dažkārt dēvēts par Japānas revolūciju, bija pilsoņu karš Japānā, kas norisinājās no 1868. līdz 1869. gadam starp valdošā Tokugavas šogunāta spēkiem un tiem, kas centās panākt Meidži politiskās varas atjaunošanu impērijas galmā.

Fons un cēloņi

Bošina konflikta pamatā bija dziļas politiskas un sociālas pārmaiņas, kas sākās ar Japānas atvēršanu ārpasaules ietekmei 1850.–1860. gados, galvenokārt pēc amerikāņu jūras komandiera Metjū Perija ierodas 1853.–1854. gadā. Rietumu valstis spieda Japānu noslēgt nelīdztiesīgus tirdzniecības līgumus, kas vāja­jināja Tokugavas režīma autoritāti un radīja neapmierinātību gan pie galvaspilsētas, gan reģionālajos nelielajos feodālajos domēnos (han).

Daļai samuraju un valdnieku, īpaši no Satsuma, Čōšu un Tosa domēniem, šķita, ka risinājums ir impērijas varas atjaunošana un šogunāta sakāve. Šī grupa apsprieda idejas kā "sonnō jōi" (godināt imperatoru, izraidīt barbarius) un vēlējās modernizēt valsti, lai tā varētu pretoties ārvalstu spiedienam. Konfrontācija pārauga bruņotā konfliktā, kad Tokugavas palaidnīgā pozīcija un iekšējie strīdi par varu kļuva neatrisināmi.

Galvenie dalībnieki un vadītāji

• Imperiālistu pusē (pro-Meidži): līderi un stratēģi no Satsuma, Čōšu, Tosa u. c., pazīstami politiķi un komandieri – piemēram, Saigō Takamori, Ōkubo Toshimichi, Kido Takayoshi.
• Tokugavas pusē: Tokugawa Yoshinobu kā pēdējais šoguns, viņa admirālis un jūras spēku virsnieki (piem., Enomoto Takeaki), kā arī daži samuraju formējumi, tostarp Shinsengumi.
• Ārvalstu tauta sniedza dažādu veidu atbalstu vai noturējās neitrāla; dažas valstis sūtīja ieročus, padomdevējus vai flotes elementus, savukārt Francijas militārie konsultanti bieži atbalstīja šogunāta spēkus.

Galvenās kaujas un gaitas

Karš sākās 1868. gada sākumā ar strauju sadursmi Toba–Fushimi apkaimē (janvāris 1868), kur imperiālistu spēki ātri sakāva Tokugavas līnijās esošos karaspēkus. Pēc šīs sakāves Tokugavas vara sabruka — šoguns Tokugawa Yoshinobu zaudēja iniciatīvu un drīz pēc tam atkāpās no aktīvas varas.

Turpmākajos mēnešos notika vairāki svarīgi posmi:

• Pie Edo (mūsdienu Tokija) notika sarunas un daļēji miermīlīga nodošanās — Edo kapitulēja 1868. gada maijā pēc sarunām starp Katsu Kaishū un imperiālistu pārstāvjiem.
• Kauja par Ueno (jūlijs 1868) un noturēšanās Tokijas apkārtnē, kur pretinieki tika sakauti.
• Grūtākā pretošanās nāca no ziemeļiem: Aizu domēns (Wakamatsu) cīnījās ilgstoši un nopietni; Aizu pili aplenca un izeja bija sāpīga 1868. gada rudenī.
• Pēdējais nozīmīgais posms notika Hokaido salā, kur Enomoto Takeaki vadītie shogunāta jūras spēki dibināja Ezo Republiku. Turējās līdz 1869. gada jūnijam, kad Hakodate piekāpās imperiālistiem (galīgā kapitulācija 1869. gada maijā–jūnijā).

Rezultāts un sekas

Kara sekas bija dziļas un ilgstošas:

• Meidži restaurācija deva simbolisku un reālu varu imperatoram Meidži un centrālai valdībai, kas sāka modernizācijas programmu.
• Tika likvidēts tradicionālais feodālais haņu (han) sistēmas pamats; 1871. gadā han tika atcelti un pārorientēti uz prefektūru sistēmu, centrālajai valdībai piešķirot kontroli pār nodokļiem, karaspēku un administrāciju.
• Notika drīza armijas un flotes modernizācija — tika ieviesta vispārējā konskripcija (obligāta karadienesta) un iepirkti mūsdienīgi ieroči un kuģi.
• Samuraju klases tradicionālās privilēģijas tika pakāpeniski atņemtas, radot sociālas spriedzes un vēlākas sacelšanās (piemēram, Satsuma sacelšanās 1877. gadā).
• Ekonomiskā un tehniskā modernizācija — jaunu rūpniecību, dzelzceļu un izglītības sistēmu attīstība, kas pārvērta Japānu par centralizētu un modernu valsti.

Mantojums un nozīme

Bošin karš ir apliecinājums tam, kā iekšēja militāra konfrontācija var paātrināt dziļas strukturālas pārmaiņas. Tas ļāva Japānai saliedēties un ātri modernizēties, kas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā ļāva tai kļūt par nozīmīgu reģionālu spēku. Tomēr šīs pārmaiņas atstāja arī traumas — sabiedrības šķelšanos, sociālu pāreju radītās problēmas un konfliktus, kuru sekas izjuta nākamajās desmitgadēs.

Piezīmes par nomenklatūru

Nosaukums "Bošin" (戊辰) attiecas uz gadu pēc ķīniešu zodiaka sistēmas — "Jang Zemes pūķa gads" — un tāpēc konflikti dažkārt tiek aprakstīti arī ar šādu vēsturisku nosaukumu. Latviešu avotos var sastapt variācijas — "Bošin", "Boshin" vai vienkārši "Meidži restaurācijas karš".

Ja vēlaties, varu pievienot detalizētāku hronoloģiju, kartes aprakstu vai informāciju par atsevišķiem komandieriem un militārajām formācijām.

Meklēt pēc burta