Tipu Sultans (1750. gada 20. novembris – 1799. gada 4. maijs), plaši pazīstams kā Mysoras tīģeris, bija Mysoras karalistes valdnieks no 1782. līdz 1799. gadam. Viņš bija Haidera Alī (Haidera Ali) un viņa sievas Fatimas Fakhr‑un‑Nisas vecākais dēls. Tipu audzinājās musulmaņu ģimenē; dažādi avoti norāda, ka viņa izcelsme ietver saknes no Persijas, Afganistānas, Arābijas un Ferganas (mūsdienu Uzbekistānā). Viņš bija ne tikai valsts vadītājs, bet arī zinātnieks, karavīrs un dzejnieks, kas runāja vairākas valodas un patronēja mākslas, zinātnes un tehnoloģiju attīstību Mysorā.
Valstiskā reforma un ekonomika
Tipu īstenoja virkni reformas, kas vērstas uz valsts modernizāciju, nodokļu sistēmas sakārtošanu un rūpniecības veicināšanu. Starp viņa ieviešanām bija jauna monētu kalšana, pārskatīts Mēnessgada kalendārs un reorganizēta zemes nodokļu sistēma. Viņš aktīvi atbalstīja zīda rūpniecības attīstību Mysorē, veicināja amatniecību un vietējo ražošanu, kā arī izveidoja valsts kontrolētu munīciju, ieroču un ražošanas darbnīcu tīklu.
Militārā politika un sakari
Tipu turpināja sava tēva — Haidera Ali — politiku, stiprinot armiju un ieviešot modernākas kaujas tehnikas. Viņš aktīvi sadarbojās ar Francijas diplomātiem un militārajiem padomdevējiem, kas palīdzēja viņam nostiprināties kā pretestības līderim pret britu ekspansiju. Pēc franču lūguma Tipu pat uzcēla baznīcu — pirmo Mysorē — kā daļu no attiecību veidošanas ar Franciju.
Viņa armijas bija zināmas ar inovatīvu lietošanu, tostarp Mysoras ražotajiem kaujas raķetēm, kas vēlāk iedvesmoja britu tehnoloģisko attīstību. Tipu mantoja plašu karaļvalsti, ko dienvidos norobežoja Krišnas upe, austrumos — Austrumu Gati, bet rietumos — Arābijas jūra.
Anglo‑Mysore kari un neatkarības aizstāvēšana
Tipu centās saglabāt Mysoras suverenitāti pret britu paplašināšanos Dienvidindijā. Viņš pretojās britu valdīšanai Dienvidindijā un spēlēja nozīmīgu lomu to spēku atturēšanā, kļūstot par vienu no retajiem Indiānas valdniekiem, kas atklāti izaicināja Britu Indiju. Tipu piedalījās vairāku anglo‑mysoras konfliktu sērijā: viņš bija iesaistīts pirmajā un otrajā Anglo-Mizoraskarā (kā arī vēlāk trešajā un ceturtajā) un spēja panākt daļēji labvēlīgus līgumus britiem, tostarp līgumus ar Madrasu un Mangaloru, kas īslaicīgi nostiprināja Mysoras pozīcijas.
Administrācija, kultūra un personīgais dzīvesveids
Tipu centās centralizēt pārvaldi, kā arī modernizēt tiesu un militāro struktūru. Viņš bija mākslu un literatūras patrons — pats rakstīja dzeju un uzturēja plašu arhīvu un bibliotēku. Tipu lietoja simbola motīvu — tīģeri — gan personiskajā emblēmā, gan militārajā heraldikā; šis tēls vēlāk palika saistīts ar viņa atmiņu. Tipu rīkoja diplomātiskas sarunas ar dažādām ārvalstu varām, meklējot alianses pret britiem (tai skaitā ar Osmaņu impēriju un Franciju).
Pretrunīgi vērtēts mantojums
Tipu Sultans ir vērtēts ļoti dažādi. Daudzi atzīst viņu par nacionālu varoni, kurš pretstāvējās koloniālajai iekļaušanai un centās modernizēt savu valsti. Viņa militārie sasniegumi un tehniskie jaunievedumi (piemēram, Mysoras raķetes) atstājuši būtisku ietekmi uz karadarbības tehnoloģiju attīstību. Tajā pašā laikā viņš tiek kritizēts par dažiem represīvajiem pasākumiem pret pretiniekiem un par rīcību, kas XVII–XVIII gadsimta kontekstā tiek uzskatīta par vardarbīgu vai reliģiski motivētu — šie aspekti joprojām ir diskusiju temats un vēstures interpretāciju objekts.
Nāve un atstātais mantojums
Tipu Sultans gāja bojā 1799. gada 4. maijā Seringapatamas (mūsdienu Srirangapatna) nocietinājumā ceturtā anglo‑mysoras kara laikā. Pēc viņa nāves Mysora zaudēja lielu daļu neatkarības un teritoriālo ietekmi, tomēr viņa vārds saglabājās kā simbols pretestībai pret koloniālismu. Daudzi artefakti, kas saistīti ar Tipu — piemēram, automāts ierīce ar tīģeri (Tipu’s Tiger) — nonāca Eiropā un atrodas muzejos; viņa militārās un administratīvās reformu ietekme joprojām tiek pētīta un novērtēta.
Kopumā Tipu Sultans palicis kā komplekss un daudzslāņains vēstures tēls: valsts pārvaldnieks un reformētājs, karavīrs un diplomāts, kā arī polarizējošs varonis, kura darbības tiek interpretētas dažādi atkarībā no skatpunkta.