Otrais Anglo-Mysoras karš bija konflikts, kas norisinājās Indijas subkontinentā no 1780. līdz 1784. gadam. Karš beidzās bez skaidras uzvaras abām pusēm – Mysoras karaliste un Britu Austrumindijas kompānija vienojās par stāvokļa atjaunošanu, kāds bija pirms kara sākuma. Mangaloras līgums (parakstīts 1784. gada martā) oficiāli beidza cīņas un atjaunoja status quo ante bellum. Mysoras karaliste bija viena no spēcīgākajām karaļvalstīm Dienvidindijā un tai bija ciešas saites ar Francijas spēkiem. Austrumindijas kompānija pārstāvēja britu politiku un karaspēku reģionā.
Iemesli un alianšu veidošanās
Galvenie notikumi un kaujas
- 1780 — Haidera Ali uzbrukums Karnātikai un plašas darbības pret britu pozīcijām izraisīja masveida sadursmes. Mysoras spēki guva vairākus panākumus sākumā.
- 1780 — viena no nozīmīgākajām kaujām bija Pie Pollilūras, kur Mysoras spēki smagi sakāva britu koloneli William Baillie vadīto ekspedīciju, iznīcinot daļu no kompānijas spēkiem.
- 1781 — britu komandieris Sir Eyre Coote sarīkoja pretuzbrukumus un izcīnīja vairākus svarīgus panākumus, tostarp Porto Novo un citās vietās, kas ierobežoja Mysoras tālāku iebrukumu iespējas.
- 1782 — Haiders Ali mira, un viņa vietā nāca dēls Tipu Sultan (Tipu), kurš turpināja karu pret britiem un centās saglabāt Mysoras neatkarību.
- 1782–1783 — kara gaitā iesaistījās arī franči; jūras operācijās Indijas okeānā un pie piekrastes notika sadursmes starp britu un franču flotes vienībām (piem., Suffren un britu admirālis), kas ietekmēja sauszemes operācijas un savstarpēju atbalstu.
- 1783–1784 — pēc Eiropā noslēgtās miera vienošanās starp Lielbritāniju un Franciju un spiediena noplaiksnījuma dēļ puses sāka sarunas; rezultātā tika noslēgts Mangaloras līgums.
Rezultāts un nozīme
Karš beidzās ar Mangaloras līgumu, kas atjaunoja iepriekšējo robežu stāvokli un paredzēja resursu un gūstekņu apmaiņu. Nav notikusi skaidra teritoriāla ieguvuma nevienai pusei, tomēr karš:
- parādīja Mysoras spējas pretoties Britu Austrumindijas kompānijas ekspansijai;
- stiprināja Tipu Sultan reputāciju kā spēcīgu pretinieku britiem;
- paātrināja britu un franču konkurenci reģionā un radīja priekšnoteikumus nākamajiem konfliktiem — sekojošajiem Anglo‑Mysoras kariem (īpaši Trešajam Anglo‑Mysoras karam 1790–1792).
Kopsavilkums
Otrais Anglo‑Mysoras karš bija sarežģīts konflikts, kurā svarīga loma bija gan vietējām karaļvalstīm, gan Eiropas lielvarām. Lai gan karā nebija skaidras politiskas uzvaras, tas nozīmīgi ietekmēja varu sadalījumu Dienvidindijā un turpināja audzēt spriedzi starp Mysoru un britiem nākamajos gados.
