Otrais Anglo-Misoras karš (1780–1784): Mysoras karaliste pret Britu kompāniju
Otrais Anglo‑Mysoras karš (1780–1784): Mysoras karaliste pret Britu Austrumindijas kompāniju — alianšu, taktiku un Dienvidindijas varas spēles aizkulisēs.
Otrais Anglo-Mysoras karš bija konflikts, kas norisinājās Indijas subkontinentā no 1780. līdz 1784. gadam. Karš beidzās bez skaidras uzvaras abām pusēm – Mysoras karaliste un Britu Austrumindijas kompānija vienojās par stāvokļa atjaunošanu, kāds bija pirms kara sākuma. Mangaloras līgums (parakstīts 1784. gada martā) oficiāli beidza cīņas un atjaunoja status quo ante bellum. Mysoras karaliste bija viena no spēcīgākajām karaļvalstīm Dienvidindijā un tai bija ciešas saites ar Francijas spēkiem. Austrumindijas kompānija pārstāvēja britu politiku un karaspēku reģionā.
Iemesli un alianšu veidošanās
Galvenie notikumi un kaujas
- 1780 — Haidera Ali uzbrukums Karnātikai un plašas darbības pret britu pozīcijām izraisīja masveida sadursmes. Mysoras spēki guva vairākus panākumus sākumā.
- 1780 — viena no nozīmīgākajām kaujām bija Pie Pollilūras, kur Mysoras spēki smagi sakāva britu koloneli William Baillie vadīto ekspedīciju, iznīcinot daļu no kompānijas spēkiem.
- 1781 — britu komandieris Sir Eyre Coote sarīkoja pretuzbrukumus un izcīnīja vairākus svarīgus panākumus, tostarp Porto Novo un citās vietās, kas ierobežoja Mysoras tālāku iebrukumu iespējas.
- 1782 — Haiders Ali mira, un viņa vietā nāca dēls Tipu Sultan (Tipu), kurš turpināja karu pret britiem un centās saglabāt Mysoras neatkarību.
- 1782–1783 — kara gaitā iesaistījās arī franči; jūras operācijās Indijas okeānā un pie piekrastes notika sadursmes starp britu un franču flotes vienībām (piem., Suffren un britu admirālis), kas ietekmēja sauszemes operācijas un savstarpēju atbalstu.
- 1783–1784 — pēc Eiropā noslēgtās miera vienošanās starp Lielbritāniju un Franciju un spiediena noplaiksnījuma dēļ puses sāka sarunas; rezultātā tika noslēgts Mangaloras līgums.
Rezultāts un nozīme
Karš beidzās ar Mangaloras līgumu, kas atjaunoja iepriekšējo robežu stāvokli un paredzēja resursu un gūstekņu apmaiņu. Nav notikusi skaidra teritoriāla ieguvuma nevienai pusei, tomēr karš:
- parādīja Mysoras spējas pretoties Britu Austrumindijas kompānijas ekspansijai;
- stiprināja Tipu Sultan reputāciju kā spēcīgu pretinieku britiem;
- paātrināja britu un franču konkurenci reģionā un radīja priekšnoteikumus nākamajiem konfliktiem — sekojošajiem Anglo‑Mysoras kariem (īpaši Trešajam Anglo‑Mysoras karam 1790–1792).
Kopsavilkums
Otrais Anglo‑Mysoras karš bija sarežģīts konflikts, kurā svarīga loma bija gan vietējām karaļvalstīm, gan Eiropas lielvarām. Lai gan karā nebija skaidras politiskas uzvaras, tas nozīmīgi ietekmēja varu sadalījumu Dienvidindijā un turpināja audzēt spriedzi starp Mysoru un britiem nākamajos gados.
Karte, kurā attēlotas Pirmajā un Otrajā Anglo-Mizoras karā iesaistītās teritorijas
Haiders Ali un Tipu Sultāns
Haidera armija bija viena no lielākajām armijām Indijā. 1780. gadā viņa armija pārgāja Austrumu Gatu (kalnus) un nodedzināja ciemus. Haiders sāka veidot konfederāciju pret britiem. Tajā ietilpa franči, marati un Haidarābadas Nizams. Haiders Ali gāza valdību un nodibināja savu varu pār Mysoras valsti. Haiders Ali mēģināja noslēgt līgumu ar maratām un Haidarābadas Nizamu, bet abi nolēma necelt ieročus pret britiem, tāpēc Haiders Ali galu galā karu sāka pats. Haiders nomira 1782. gadā, bet Tipu Sultāns izrādījās cienīgs pēctecis, viņš ieviesa daudzas reformas, lai pārskatītu un reorganizētu administratīvo iekārtu. Viņš arī modernizēja armiju.
Līgums
Cīņa palika neizšķiroša, un 1784. gada 28. jūnijā ar Tipu beidzot tika noslēgts miers. Karš beidzās ar miera līguma parakstīšanu 1784. gadā. Līgumu nosauca par Mangaloras līgumu, jo tas tika parakstīts Mangalorā. Mangaloras līgums starp Tipu Sultānu un Britu Austrumindijas kompāniju tika parakstīts 1784. gada 11. martā. Tas tika parakstīts Mangalorā, un ar to tika izbeigts Otrais Anglo-Mizoras karš.
Kara cēloņi
Angļiem bija problēmas ar Mysoru, jo tai bija alianse ar frančiem. Marati uzbruka Haidram Ali, un briti parakstīja līgumu, kurā bija teikts, ka viņi palīdzēs Haidram, taču viņi nekad neparādījās. No 1773. līdz 1779. gadam Haiders Ali paplašināja savu karalisti. Lai pretotos britu draudiem, Nana Phadnavis, maratu galvenais ministrs Puņā, izveidoja aliansi ar maratām, Mišoru un Haidarābadas Nizamu.
Meklēt