Sers Tomass Valters Bannerman "Toms" Kibls (Sir Thomas Walter Bannerman "Tom" Kibble, dzimis 1932. gada 23. decembrī — miris 2016. gada 2. jūnijā) bija britu teorētiskais fiziķis un viens no vadošajiem lauka speciālistiem Bleketa laboratorijā (The Blackett Laboratory) Londonas Imperiālajā koledžā, kur viņš arī ieņēma Teorētiskās fizikas profesora amatu. Viņam par nopelniem fizikā 2014. gada Dzimšanas dienas apbalvojumā tika piešķirts bruņinieka šķiras gods (iecelts bruņinieka kārtā).
Pētniecība un galvenie ieguldījumi
Kibla pētījumu lauks bija kvantu lauka teorija — teorētiska pieeja, kas apvieno kvantu mehāniku ar lauka konceptu un ir pamats mūsdienu elementārdaļiņu fizikai. Viņa darbi saistīja augstas enerģijas daļiņu fiziku ar kosmoloģiju, skaidrojot, kā agrīnā Visuma fiziskie procesi var radīt novērojamas parādības šodien.
Viens no Kiblja nozīmīgākajiem ieguldījumiem bija saistīts ar tā saukto Higsa mehānismu — mehānismu lauka teorijā, kas izskaidro, kā daļiņas var iegūt masu, neizjaucot teorijas fundamentālās simetrijas. Īsākā, pieejamā valodā — Higsa mehānisms parāda, ka pazemes simetrijas "spontāna rupjā lauzšana" var radīt mediatīvus laukus (piemēram, Higsa lauku), kas mijiedarbojoties ar citām daļiņām piešķir tām masu. Kibls bija viens no pirmajiem pētniekiem, kas teorētiski aprakstīja šādu mehānismu un tā nozīmi lauka teorijās.
Cits būtisks Kiblja pētījumu lauks bija topoloģiskie defekti — koncentrētas strukturālās anomālijas simetrijas rušināšanās procesā, piemēram, domēnu sienas, kosmiskās stīgas un magnētiskie monopoli. Šīs struktūras var rasties, kad laukos notiek fāzu pārejas vai simetriju lūzumi, un tām ir gan tīri teorētiska nozīme lauka fizikā, gan iespējas ietekmēt kosmoloģiskus procesus agrīnajā Visumā.
Mācīšana, publikācijas un ietekme
Kibls bija arī nozīmīgs akadēmisks skolotājs un vadīja doktorantūras studentus, kas vēlāk kļuva par ievērojamiem pētniekiem. Viņa raksti un pārskati par kvantu lauka teoriju un simetriju lūšanu kļuva par svarīgiem resursiem pētniekiem un studentiem, veicinot izpratni par savstarpēji saistītām nozarēm — no elementārdaļiņu fizikā līdz kosmoloģijai.
Sabiedriskā darbība un zinātnieka atbildība
No 1950. gadiem Kiblu satrauca kodolbruņošanās un plašākas tehnoloģisku jaudu ētiskās sekas. Kopš 1970. gadiem viņš ieņēma vadošu lomu zinātnieku sociālās atbildības veicināšanā, piedaloties diskusijās par kodolieroču likvidēšanu, zinātnes drošību un pētniecības sabiedrisko ietekmi. Viņš regulāri runāja par to, ka zinātniekiem jāapzinās savas darbu sekas un jādarbojas sabiedrības interesēs.
Mantojums
Toma Kibla ieguldījums teorētiskajā fizikā ir svarīgs gan tieši — attīstot izpratni par masu rašanos un lauka teoriju struktūru —, gan netieši — iedvesmojot nākamās paaudzes pētniekus un veicinot saikni starp daļiņu fiziku un kosmoloģiju. Viņa darbi turpina ietekmēt gan akadēmiskos pētījumus, gan diskusijas par zinātnes ētiku un atbildību. Kibla nāve 2016. gadā atstāja nozīmīgu tukšumu teorētiskās fizikas kopienā, taču viņa publikācijas un idejas joprojām ir plaši citētas un studētas.