Tom Kibble

Agrīnā dzīve un izglītība

Kibls dzimis Madrasā, Indijā, un bija Indijas Medicīnas dienesta virsnieka Viljama Bannermana un rakstnieces Helēnas Bannermanes mazdēls. Viņš ieguva izglītību Doveton Corrie skolā Madrasā un pēc tam Edinburgā, Skotijā, Melvilas koledžā un Edinburgas Universitātē. Edinburgas Universitātē viņš 1955. gadā ieguva bakalaura grādu, 1956. gadā - maģistra grādu un 1958. gadā - doktora grādu. No 1957. gada līdz pat viņas nāvei 2005. gadā Kibble bija precējies ar Annu Allan. Viņiem bija trīs bērni.

Karjera

Kibble strādāja pie simetrijas laušanas (vienkāršs piemērs - bumba kalna virsotnē var ripot lejā jebkurā virzienā), fāžu pārejām (vienkāršs piemērs - ūdens, sasalstot pārvēršas ledū) un topoloģiskiem defektiem (aptuveni - punkti, līnijas vai virsmas telpā, kur notiek lēciens).

Viņš ir visvairāk pazīstams ar Higsa mehānisma (kas izskaidro, kā dažām, bet ne visām elementārdaļiņām ir masa) atklāšanu un Higsa bozona (Higsa mehānismā galvenās masīvās daļiņas) pareģošanu kopā ar Džeraldu Guralniku un K. R. Hāgenu (GHK). Physical Review Letters 50 gadu jubilejas svinību ietvaros žurnāls atzina šo atklājumu par vienu no nozīmīgākajiem darbiem PRL vēsturē. Par šo atklājumu profesors Kibls saņēma Amerikas Fizikas biedrības 2010. gada J. J. Sakurai balvu teorētiskajā daļiņu fizikā. Lai gan tiek uzskatīts, ka GHK ir vispilnīgākā no Higsa teorijas agrīnajiem darbiem autors, 2013. gada Nobela prēmijas fizikā piešķiršanā GHK strīdīgi netika iekļauts. Nobela prēmijas laureāts Pīters Higss 2014. gadā pauda vilšanos, ka Kibls netika izvēlēts dalīt Nobela prēmiju kopā ar Fransuā Englēru un viņu pašu.

Kibls bija pirmais, kas pētīja topoloģisko defektu veidošanos visuma pastāvēšanas sākumposmā. Ietekmīgais defektu veidošanās modelis pāri noteikta veida fāžu pārejai ir pazīstams kā Kibble-Zurek mehānisms. Viņa raksts par kosmiskām stīgām (kosmiska mēroga lineāriem telpas defektiem) ieviesa šo ideju mūsdienu kosmoloģijā.

Viņš bija viens no diviem līdzpriekšsēdētājiem Eiropas Zinātnes fonda (ESF) finansētajā pētniecības programmā "Kosmoloģija laboratorijā" (COSLAB), kas tika īstenota no 2001. līdz 2005. gadam. Iepriekš viņš bija ESF tīkla par topoloģiskajiem defektiem daļiņu fizikā, kondensētajā vielā un kosmoloģijā (TOPDEF) koordinators. Šajās programmās pētīja analoģijas starp topoloģiskajiem defektiem agrīnajā Visumā un līdzīgiem strukturāliem defektiem šķidrumos un cietās vielās, ko var pētīt laboratorijā. (Kā vienkāršu piemēru laboratorijas topoloģisko defektu tīklam var minēt robežu starp daudziem maziem, nepareizi izlīdzinātiem kristalītiem metālā).

1966. gadā Kibls publicēja mācību grāmatu "Klasiskā mehānika", kas joprojām tiek drukāta (no 2016. gada), tagad jau piektajā izdevumā, un tās līdzautors ir Frenks Bērkšīrs.

Atzīšana

Kibls bija Karaliskās biedrības (1980), Fizikas institūta (1991) un Londonas Imperiālās koledžas (2009) biedrs. Viņš bija arī Amerikas Fizikas biedrības (1958), Eiropas Fizikas biedrības (1975) un Academia Europaea (2000) biedrs. Amerikas Fizikas biedrība 2008. gadā Kiblu nosauca par izcilu referentu.

Papildus Sakurai balvai Kibls ir apbalvots ar Karaliskās biedrības Hjūza medaļu (1981), Fizikas institūta Roterforda (1984) un Gatrija medaļu (1993), Diraka medaļu (2013), Alberta Einšteina medaļu (2014) un Edinburgas Karaliskās biedrības Karalisko medaļu (2014). Par nopelniem fizikas jomā 1998. gada dzimšanas dienas apbalvojumā viņam tika piešķirts CBE, bet 2014. gada dzimšanas dienas apbalvojumā viņš tika iecelts bruņinieka kārtā.

Zinātnieku sociālā atbildība

Pagājušā gadsimta 50. un 60. gados Kibls sāka uztraukties par kodolbruņošanās sacensību, un kopš 1970. gada viņš ieņēma vadošu lomu vairākās organizācijās, kas popularizēja zinātnieka sociālo atbildību. Laikposmā no 1970. līdz 1977. gadam viņš bija Apvienotās Karalistes Sabiedrības par sociālo atbildību zinātnē nacionālās komitejas loceklis, pēc tam kasieris, tad priekšsēdētājs; no 1976. gada viņš bija uzticības biedrs organizācijā Science and Society Trust; no 1981. līdz 1991. gadam viņš bija nacionālās koordinācijas komitejas loceklis, pēc tam priekšsēdētāja vietnieks, tad priekšsēdētājs organizācijā Scientists against Nuclear Arms; viņš bija sponsors organizācijā Scientists for Global Responsibility; un no 1988. gada viņš bija priekšsēdētājs un vēlāk uzticības biedrs organizācijā Martin Ryle Trust. Viņš bija Otrā starptautiskā zinātnieku kongresa, kas 1988. gadā notika Imperiālajā koledžā, organizācijas komitejas priekšsēdētājs un viens no tā rakstu krājuma redaktoriem.