2020. gada Jaunkaledonijas referendums par neatkarību — rezultāti
2020. gada Jaunkaledonijas referendums: neatkarība noraidīta (53,26%), vēlētāju aktivitāte 85,64% — pilni rezultāti, analīze un politiskās sekas.
2020. gada 4. oktobrī Jaunkaledonijā notika neatkarības referendums. Neatkarība tika noraidīta — 53,26 % vēlētāju izšķīrās pret Jaunkaledonijas atdalīšanos no Francijas, bet 46,74 % nobalsoja par neatkarību. Vēlētāju aktivitāte bija 85,64 %.
Kontexts un tiesiskais ietvars
Saskaņā ar Numē vienošanos (Nouméa Accord) Jaunkaledonijas iedzīvotājiem ir atļauts rīkot ne vairāk kā trīs referendumus par neatkarību. Šīs referendumu iespējas tika paredzētas kā pakāpeniskas pašnoteikšanās sarunu daļa starp vietējām proindependences organizācijām, profranču spēkiem un Francijas valsti. Vienošanās paredzēja arī īpašu balsstiesīgo reģistru, uz kura pamata tiek noteikta tiesība piedalīties šajos referendumos — tas ierobežo balsstiesības salīdzinājumā ar ikdienas vēlēšanām, jo tiek ņemti vērā konkrēti dzīvesvietas un reģistrācijas kritēriji.
Iepriekšējie balsojumi un politiskā attīstība
Pirmais referendums pēc Numē vienošanās notika 2018. gada 4. novembrī, un vēlētāji noraidīja neatkarību ar 57–43 % balsu. Pēc šī rezultāta dažas pretneatkarības grupas un daļa proindependences kustību turpināja sarunas par turpmāko rīcību.
2019. gadā vairākas politiskās partijas un grupas, tostarp Kaledonijas savienība, "Nākotne ar uzticību", Kanaku un sociālistiskā Nacionālās atbrīvošanas fronte (FLNKS) un Nacionālā apvienība par neatkarību, pieprasīja sarīkot vēl vienu referendumu saskaņā ar Numē noteikumiem. Daļa proindependences pārstāvju vēlāk 2020. gada referendumā aicināja boikotēt balsojumu, norādot uz domstarpībām par balsstiesību nosacījumiem un bažām saistībā ar COVID-19 pandēmijas apstākļiem.
Rezultātu nozīme un turpmākās iespējas
2020. gada rezultāts apstiprināja Jaunkaledonijas politisko saikni ar Franciju un nozīmēja, ka neatkarība netika pasludināta. Tajā pašā laikā balsu sadalījums un plašā iespējamā turpmākā politiskā spriedze uzsvēra, ka sabiedrība paliek sadalīta šajā jautājumā. Saskaņā ar Numē vienošanos ja pirmajos divos referendumos neatkarība netiek pieņemta, trešais referendums var tikt rīkots, ja to pieprasa vismaz trešdaļa Jaunkaledonijas kongresa deputātu. Tas nozīmē, ka neatkarības tēma var tikt risināta vēlreiz, ja tiks sasniegta politiska griba šādam solim.
Politiskā un sabiedriskā reakcija
Rezultāts radīja dažādas reakcijas — profranču partijas un daļa iedzīvotāju uzstāja uz stabilitātes un ekonomiskās attīstības stiprināšanu saistībā ar Franciju, savukārt proindependences kustības izteica neapmierinātību un prasīja turpināt dialogu par politisko autonomiju, reģionālo pārvaldi un sociālekonomiskajiem jautājumiem. Starptautiskā sabiedrība un Francijas valdība uzsvēra nepieciešamību turpināt dialogu vietējo pārstāvju starpā, lai risinātu ilgtspējīgas politiskās un sociālās izmaiņas reģionā.
- Galvenie skaitļi: pret neatkarību — 53,26 %, par neatkarību — 46,74 %, balsoja 85,64 % reģistrēto vēlētāju.
- Iepriekšējais referendums: 2018. gada referendums — neatkarība noraidīta ar 57–43 %.
- Tālākā procedūra: pēc Numē vienošanās iespējami līdz trīs referendumi, trešo var izsaukt, ja to atbalsta vismaz trešdaļa Jaunkaledonijas kongresa deputātu.
Meklēt