A. Filips Randolfs (1889. gada 15. aprīlis — 1979. gada 16. maijs) bija izcilākais arodbiedrību līderis un pilsonisko tiesību aizstāvis, kurš 20. gadsimtā veltīja savu dzīvi afroamerikāņu darba un sociālajai taisnīgumam. Viņa darbība savienoja darba tiesību cīnītāju prasības ar plašāku rasu vienlīdzības kustību un būtiski ietekmēja gan darba attiecību, gan pilsonisko brīvību attīstību ASV.
Agrākā darbība un žurnālistika
Jau agrā vecumā Randolfs iesaistījās politiskajā un sociālajā darbā. Pirmā pasaules kara laikā un pēc tās viņš aktīvi centās panākt afroamerikāņu kuģu būvētavu strādnieku, liftu operatoru un citu darba ņēmēju apvienošanos arodbiedrībās. Kopā ar citiem intelektuāļiem viņš līdzdibināja un līdzizdeva žurnālu The Messenger, kas kalpoja par platformu radikālākām idejām, darbinieku tiesību prasībām un cīņai pret rasismu un sociālo netaisnību. Žurnāls bija nozīmīgs kanāls, lai mobilizētu sabiedrisko atbalstu par algas palielināšanu un darba apstākļu uzlabošanu.
Arodbiedrību vadība un Guļojošo vagonu nesēju brālība
Randolfs bija galvenais iniciators un organizators Guļojošo vagonu nesēju brālībai (Brotherhood of Sleeping Car Porters). Brālība tika dibināta kā afroamerikāņu strādnieku organizācija, kas vērsta uz taisnīgu atalgojumu, darba drošību un kolektīvās pārrunas ar darba devējiem. Pēc ilgstošām cīņām un streikiem brālība guva būtisku panākumu — 1937. gadā tā ieguva oficiālu atzīšanu, kļūstot par vienu no pirmajām afroamerikāņu vadītajām arodbiedrībām, kurai izdevās panākt reālas darba devēju koncesijas un kolektīvās līgumu tiesības.
Politiskā ietekme un pilsonisko tiesību kustība
Randolfs izmantoja gan arodbiedrību spēku, gan morāli sabiedrisko ietekmi, lai ietekmētu federālās politikas lēmumus. Viņš organizēja un vadīja kampaņas pret diskrimināciju aizsardzības nozarēs, aicinot uz vienlīdzīgu piekļuvi darbavietām un līgumdarbiem. Viņa spiediena rezultātā tika iegūtas konkrētas valdības iniciatīvas pret rasu diskrimināciju darba tirgū. Turklāt Randolfs bija viens no galvenajiem organizatoriem un iedvesmotājiem vēlākām masu akcijām par pilsoniskajām tiesībām, tostarp darbībām, kas noveda pie plašākas sabiedrības atbalsta līdztiesībai.
Apbalvojumi un mantojums
Par nozīmīgu ieguldījumu cīņā par rasu un darba vienlīdzību Randolfs saņēma vairākus augstus apbalvojumus. 1942. gadā saņēmis Nacionālās asociācijas Spingarna medaļu, kas piešķirta Krāsaino cilvēku attīstības veicināšanai (National Association for the Advancement of Colored People, Spingarn Medal). 1964. gada 14. septembrī prezidents Lindons B. Džonsonsons (Lyndon B. Johnson) viņam piešķīra Prezidenta Brīvības medaļu par mūža ieguldījumu sociālajā taisnībā.
Randolfa mantojums ir daudzslāņains: viņš parādīja, kā arodbiedrības var kļūt par spēcīgu instrumentu rasu vienlīdzības un sociālās taisnības veicināšanā, kā arī iedrošināja nākamās līderu paaudzes apvienot darba un pilsonisko tiesību mērķus. Viņa dzīve un darbība joprojām tiek uzskatīta par svarīgu tiltu starp darba kustību un pilsonisko tiesību kustību ASV.