Sers Artūrs Čārlzs Klārks — SF rakstnieks, izgudrotājs un futurologs

Sers Artūrs Čārlzs Klārks — SF ģēnijs, izgudrotājs un futurologs. Autors 2001: Kosmosa odisejai, satelītu sakaru pionieris un Šrilankas iedvesmotājs.

Sers Artūrs Čārlzs Klārks (1917. gada 16. decembrī Minehedā, Somersetas štatā - 2008. gada 19. martā Kolombo, Šrilankā) bija britu rakstnieks, futurologa domātājs un izgudrotājs, kurš būtiski ietekmēja gan populāro priekšstatu par kosmosu, gan reālu tehnoloģiju attīstību.

Agrīnā dzīve un izglītība

Klārks bērnību pavadīja Minehedā, kur iepazinās ar astronomiju un zinātni. Viņš studēja Londonas universitātē (Birkbekas koledža), iegūstot bakalaura grādu fizikā un matemātikā. Otrā pasaules kara laikā (1941.–1946.) viņš dienēja Karaliskajos gaisa spēkos kā radara instruktors un tehniķis, kas vēlāk ievērojami ietekmēja viņa interesi par telekomunikācijām un kosmosa tehnoloģijām.

Karjera, izgudrojumi un zinātniskā darbība

1945. gadā Klarks publicēja slaveno eseju par satelītu sakaru sistēmu (ideja par ģeostacionārajām relē-satelītām), kas vēlāk kļuva par telekomunikāciju pamatu. Par šo ieguldījumu viņam 1963. gadā piešķīra Franklina institūta Zelta medaļu. Viņa popularizējošie raksti un eseju krājumi iedvesmoja plašu sabiedrību un zinātniekus, veicinot interesi par kosmosa izpēti.

Klārks bija aktīvs Starpplanētu un kosmosa izpētes atbalstītājs — no 1947. līdz 1950. gadam un 1953. gadā viņš vadīja Lielbritānijas Starpplanētu biedrību (priekšsēdētājs), popularizējot idejas par cilvēku lidojumiem uz Mēness un citām planētām.

Literārā darbība

Klārka darbi apvieno stingru zinātnisku pamatu ar bagātīgu iztēli. Viņa literārais stils ir raksturīgs ar skaidru prozu, lielām idejām un tehnoloģisku ticamību. Starp pazīstamākajiem darbiem ir gan romāni, gan īsie stāsti un nopietni populārzinātniski raksti. Daži no Klārka romāniem ir:

• Bērnības beigas
• Mēness putekļu kritums"
• Tālās zemes dziesmas
• Marsa smiltis
• Tikšanās ar Medūzu

Viņš ir arī daudzu īso stāstu un vairāku nopietnu zinātnisku darbu autors. Īpašu lomu Klārka karjerā ieņēma stāsts The Sentinel (sauklis darbam, kas vēlāk kļuva par pamatu romānam 2001: A Space Odyssey), kā arī viņa eseju krājumi par nākotnes tehnoloģijām un kosmosa izpēti.

Sadarbība ar Stenliju Kubriku un "2001: A Space Odyssey"

Vislielāko slavu Klarks ieguva ar savu zinātniskās fantastikas romānu 2001: A Space Odyssey (2001: Kosmosa odiseja) un ciešo sadarbību ar režisoru Stenliju Kubriku, veidojot tāda paša nosaukuma filmu (izrādīta 1968. gadā). Klarks un Kubriks vienlaikus strādāja pie scenārija un romāna, kas veicināja neparasti spēcīgu sinerģiju starp literatūru un kino. Filma un romāns radīja jaunu standartu zinātniskās fantastikas attēlojumā un ietekmēja vairākas paaudzes režisoru, rakstnieku un zinātnieku.

Futurologija, likumi un atziņas

Klārks bija pazīstams arī kā futurologs, kurš formulēja vairākus izteiksmīgus principus, kas pazīstami kā "Klārka trīs likumi". Viņu visplašāk citētais trešais likums skan: "Any sufficiently advanced technology is indistinguishable from magic." Latviskojot — "Jebkura pietiekami attīstīta tehnoloģija ir nesaskatāmi līdzīga maģijai." Šie likumi un viņa eseju publicējumi iedvesmoja domāt par tehnoloģiju sociālajām un filozofiskajām sekām.

Dzīve Šrilankā, niršana un personiskā dzīve

1956. gadā Klarks emigrēja uz Šrilanku, lai nodarbotos ar niršanu; tajā gadā viņš atklāja senā Konesvaramas tempļa zemūdens drupas Trinkomali. Šrilankā viņš dzīvoja līdz pat savai nāvei, iegremdējoties vietējā kultūrā, veicinot tūrisma un vides iniciatīvas, kā arī rakstot grāmatas. Viņa personīgā dzīve bija salīdzinoši klusa — viņš dzīvoja publiski pazīstams, bet privāti pieticīgs, veltot laiku rakstniecībai, niršanai un draudzībai ar vietējiem kolēģiem un studentiem.

Godalgotie apbalvojumi un atzīšana

Klarks saņēma daudzus starptautiskus apbalvojumus un atzinības par saviem ieguldījumiem literatūrā, zinātnē un sabiedrības izglītošanā. 1998. gadā karaliene Elizabete II viņu pasniedza bruņinieka titulu, un 2005. gadā viņam tika piešķirts Šrilankas augstākais civilais apbalvojums Sri Lankabhimanya. Tāpat viņš ir saņēmis vairākas nozīmīgas literatūras un zinātnes balvas, tostarp vairākus Hugo apbalvojumus un citus starptautiskus atzinības rakstus.

Nāve un mantojums

Klārks nomira 2008. gada 19. martā Kolombo no sirds un elpošanas mazspējas 90 gadu vecumā. Viņa mantojums ir daudzšķautņains: romāni un stāsti, kas turpina iedvesmot rakstniekus un režisorus; idejas, kas palīdzēja veidot mūsdienu telekomunikācijas; un plašs zinātniski populārzinātnisks darbības lauks, kas popularizēja kosmosa izpēti. Daudzas viņa idejas — piemēram, par ģeostacionārajām orbītām (reizēm dēvētas par "Clarke orbit") vai par to, kā tehnoloģija var mainīt sabiedrību — joprojām tiek plaši citētas un apspriestas.

Tā Klārka darbība savieno literāro iztēli ar praktisku zinātni, padarot viņu par vienu no pazīstamākajiem un ietekmīgākajiem 20. gadsimta domātājiem gan zinātniskās fantastikas, gan tehnoloģiju laukā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija sers Artūrs Čārlzs Klārks?

J: Kādus citus darbus viņš bija sarakstījis?

J: Kādu militāro dienestu viņš pildīja Otrā pasaules kara laikā?

J: Kādu balvu viņš saņēma 1963. gadā?

J: Kad Klarks emigrēja uz Šrilanku?

J: Kādu civilo godu viņam piešķīra karaliene Elizabete II?

J: Cik vecs bija Klārks, kad viņš nomira?

Meklēt pēc burta