Kleons (Cleon) — Atēnu politiķis un ģenerālis Peloponēsas karā

Kleons — strīdīgs Atēnu politiķis un ģenerālis Peloponēsas karā: demagoga loma, konflikti ar Aristofānu un spēcīga ietekme Atēnu politikā.

Kleons (/ˈkliːɒn, -ən/; sengrieķu val: Kleon, sengrieķu: Κλέων Kleon, sengrieķu val: [kléɔːn]; miris 422. gadā p.m.ē.) bija atēniešu politiķis un ģenerālis, pazīstams ar savu atbalstu Peloponēsas karā. Vēsturnieks Tukidīds raksta, ka Kleons bija demagogs un ka viņš reiz pavēlēja atēniešiem izkaut veselu pilsētu par sacelšanos pret Atēnām.

Politiskais stils un attieksme pret opozīciju

Kleons bieži tiek raksturots kā spēlmanis publiskajā dzīvē — populārs orators, kurš izmantoja sabiedrības neapmierinātību, lai gūtu politisku labumu. Pēc Aristoteļa un citu avotu aprakstiem, viņš izmantoja spēcīgu, bieži emocionālu retoriku, kliedza ikvienu, kas viņam nepiekrita, un apsūdzēja pretiniekus kā "tautas nodevējus". Tā viņš centās pārliecināt tautu, ka vienīgā drošā rīcība ir ļaut viņam vadīt lietas, pat ja tas reizēm šķita pretrunā ar konstitūciju.

Galvenie notikumi Peloponēsas kara laikā

• Reakcija uz sacelšanos: Viens no Kleona pazīstamākajiem sasniegumiem ir saistīts ar saspīlējumu pēc sacelšanās provinciālajās pilsētās. Tukidīds apraksta gadījumu, kad Kleons aicināja uz bargu sodu pret kādu pilsētu, iesakot iznīcināt vīrus un pārdot sievietes ar bērniem par vergiem; tas kļuva par simbolu viņa bargajai politiskajai nostājai. Tomēr vēlāk daļēji šādi lēmumi tika apstrīdēti un dažkārt mīkstināti ar citu politiķu iejaukšanos.
• Pilsoniska darbība pie Pila un Sphakterijas: Kleons vadīja kampaņu, kurā Atēnas guva negaidītu panākumu, — tika sagūstīti spartiešu karavīri Sphakterijā (425 p.m.ē.). Šī uzvara deva Kleonam militāru un politisku prestižu, jo pirmoreiz kopš sākuma viņš spēja izcelties arī stratēģiskā jomā, ne tikai kā retors.
• Nāve pie Amphipolisas: Kleons nomira 422. gadā p.m.ē. kaujā pie Amphipolisas, kur viņš saskārās ar spartiiešu virspavēlnieku Brasīdu. Abas puses cieta smagas zaudējumus, un Kleona nāve beidza daļu no viņa tiešās ietekmes Atēnu politikā.

Attiecības ar kultūru un Aristofānu

Kleons bija bieži kritizēts un parodēts laikabiedru literatūrā. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir komēdiju autors Aristofāns, kurš viņu attēloja kā uzticamu mērķi satīrai:

• Kleons esot aizvedis Aristofānu uz tiesu sakarā ar lugu "Babilonieši" — iznākums nav pilnīgi skaidrs, taču šis incidents apliecina spraigo attiecību starp politiķi un publisko autoru.
• Aristofāna luga "Aharieši" sākumā autors tēlo, ka atriebās Kleonam, bet slavenākās lugas, kas tieši mērķēja uz Kleonu, ir "Bruņinieki" (Hippeis), kurā Aristofāns centās pārliecināt tautu neievēlēt Kleonu, un "Osa" (Wasps), kurā Kleons tiek parādīts kā populists un tiesu sistēmas kritizētājs.

Vēsturiskais novērtējums un mantojums

Kleona tēls vēsturē ir pretrunīgs. Tukidīds un dramatiski mākslinieki, piemēram, Aristofāns, attēlo viņu negatīvi — kā demagogu, kurš izmanto bailes un naidu, lai nostiprinātu savu varu. Tomēr citi avoti atzīst, ka viņam bija prasme mobilizēt sabiedrību un reizēm veiksmīgi vadīt militāras operācijas, kas nozīmēja reālu ietekmi kara gaitā.

Mūsdienu vēsturnieki mēģina balansēt starp šīm pretējām liecībām: Kleons bija gan spēcīgs populārais līderis, gan stratēģiski ierobežots — viņa politiskā taktika bieži izraisīja domstarpības par demokratisku procesu un morāli kara laikos. Kleona gadījums bieži tiek minēts kā brīdinājums par to, kā demokrātijā var nostiprināties personība, kas izmanto sabiedrības emocijas, un par sarežģītajām izvēlēm, ko rada kara laika politika.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija Klērs?

J: Ko Tukidīds rakstīja par Kleonu?

J: Kā Aristofāns reaģēja uz Kleona rīcību?

J: Ko Aristotelis teica par Kleonu?

J: Kad dzīvoja Kleons?

J: Kur Tukidīds rakstīja par Kleonu?

Meklēt pēc burta