Edward, the Black Prince
Edvards, Melnais princis (Vudstokas pils, Oksfordšīra, 1330. gada 15. jūnijā - Vestminsteras pils, 1376. gada 8. jūnijā) bija Anglijas karaļa Edvarda III vecākais dēls.
Edvards dzimis Vudstokas pilī netālu no Oksfordas. 1343. gadā viņš tika iecelts par Velsas princi un sekoja savam tēvam cīņā pret Franciju. Viņš kļuva par slavenu karavīru, palīdzēja uzvarēt Kreisī kaujā un komandēja Puatjē kaujā. Viņš bija viens no Podaišu ordeņa dibinātājiem. 1361. gadā viņš apprecējās ar savu māsīcas māsīcu Džoanu no Kentas. Viņiem bija divi dēli - Edvards un Ričards. Vecākais dēls Edvards nomira, kad viņam bija tikai seši gadi.
Vudstokas Edvards vēsturē ir kļuvis pazīstams kā "Melnais princis", taču neviens nav īsti pārliecināts par šīs iesaukas iemeslu. Viņš nomira 45 gadu vecumā un tika apglabāts Kenterberijas katedrālē. Tā kā viņa tēvs vēl bija dzīvs, viņš pats nekad nekļuva par karali. Viņš lūdza tēvu piešķirt Velsas prinča titulu savam dēlam Ričardam, kurš vēlāk kļuva par Anglijas karali Ričardu II. .
Melnā prinča kā Anglijas troņa mantinieka ģerbonis.
Efigija uz Edvarda kapa Kenterberijas katedrālē
