Edvards Vudstoks — Melnais princis (1330–1376): Anglijas karavadonis

Edvards Vudstoks (Vudstokas pils, Oksfordšīra, 1330. gada 15. jūnijā — Vestminsteras pils, 1376. gada 8. jūnijā) bija Anglijas karaļa Edvarda III vecākais dēls, plaši pazīstams ar iesauku “Melnais princis”. Viņš izcēlās kā viens no savas paaudzes ievērojamākajiem karavadoņiem un politiskajiem vadītājiem Anglijas ilgajos konfliktos ar Franciju.

Agrā dzīve un tituls

Edvards dzimis Vudstokas pilī netālu no Oksfordas. Jau jaunībā viņš saņēma bruņinieka izglītību, apguva kaujas un valsts pārvaldības prasmes. 1343. gadā viņš tika iecelts par Velsas princi un formāli no tā brīža uzskatāms par troņa tiesību pirmo mantinieku. Šis tituls padarīja viņu par centrālu figūru gan iekšpolitiskajos, gan ārpolitiskajos plānos.

Kara gaitas un galvenās uzvaras

Edvards sekoja savam tēvam cīņā pret Franciju un ieguva slavu kā spēcīgs un prasmīgs pavēlnieks. Nozīmīgākās kaujas, kurās viņš piedalījās vai kuras vadīja, bija Kreisī kaujā (1346) un Puatjē kaujā (1356). Puatjē īpaši iezīmējās ar to, ka inglesu spēki sagrāba Francijas karali un ieguva milzīgu politisku un finansiālu pārsvaru. Edvards bija arī viens no Podaišu ordeņa dibinātājiem, ordeņa ideja saistīta ar bruņinieku ideāliem un lojalitāti kronim.

Ģimene un personīgā dzīve

1361. gadā viņš apprecējās ar savu māsīcas māsīcu Džoanu no Kentas. Pāris audzināja divus dēlus:

• Edvards — vecākais dēls, kas diemžēl nomira sešu gadu vecumā;
• Ričards — jaunākais dēls, kurš vēlāk kļuva par karali Ričardu II.

Vēlā dzīve, veselība, nāve un mantojums

Pēc vairākiem gadiem karagājienos Edvarda veselība pasliktinājās — izsmelšana, hroniskas slimības un savainojumi ierobežoja viņa darbību. Viņš pavadīja daudz laika arī kā reģents un pārvaldnieks Gaskonijā (Akvitānijas) teritorijām, kur centās nodrošināt angļu ietekmi dienvidu Francijā. 1376. gadā, būdams 45 gadu vecs, Edvards mira Vestminsteras pilī. Viņš tika apglabāts Kenterberijas katedrālē. Tur atrodama arī viņa ievērojamā kapa figūra, kas ir viens no izcilākajiem viduslaiku piemiņas pieminekļiem Anglijā.

Edvards nekad nekļuva par karali, jo viņa tēvs Edvards III pārdzīvoja viņu. Pirms nāves viņš lūdza, lai viņa titelis un mantotās tiesības tiktu nodotas viņa dēlam Ričardam, kas vēlāk patiešām kļuva par Ričardu II.

Vārda izcelsme un vērtējums

Vudstokas Edvards vēsturē pazīstams kā “Melnais princis”, taču precīzs šīs iesaukas izcelsmes iemesls nav skaidrs — tiek minētas vairākas versijas, tostarp saikne ar tumšas krāsas bruņām, ar trompežu vai ar viņa reputāciju kaujas laukā. Mūsdienu vēsturnieki uzsver viņa sarežģīto tēlu: viņš bija gan populārs kara varonis un bruņniecības simbols, gan reizēm bargu represīvu soļu autors aizstāvībā pret nemieriem un pretestību.

Edvarda karjera un dzīve atstāja ilgstošu ietekmi uz Anglijas viduslaiku politiku un bruņniecības kultūru — viņa militārās uzvaras, administratīvā darbība un piemiņas pieminekļi padarījuši viņu par vienu no izcilākajām figūrām 14. gadsimta Anglijā.

Meklēt pēc burta