Herberts Henrijs Askits — Lielbritānijas premjerministrs (1908–1916)
Herberts Henrijs Askits (1908–1916) — Lielbritānijas premjerministrs, sociālo reformu un Parlamenta likuma autors, vecuma pensijas ieviesējs; nozīmīga loma Pirmajā pasaules karā un politiskajās krīzēs.
Herberts Henrijs Askits, Oksfordas un Askita 1. grāfs KG KC (1852. gada 12. septembris - 1928. gada 15. februāris) bija Apvienotās Karalistes liberāļu premjerministrs no 1908. līdz 1916. gadam. Viens no viņa valdīšanas galvenajiem sasniegumiem bija plašu sociālo reformu īstenošana un parlamentārās varas ierobežošana, tomēr viņš nelikās par aktīvu sieviešu balsstiesību atbalstītāju, kas radīja spriedzi ar suffragetēm un daļu sabiedrības.
Agrīnā dzīve un politiskā karjera pirms premjerministra amata
Askits dzimis 1852. gadā un studēja Oksfordas universitātē. Pēc tiesību studijām viņš kļuva par advokātu un iesaistījās parlamenta dzīvē kā Liberalās partijas pārstāvis. Pirms kļūšanas par premjerministru viņš ieņēma vairākus ministrus amatus, tostarp Finanšu kanceleja valdībā, kas ļāva viņam iepazīties ar valsts budžeta un sociālās politikas jautājumiem.
Kā premjerministrs (1908–1916)
Vadošā vieta politikā Askitam nāca reizē ar plašiem iekšpolitiskajiem izaicinājumiem. Viņa valdība īstenoja virkni nozīmīgu reformu, kuru mērķis bija mazināt nabadzību un uzlabot darba apstākļus:
- Vecuma pensiju likums (Old Age Pensions Act, 1908) — pirmais plašākā mērogā valsts atbalstītais pensiju mehānisms dzīves vecuma cilvēkiem;
- Valsts apdrošināšanas likums (National Insurance Act, 1911) — nodokļu un apdrošināšanas sistēma veselības un bezdarba gadījumiem;
- Parlamentārais likums (Parliament Act, 1911) — samazināja Lordu palātas iespējas bloķēt Ķīla palātas (House of Commons) pieņemtos likumus, tādējādi nostiprinot parlamentāro demokrātiju.
Šīs reformas, īpaši 1909. gada "People's Budget" iniciatīva, kas saistījās ar finanšu pārstrukturēšanu sociālajai politikai, izraisīja dziļu konstitucionālu krīzi starp Ķīla palātu un Lordu palātu, kuras risinājumā svarīgu lomu ieguva tieši Askita vadība.
Pirmā pasaules kara laiks un valdības darbs
1900. gadu pirmā desmitgade noslēdzās ar pieaugošu starptautisku spriedzi, un Askita kā premjerministrs veda valsti cauri Pirmajam pasaules karam pēc konflikta izcelšanās 1914. gadā. Kara sākumā viņa vadībā tika pieņemti lēmumi par mobilizāciju un kara vadību, kā arī par sadarbību ar sabiedrotajām valstīm.
1915. gadā, reaģējot uz militāra rakstura neveiksmēm un karaspēka vadības problēmām, tika veidota plašāka koalīcijas valdība, kurā iesaistījās arī politiķi no citām partijām. Tomēr grabas sabiedrotā amatpersonu, īpaši konfliktu ar Deividu Loidu Džordžu, dēļ, valdības darbība kara apstākļos kļuva arvien sarežģītāka.
Strīdi, atkāpšanās un liberālās partijas sašķelšanās
Ar laiku starp Askitu un Loidu Džordžu izveidojās dziļas personiskās un politiskās nesaskaņas par kara vadību, resursu sadali un reformu tempu. 1916. gada beigās šīs domstarpības un sabiedrības uzticības astoņa rezultātā noveda pie Askita nomaiņas ar Deividu Loidu Džordžu kā premjerministru. Šī pāreja būtiski ietekmēja Liberālo partijas vienotību — tās iekšējā šķelšanās turpināja vājināt partiju vēl vairākus gadus.
Pēdējie gadi un mantojums
Pēc atkāpšanās no premjerministra amata Askits turpināja būt aktīvs politikā un sabiedriskajā dzīvē, tomēr viņa politiskā ietekme bija vājāka. Viņa valdība tiek atzīta par laiku, kad tika likti pamati mūsdienīgai britu sociālajai valstij un parlamentārajām reformām. Vienlaikus Atzīstami ir arī kritiskie aspekti — konflikts ar suffragetēm un kara laikā pieņemtie lēmumi, kas sarūgtināja gan sabiedrību, gan domubiedrus.
Nozīmīgākie jautājumi, ar kuriem Askita valdība nodarbojās, paliek būtiski Lielbritānijas sociālās un politiskās attīstības vēsturē: pensijas, valsts apdrošināšana un parlamentārā reforma, kā arī faktors, ko nozīmīgi ietekmēja Pirmā pasaules kara radītie izaicinājumi.
Viņa ģimenes pēcteči ietver vēstnieku Dominiku Askitu, aktrisi Helēnu Bonhemu Kārteri un aktrisi Anna Kancleri.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Herberts Henrijs Askits?
A: Herberts Henrijs Askits bija Apvienotās Karalistes liberāļu premjerministrs no 1908. līdz 1916. gadam.
Vai Herberts Henrijs Askits atbalstīja sieviešu vēlēšanu tiesības?
A: Nē, Herberts Henrijs Askits neatbalstīja sieviešu vēlēšanu tiesības.
J: Kādas reformas Herberts Henrijs Askits vadīja premjerministra amatā?
A: Herberts Henrijs Askits vadīja vairākas iekšējās reformas, tostarp sociālās apdrošināšanas un Lordu palātas varas samazināšanas reformas.
J: Kas nomainīja Herbertu Henriju Askitu premjerministra amatā 1916. gada beigās?
A: 1916. gada beigās Herbertu Henriju Askitu premjerministra amatā nomainīja Deivids Loids Džordžs.
J: Kas bija nozīmīgs Herberta Henrija Askita valdīšanas laikā?
A.: Herberta Henrija Askita ministrija bija nozīmīga ar vecuma pensiju (1908), Valsts apdrošināšanas likumu (1911) un Parlamentāro likumu (1911), kas ierobežoja Lordu palātas pilnvaras.
J: Kas ir daži no Herberta Henrija Askita pēctečiem?
A: Daži no Herberta Henrija Askita pēctečiem ir vēstnieks Dominiks Askits (mazmazdēls), aktrise Helēna Bonhema Kārtere (mazmazmeita) un aktrise Anna Kanclere (mazmazmeita).
Jautājums: Cik ilgi Herberts Henrijs Askits bija 20. gadsimta ilgākais premjerministrs bez pārtraukuma?
A: Līdz 1988. gada 5. janvārim Herberts Henrijs Askits bija ilgākais nepārtraukti strādājošais premjerministrs 20. gadsimtā.
Meklēt