Tomass Seimūrs, 1. barons Seimūrs no Sudelijas (Thomas Seymour, 1st Baron Seymour of Sudeley, KG) (ap 1508. g. - 1549. g. 20. marts) bija Anglijas karalienes Džeinas Seimūras (trešās karaļa Henrija VIII sievas) brālis un karaļa Eduarda VI tēvocis. Viņš bija arī Ketrīnas Parras (Catherine Parr), kas bija Henrija VIII sestā un pēdējā sieva, ceturtais vīrs.
Tomass bija sera Džona Seimūra un Margaretas Ventvortas (Margery Wentworth) dēls. Viņš uzauga Vulfholā, Viltšīrā. Viņš bija Edvarda Seimūra, Elizabetes Seimūras un Džeinas Seimūras brālis.
Agrā karjera un tituli
Tomass Seimūrs sāka karjeru kā jūras virsnieks un iesaistījās karos Henrija VIII valdīšanas laikā. Pēc karalienes Džeinas Seimūras nāves viņa ģimene ieguva ietekmi pie karaļa galma — īpaši brālis Edvards, kurš vēlāk kļuva par Somersetas hercogu un Lorda proktoru. Tomass 1547. gadā saņēma titulu 1. barons Seimūrs no Sudelijas un tika iecelts par Lord High Admiral (augstākais jūras vadonis). Viņam tika piešķirts arī Karaliskais ordeņa bruņinieka gods (KG).
Attiecības ar Ketrīnu Parr un personīgā dzīve
Pēc karaļa Henrija VIII nāves 1547. gadā Tomass apprecējās ar Ketrīnu Parr, kura bija tikko zaudējusi vīru — karali. Viņu laulība bija gan personiska, gan politiska: Tomass centās nostiprināt savu stāvokli pie jaunās valdības. Ketrīna dzemdēja meitu Mariju Seimūri (Mary Seymour) 1548. gadā; Ketrīna mira drīz pēc dzemdībām, un mazā Marija vēlāk pazuda no avotu ierakstiem — par viņas tālāko likteni vēsture daudz neziņo.
Konflikts ar brāli un skandāli
Tomasa ambīcijas radīja konfliktu ar viņa vecāko brāli Edvardu, kurš kā Lorda protektors faktiski pārvaldīja valsti Eduarda VI mazajā vecumā. Tomass centās iegūt ietekmi pie jaunā karaļa, bieži rīkojoties slepeni un neatkarīgi no protektora. Viņam tika pārmestas dažādas ļaunprātīgas darbības — starp tām mēģinājumi pārliecināt, pat piespiest, jaunā karaļa atļauju brīvākai piekļuvei un arī nopietnas apsūdzības par nepieklājīgu uzvedību pret jaunāko karalieni no iepriekšējām laulībām, princisēsi Elizabeti (vēlā karaliene Elizabete I). Šīs baumas un skandāls nostiprināja viņa ienaidnieku pozīcijas pie galma.
Arests, tiesa un izpildījums
1549. gada janvārī Tomass tika apcietināts, apsūdzēts sazvērestībā pret valsti un mēģinājumā sagrābt varu, tostarp par plāniem ietekmēt vai aprīkot piekļuvi jaunajam karalim. Viņa rīcība tika uztverta kā tieša pretestība Lorda protektora varai un īpašs drauds valdības stabilitātei. Pēc īsas tiesas viņš tika atzīts par vainīgu nodevībā un 1549. gada 20. martā nodots nāvessodam; izpildījums notika Tower Hill. Viņa kapavieta atrodas Tower of London kapelā (St Peter ad Vincula).
Mantojums un vērtējums
Tomass Seimūrs palicis vēsturē kā pretrunīga persona: daļa avotu attēlo viņu kā ambiciozu, uzdrīkstīgu un impulsīvu politisko spēlētāju, kas pārvērtēja savas iespējas; citi atgādina arī viņa atbalstu karaliskajām jūrās iniciatīvām un ģimenes locekļu nozīmīgo lomu Henrija VIII galmā. Viņa pēctecība ģimenē bija ierobežota — viņa meitas Marijas tālākais liktenis nav skaidri dokumentēts.
