Katrīna Parra — Henrija VIII pēdējā sieva un Anglijas karaliene (ap 1512–1548)

Katrīna Parra (ap.1512–1548) — Henrija VIII pēdējā sieva un Anglijas karaliene, skolotāja Elizabetei un Edvardam, ietekmēja mantojuma aktu; traģiska nāve pēc dzemdībām.

Katrīna Parra (arī Katrīna vai Katerīna) (ap 1512 — 1548. gada 5. septembris) bija Anglijas un Īrijas karaliene (1543–1547). Viņa bija sestā un pēdējā no sešām karaļa Henrija VIII sievām. Katrīna apprecējās ar Henriju 1543. gada 12. jūlijā un viņu pārdzīvoja nedaudz vairāk nekā gadu. Savā mūžā viņa bija precējusies četras reizes, kas padara viņu par vienu no visvairāk reizin apprecētajām Anglijas karalienēm. Pēc Henrija pasludināšanas par Īrijas karali (1542) Katrīna kļuva par vienu no pirmajām karalienēm, kurai bija abas — Anglijas un Īrijas — titulu formalitātes.

Izglītība, rakstniecība un ietekme

Katrīna nāca no zemākiem zemnieku muižnieku slāņiem (Parru dzimta), taču saņēma labu izglītību — viņa prata lasīt un rakstīt latīņu un franču valodā un bija pazīstama kā erudīta dāma. Viņa aktīvi patronēja humanistus un literātu aprindas.

Parra bija arī rakstniece: viņas darbu vidū ir Prayers or Meditations (1545) un The Lamentation of a Sinner (1547). Viņa ir pirmā Anglijas karaliene, kura publicēja grāmatu zem sava vārda, kas padarīja viņu ievērojamu ne tikai kā valsts sievu, bet arī kā literāru un reliģisku ietekmētāju.

Attiecības ar Henrija bērniem un politiskā loma

Katrīnai bija ciešas attiecības ar trim Henrija bērniem: viņa rūpējās par izglītību un audzināšanu Elizabetei un Edvardam, kuri vēlāk kļuva par Anglijas monarhiem. Katrīna iedrošināja reformu idejas pie galma, taču centās saglabāt saskaņu starp dažādām frakcijām.

Viņa bija nozīmīga figūra arī juridiskos un mantojuma jautājumos — viņas atbalsts un ietekme palīdzēja pieņemt Trešo mantojuma aktu 1543. gadā, ar kura palīdzību Marija I un Elizabete I tika atgrieztas Lielbritānijas troņa mantošanas līnijā, lai gan to pozīcija joprojām bija juridiski ierobežota.

Personīgā dzīve, pēdējie gadi un nāve

Henrijs VIII mira 1547. gada 28. janvārī. Drīz pēc tam Katrīna apprecējās ar savu ceturto un pēdējo vīru — Thomasu Seimūru (Tomasu Seimūru), Sudelijas baronu, ar kuru viņa bija saistīta līdz savai nāvei. No šīs laulības 1548. gada 30. augustā pasaulē nāca viņas vienīgā meita, Marija Seimūra.

Katrīna nomira 1548. gada 5. septembrī Sudelijas pilī Glosteršīrā, visticamāk no bērnu gultu drudža (postpartum sepse) (sepse). Tā kā dzemdības tolaik bieži notika netīros un medicīniski nepietiekamos apstākļos, šāda nāve bija, diemžēl, salīdzinoši izplatīta.

Piemiņa un atradumi

Dažas desmitgades vēlāk, 1782. gadā, Sudeley pils kapelas drupās tika atrasts karalienes Katrīnas zārks. Viņas kapu vieta un piemineklis Sudeley pilī un pagraba kapelā ir saglabājuši atmiņu par viņas lomu gan pie Henrija galma, gan kā patstāvīgai kultūras un reliģiskas ietekmes personībai.

Kopskats

• Katrīna Parra bija izglītota un politiski veikla karaliene, kura ietekmēja Henrija laikā notiekošos lēmumus par troņa mantojumu un reliģisko kustību.
• Viņas darbi un patronāža atstāja ilgtspējīgu iespaidu uz renesanses kultūru un reformu domāšanu Anglijā.
• Sava mūža beigās viņa pieredzēja gan laimīgas, gan traģiskas epizodes — pēdējā laulība deva viņai meitu, bet viņa mira drīz pēc dzemdībām.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds bija Katrīnas Parras pilnais vārds?

J: Kad viņa apprecējās ar karali Henriku VIII?

J: Cik vīru viņai kopā bija?

J: Kādu likumu viņa palīdzēja pieņemt?

J: Kad nomira Henrijs VIII?

J: Kas bija viņas ceturtais un pēdējais vīrs?

Meklēt pēc burta