Čārlzs Īvess — amerikāņu eksperimentālais komponists (1874–1954)
Čārlzs Īvess (1874–1954) — amerikāņu eksperimentālais komponists, politonalitātes, poliritma un disonances pionieris, kura novatoriskā mūzika atzina tikai vēlāk.
Čārlzs Edvards Īvess (Charles Edward Ives, 1874. gada 20. oktobris — 1954. gada 19. maijs) bija amerikāņu komponists, kurš uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem eksperimentālās mūzikas pionieriem 20. gadsimtā. Viņš dzimis Danberijā (Connecticut) ģimenē, kurā mūzika bija ikdienišķa — viņa tēvs bija amatieru diriģents un pūtēju orķestra vadītājs, kas iedvesmoja jaunajam komponistam brīvi apvienot tautas dziesmas, baznīcas himnas un militāros maršus ar modernākām harmonijām un ritmiem. Īvess studēja Jēlas universitātē pie Horatio Parkera, taču lielu daļu ideju attīstīja pašmācībā un eksperimentos.
Īvess bija pazīstams ar to, ka eksperimentēja ar dažādiem komponēšanas paņēmieniem, kuri savā laikā daudziem šķita pārāk radikāli. Viņš izmantoja disonantus (skarbus) skaņu intervālus, kā arī tādus paņēmienus kā politonalitāte (spēlēšana vairākās tonalitātēs vienlaicīgi), poliritmi (vairāki ritmi vienlaicīgi) un politeksturu — vairākas, reizēm neatkarīgas faktūras vienlaicīgi. Viņa darbos bieži parādās arī fragmentāras tautas un baznīcas melodijas, kas saplūst ar modernām, brīvi izkārtotām skaņām, radot skaņas kolāžas efektu.
Laikā, kad viņš rakstīja mūziku, to klausījās salīdzinoši maz cilvēku, un daudzi darbi palika maz atskaņoti vai izdotie. Īvess pelnīja iztiku kā apdrošināšanas aģents un kļuva par veiksmīgu uzņēmēju, tāpēc komponēšana viņam bija darbs brīvajā laikā un radoša kaislība, nevis galvenais ienākumu avots. Tikai vēlāk, 20. gadsimta vidū, mūziķi, diriģenti un pētnieki sāka novērtēt viņa ieguldījumu; 1947. gadā viņš saņēma Pulicera prēmiju par III simfoniju, kas vēl vairāk pievērsa uzmanību viņa mūzikai.
Svarīgākie darbi un īsi apraksti:
- The Unanswered Question — īsa, bet iedarbīga kafijas skice, kurā skan “jautājums” (solo trombons vai orķestris) un tā pakāpeniski meklē atbildes no cita instrumentu slāņa, demonstrējot Īvesa slāņoto pieeju un satriecošu kontrastu izmantošanu.
- Pusekordatūru sonāte "Concord, Mass., 1840–60" (Concord Sonata) — plašs un intelektuāli ambiciozs klavierdarbs, kurā izmantotas literāras un filozofiskas asociācijas.
- Three Places in New England — orķestrāls gabals, kas izmanto ainaviskus attēlojumus, vietējo melodiku un koleāžas paņēmienus.
- Central Park in the Dark — īsāka orķestra aina, kurā klausītājs tiek ievests naktī Ņujorkas parkā, izmantojot kontrastējošus ritmus un sonoritātes.
- Trīs simfonijas un daudzi klavierdarbi, kantātes un kamermūzikas darbi, kas kopā veido daudzveidīgu un novatorisku mantojumu.
Īvess ietekmēja daudzus vēlākos komponistus, īpaši tos, kas strādāja ar poliritmiju, politonālismu, skaņu kolāžu un aleatorisku elementu integrēšanu. Viņa pieeja — savijot tradicionālas tautas un baznīcas melodijas ar modernām harmonijām un sarežģītu ritmiku — paplašināja izpratni par to, ko var saukt par "Amerikāņu klasisko mūziku". Mūsdienās Īvesa darbi tiek regulāri atskaņoti, pētīti un ierakstīti, un viņu bieži piemin kā atslēgas personību 20. gadsimta mūzikas attīstībā.
Dzīve
Agrīnie gadi
Čārlzs Īvsss dzimis Danberijā, Konektikutas štatā. Viņa tēvs Džordžs Īvsss bija ASV armijas kapelmeistars Amerikas pilsoņu kara laikā. Viņa māte bija dziedātāja. Tēvs viņam daudz mācīja par mūziku un mudināja eksperimentēt ar jaunām skaņām. Viņš ne tikai mācīja viņam kontrapunktu un iepazīstināja ar J. S. Baha mūziku, bet arī trenēja dēla muzikālo dzirdi, liekot viņam dziedāt melodiju vienā tonalitātē, kamēr viņš spēlēja pavadījumu citā. Šādā veidā jaunais Čārlzs pierada pie modernām skaņām, kas bija pavisam atšķirīgas no tradicionālās, romantiskās mūzikas. Čārlzs Danberijas pilsētas laukumā klausījās arī tēva marša orķestri un citus orķestrus, kas spēlēja citās laukuma pusēs, tādējādi viņš vienlaikus dzirdēja vairāku skaņdarbu sajaukumu. Tēvs viņam mācīja arī Stīvena Fostera mūziku.
14 gadu vecumā Īvsss kļuva par baznīcas ērģelnieku un rakstīja dažādas dziesmas un dziesmas dievkalpojumiem, tostarp variācijas par "Ameriku". Tajā pašā laikā viņam patika arī sports, un viņš labi spēlēja beisbolu, futbolu un tenisu.
Īvsss četrus gadus pavadīja Jēlas universitātē. Viņa skolotājs Horatio Pārkers bija ļoti labs un iemācīja viņam svarīgas kompozīcijas pamattehnikas, taču viņš nespēja saprast dažas lietas, ko Īvsss rakstīja savā mūzikā. Īvsss dusmojās, kad skolotājs viņam teica, ka viņš nevar pabeigt mūzikas sadaļu uz disonējoša akorda, bet Īvam tā patika. Centra baznīcā, kur Īvss spēlēja ērģeles, kordiriģents bija Džons Grigss. Viņam bija lielāka izpratne par to, ko Īvsss centās darīt. Tas bija briesmīgs trieciens Čārlzam, kad 1894. gada 4. novembrī nomira viņa tēvs. Viņš vienmēr ļoti apbrīnoja savu tēvu, kurš viņu bija iedrošinājis muzikālajos eksperimentos. Čārlzs turpināja nodarboties ar komponēšanu. Jēlas universitātē viņš nesportēja, jo tēvs bija aizliedzis viņam nodarboties ar sportu, lai viņš varētu veltīt laiku mācībām. Līdz studiju beigšanai Čārlzs bija sacerējis vairāk nekā 40 dziesmu, vairākus maršus, uvertīras, himnas un ērģeļdarbus, stīgu kvartetu un simfoniju. Tomēr lielākā daļa cilvēku viņu uzskatīja par vienkāršas valša melodijas The Bells of Yale komponistu.
Pieaugušo gadi
Pēc studijām Jeila universitātē Īvess turpināja strādāt par baznīcas ērģelnieku, vienlaikus strādājot apdrošināšanas firmā. Viņš bija ļoti labs savā darbā un apdrošināšanas biznesā kļuva ļoti pazīstams. Daži no viņa biznesa draugiem bieži bija pārsteigti, uzzinot, ka viņš ir arī komponists.
1907. gadā Īvss piedzīvoja savu pirmo "sirdslēkmi". Iespējams, ka šie lēkmes lēkmes vairāk bija saistītas ar viņa iztēli. Kad viņam bija labāk, viņš komponēja vairāk nekā jebkad agrāk. 1908. gadā viņš apprecējās. Pēc vairākiem infarktiem 1918. gadā viņš komponēja ļoti maz. Komponēšanu viņš pavisam pārtrauca 1926. gadā. Veselības problēmas turpinājās, un 1930. gadā viņš aizgāja no apdrošināšanas biznesa. Kādu laiku viņš pavadīja, pārskatot agrīni sarakstītos darbus, taču jaunus skaņdarbus vairs nerakstīja.
Īvsss nomira 1954. gadā Ņujorkā pulksten 12:32 pēcpusdienā.
Čārlzs Īvsss, ap 1889.
Čārlzs Īvsss (pa kreisi), Hopkinsa ģimnāzijas beisbola komandas kapteinis un piķis.
Viņa mūzika
Īvsss publicēja vairāk nekā 100 savas dziesmas. Viņš bija ļoti labs pianists, un klavieru partijas bieži vien ir diezgan sarežģītas. Tās ietver bitonalitāti un pantonalitāti.. Lai gan šobrīd viņš ir vislabāk pazīstams ar savu orķestra mūziku, viņš komponēja divus stīgu kvartetus un citu kamermūziku. Viņa ērģeļmūzikas skaņdarbā "Variations on "America"" (1891) izmantota melodija "My Country, 'Tis of Thee" (tā ir tā pati melodija, ko "God Save the Queen") un tā mainīta vairākās amizantās variācijās, izmantojot maršu, ragtimenu un bitonalitāti. tā tika publicēta tikai 1949. gadā. Variācijas krasi atšķiras: tekoša līnija, tuvu harmoniju kopums, maršs, polonēze un ragtime allegro; interlūdijas ir viens no pirmajiem bitonalitātes izmantojumiem.
Pirmā simfonija bija diezgan tradicionāla, bet Otrā simfonija ir daudz mūsdienīgāka, pat noslēdzoties ar disonējošu akordu ar 11 notīm.
1902. gadā viņš atteicās no ērģelnieka amata. Visas savas labākās himnas un ērģeļmūziku viņš atstāja baznīcas bibliotēkā, un 1915. gadā, kad baznīca pārcēlās, tās tika izmestas, tāpēc lielākā daļa no tām ir zudušas.
"Central Park in the Dark" ir skaņdarbs orķestrim, kurā aprakstīts noslēpumainais, klusais parks un pēc tam mūzikas skaņas, kas nāk no tuvējiem Manhetenas naktsklubiem (atskaņojot tā laika populāro mūziku, ragtime, citējot "Hello My Baby" un pat Sousas "Washington Post March").
Iespējams, mūsdienās visbiežāk dzirdētais skaņdarbs ir īsā fanfāra The Unanswered Question (1908), kas rakstīta ļoti neparastai trompetes, četru flautu un stīgu orķestra kombinācijai. Stīgu orķestris, spēlējot no skatuves aizmugures, visu skaņdarbu atskaņo ļoti lēnu, korālam līdzīgu mūziku, bet trompete (spēlējot no publikas aizmugures) vairākas reizes atskaņo īsu notu grupu, ko Īvess raksturoja kā "mūžīgo eksistences jautājumu". Katru reizi trompetei tiek atbildēts ar skarbiem flautu (uz skatuves) uzplūdiem - izņemot pēdējo. Tas ir jautājums, kas paliek neatbildēts. Mūziķi bieži diskutē par to, kāda ir šī skaņdarba patiesā nozīme.
Vēl viens labi zināms orķestra darbs ir "Trīs vietas Jaunanglijā". Viņa pazīstamākais klavierdarbs ir Konkordas sonāte. Īvssam bieži vien patika citēt fragmentus no citiem skaņdarbiem, un šajā klaviersonātē viņš citē slaveno Bēthovena Piektās simfonijas sākumu. Tajā ir arī interesants piemērs vienam no Īvsa eksperimentiem: otrajā daļā viņš liek pianistam izmantot 14¾ collas (37,5 cm) koka gabalu, lai izveidotu biezu, bet mīkstu klastera akordu. Sonāte ir viens no labākajiem 20. gadsimta klavierdarbiem.
Viens no viņa interesantākajiem darbiem ir Ceturtā simfonija (1910-16), kas rakstīta milzīgam orķestrim. Pēdējā daļa ir kā cīņa starp disonansi un tradicionālo tonālo mūziku. Skaņdarbs noslēdzas klusumā, tikai perkusijām spēlējot distancēti. Šķiet, ka šajā simfonijā ir pateikts viss, ko Īvsss bija centies panākt mūzikā. Pilnīgs simfonijas atskaņojums tika sniegts tikai 1965. gadā.
Īvsa mūzika pamazām kļuva pazīstama tikai 30. gados un 40. gados. Šēnbergs atzina viņa nozīmi. 1951. gadā Leonards Bernšteins diriģēja Īvsa Otrās simfonijas pirmatskaņojumu Ņujorkas filharmoniskā orķestra pārraidītā koncertā. Viņš ierakstīja daudz Ivesa mūzikas un pat atskaņoja dažus skaņdarbus televīzijas programmā jauniešiem.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Čārlzs Edvards Īvs?
A: Čārlzs Edvards Īvsss bija amerikāņu komponists.
J: Ar kādiem kompozīcijas paņēmieniem eksperimentēja Īvsss?
A: Īvsss eksperimentēja ar disonansi, politonalitāti, poliritmiem un politeksturojumu.
J: Vai cilvēki spēja saprast Īvsa kompozīcijas laikā, kad viņš tās rakstīja?
A: Nē, daudzi cilvēki nesaprata Īvsa kompozīcijas laikā, kad viņš tās rakstīja.
J: Vai Īvsa kompozīcijas paņēmieni tika plašāk izmantoti vēlāk gadsimta gaitā?
A: Jā, Īvsa kompozīcijas tehnikas sāka plašāk izmantot vēlāk gadsimta gaitā.
J: Kad mūziķi sāka apzināties Īvsa darbu nozīmi?
A: Mūziķi sāka apzināties Īvsa darbu nozīmi tikai daudz vēlāk.
J: Ar ko Īvsss pelnīja iztiku?
A.: Īvsss pelnīja iztiku kā apdrošināšanas aģents.
J: Vai Īvsss komponēja mūziku pilnu slodzi?
A: Nē, Īvs komponēja brīvajā laikā.
Meklēt