Čārlzs Edvards Īvess (Charles Edward Ives, 1874. gada 20. oktobris — 1954. gada 19. maijs) bija amerikāņu komponists, kurš uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem eksperimentālās mūzikas pionieriem 20. gadsimtā. Viņš dzimis Danberijā (Connecticut) ģimenē, kurā mūzika bija ikdienišķa — viņa tēvs bija amatieru diriģents un pūtēju orķestra vadītājs, kas iedvesmoja jaunajam komponistam brīvi apvienot tautas dziesmas, baznīcas himnas un militāros maršus ar modernākām harmonijām un ritmiem. Īvess studēja Jēlas universitātē pie Horatio Parkera, taču lielu daļu ideju attīstīja pašmācībā un eksperimentos.
Īvess bija pazīstams ar to, ka eksperimentēja ar dažādiem komponēšanas paņēmieniem, kuri savā laikā daudziem šķita pārāk radikāli. Viņš izmantoja disonantus (skarbus) skaņu intervālus, kā arī tādus paņēmienus kā politonalitāte (spēlēšana vairākās tonalitātēs vienlaicīgi), poliritmi (vairāki ritmi vienlaicīgi) un politeksturu — vairākas, reizēm neatkarīgas faktūras vienlaicīgi. Viņa darbos bieži parādās arī fragmentāras tautas un baznīcas melodijas, kas saplūst ar modernām, brīvi izkārtotām skaņām, radot skaņas kolāžas efektu.
Laikā, kad viņš rakstīja mūziku, to klausījās salīdzinoši maz cilvēku, un daudzi darbi palika maz atskaņoti vai izdotie. Īvess pelnīja iztiku kā apdrošināšanas aģents un kļuva par veiksmīgu uzņēmēju, tāpēc komponēšana viņam bija darbs brīvajā laikā un radoša kaislība, nevis galvenais ienākumu avots. Tikai vēlāk, 20. gadsimta vidū, mūziķi, diriģenti un pētnieki sāka novērtēt viņa ieguldījumu; 1947. gadā viņš saņēma Pulicera prēmiju par III simfoniju, kas vēl vairāk pievērsa uzmanību viņa mūzikai.
Svarīgākie darbi un īsi apraksti:
- The Unanswered Question — īsa, bet iedarbīga kafijas skice, kurā skan “jautājums” (solo trombons vai orķestris) un tā pakāpeniski meklē atbildes no cita instrumentu slāņa, demonstrējot Īvesa slāņoto pieeju un satriecošu kontrastu izmantošanu.
- Pusekordatūru sonāte "Concord, Mass., 1840–60" (Concord Sonata) — plašs un intelektuāli ambiciozs klavierdarbs, kurā izmantotas literāras un filozofiskas asociācijas.
- Three Places in New England — orķestrāls gabals, kas izmanto ainaviskus attēlojumus, vietējo melodiku un koleāžas paņēmienus.
- Central Park in the Dark — īsāka orķestra aina, kurā klausītājs tiek ievests naktī Ņujorkas parkā, izmantojot kontrastējošus ritmus un sonoritātes.
- Trīs simfonijas un daudzi klavierdarbi, kantātes un kamermūzikas darbi, kas kopā veido daudzveidīgu un novatorisku mantojumu.
Īvess ietekmēja daudzus vēlākos komponistus, īpaši tos, kas strādāja ar poliritmiju, politonālismu, skaņu kolāžu un aleatorisku elementu integrēšanu. Viņa pieeja — savijot tradicionālas tautas un baznīcas melodijas ar modernām harmonijām un sarežģītu ritmiku — paplašināja izpratni par to, ko var saukt par "Amerikāņu klasisko mūziku". Mūsdienās Īvesa darbi tiek regulāri atskaņoti, pētīti un ierakstīti, un viņu bieži piemin kā atslēgas personību 20. gadsimta mūzikas attīstībā.
