Čārlzs Edvards Stjuarts — "Bonijs princis", 1745. gada jakobītu vadonis (1720–1788)

Čārlzs Edvards Stjuarts — "Bonijs princis", 1745. gada jakobītu sacelšanās vadonis; Kuldodenas kaujas traģēdija, romantiska leģenda un bēgums uz Romu (1720–1788).

Čārlzs Edvards Stjuarts (princes Čārlzs Edvards Luijs Filips Kazimirs Stjuarts, 1720. gada 31. decembris – 1788. gada 31. janvāris) ir plašāk pazīstams kā Bonijs princis Čārlijs vai "Jaunais pretendents". Viņš bija galvenais Jakobītu cerību vadonis un pretendentu līnijas centrālā persona.

Bonijs princis Čārlijs bija pretendents uz Anglijas, Skotijas un Īrijas troni. Viņa pretenzijas izrietēja no tā, ka viņš bija Džeimsa Frānsisa Edvarda Stjuarta (saukta arī par "Veco pretendentu") vecākais dēls un Džeimsa II un VII mazdēls.

Dzīves gaita un 1745. gada sacelšanās

Čārlzs visvairāk pazīstams kā 1745. gada Jakobītu sacelšanās (bieži saukta par "The Forty-Five") vadītājs. Sacelšanās sākumā viņam izdevās sasniegt ievērojamu panākumu, 1745. gada rudenī iekarojot Edinburgu un gūstot uzvaru pie Prestonpans. Viņš pat virzījās uz dienvidiem un tīši iekļuva Anglijas teritorijā, tomēr decembrī 1745. gadā pieņemts lēmums atkāpties atpakaļ uz Skotiju, kad viņa armija sasniedza tikai Derby.

• 1745: Čārlzs pacēla karogu un sacēlās Skotijā.
• 21. septembris 1745: uzvara pie Prestonpans (viena no viņa ievērojamākajām uzvarām).
• Decembris 1745: iespaidīga virzība uz dienvidiem līdz Derby, pēc tam atkāpšanās uz Skotiju.
• 16. aprīlis 1746: smaga sakāve Kuldodenas (Culloden) kaujā — sacelšanās tika apspiesta.

Kuldodenas kauja (Culloden) bija izšķiroša — sakāve pret varas karaspēku efektīvi izbeidza Jakobītu militāro spēku. Pēc kaujas Čārlzs izbēga no Skotijas, un viņa bēgšana kļuva par romantizētu stāstu, kurā lielu lomu spēlēja Skotijas atbalstītāji un cilvēki, kas viņam palīdzēja izbēgt, sevišķi Flora Makdonalda. Viņu atceras arī populārā dziesma "Skye Boat Song", kas attēlo viņa evakuāciju uz Skuju (Isle of Skye).

Pēdējie gadi un mantojums

Čārlzs bija dzimis un lielāko daļu mūža pavadīja izceļotā dzīvi. Viņš dzimis Romā un galu galā arī mira Romā. Pilsētā viņa ģimeni atbalstīja pāvesta un eiropas katoļu karaļu atbalsts — viņa tēvs bija saņēmis patvērumu no pāvesta Klements XI.

Pēc sakāves Čārlzs nodzīvoja ilgus gadus emigrācijā, galvenokārt Itālijā. Viņa personīgā dzīve bija sarežģīta — viņam bija ilgstošas attiecības ar Clementinu Walkinshaw, no kurām piedzima meita, Džārlotes (Charlotte), kuru viņš vēlāk slepeni atzina; vēlāk viņš apprecējās ar Luīzi fon Štolbergu (Louise of Stolberg-Gedern), taču laulība bija neveiksmīga.

Čārlza sakāve un bēgšana padarīja viņu par simbolu romantiskai, traģiskai brīvības cīņai Skotijas kultūrā. Jakobītu lieta līdz ar to zaudēja militāru reālu perspektīvu, taču viņa personība un leģendas par 1745. gada sacelšanos saglabājās literatūrā, mūzikā un atmiņās. Bonija prinča tēls bieži tiek attēlots kā romantisks, kaislīgs un traģisks līderis — figūra, kas iedvesmoja gan Skotijas nacionālo identitāti, gan plašāku Rietumu kultūras interesi.

Čārlzs Edvards Stjuarts nomira 1788. gada 31. janvārī Romā. Viņa nāve nozīmēja Jakobītu dinastijas rūpju turpinātāju pāreju uz citiem ģimenes locekļiem, taču pašreizējā režīmā Lielbritānijā viņa mērķi vairs netika īstenoti.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Čārlzs Edvards Stjuarts?

J: Kas bija Čārlza Edvarda Stjuarta tēvs?

Jautājums: Kāpēc Čārlzs Edvards Stjuarts ir slavens?

J: Kas notika ar jēkabītu lietu pēc Kauladenas kaujas?

J: Kur pēc sacelšanās Skotijā devās Čārlzs Edvards Stjuarts?

J: Kā atceras Čārlzu Eduardu Stjuartu?

J: Kur Čārlzs Edvards Stjuarts dzīvoja un nomira?

Meklēt pēc burta