Cancioneiro Geral (no portugāļu — “Vispārējā dziesmu grāmata”) ir plaša sastādīta portugāļu dzejas antoloģija, kuru sastādīja dzejnieks Garcia de Resende (ap. 1470–1536). Pirmoreiz tā iznāca 1516. gadā. Krājumā apkopoti aptuveni 1000 dzejoļu no aptuveni 286 autoriem, tajā skaitā apmēram 150 dzejoļu kastīliešu (kastīliešu) valodā, savukārt lielākā daļa ir portugāļu valodā. Cancioneiro Geral ir svarīgākais avots, lai izprastu XV–XVI gadsimta Portugāles dzeju un kultūras dzīvi, jo tas bija pirmais Portugālē iespiestais dzejas krājums un plašākā tā laika dzejas kolekcija.
Sastādīšana un izdošana
Garcia de Resende, kurš bija dzejnieks, hronists un karaļa galma loceklis, apkopoja dzejoļus no dažādiem avotiem un autoru loku, tai skaitā no galma un literārajām aprindām. Resendes darbs pirmoreiz tika publicēts 1516. gadā Hermão de Campos darbnīcā Lisabonā un bija veltīts princim Jānim (nākotnējam Jānim III). Vēlāk, 1846. gadā, grāmata tika atkārtoti izdota Štutgartē (Vācija) ar redaktora Eduarda Heinriha fon Kauslera piebalsi.
Saturs un žanri
Cancioneiro Geral aptver plašu tematu loku: dvēseliskas un reliģiskas pārdomas, mīlas dzeja un elegijas, palātiskā (galma) dzeja, ikdienišķas un viesmīlības situācijas, epizodiska rakstura episkā dzeja, kā arī dažas satires un dzejoļi par politiskām vai personiskām aktualitātēm. Dzejoļu metriskais un stila daudzveidīgums atspoguļo pāreju no viduslaiku trubadūru tradīcijām uz renesanses formām. Atšķirībā no trubadūru laikmeta, kad dzeja bieži bija domāta dziedāšanai, Cancioneiro dzejoļi biežāk ir autonomi teksti, kuru ritms un muzikālais iespaids tiek panākts ar vārdu skanējumu, pantu un strofu organizāciju.
Valoda un struktūra
Krājumā izmantota gan portugāļu, gan kastīliešu (kastīliešu) valoda, kas atspoguļo Iberijas literārās un kultūras kontaktu plūsmas tajā laikā. Lai gan Cancioneiro daudzviet seko kastīliešu dziesmu grāmatu paraugiem (piemēram, Baenas 1445. gada kolekcija un 1511. gada Hernando del Kastiljo Vispārējā dziesmu grāmata), Resendes atlasītie portugāļu dzejoļi nav pilnībā sakārtoti striktā tematiski grupēta sistēmā — teksti ir prezentēti dažādu autoru un žanru miksā, kas atspoguļo to autentisko radīšanas vidi un dažādus rokrakstus, no kuriem vairums cēlušies no XV gadsimta vidus līdz XVI gadsimta sākumam. [2][3][4]
Nozīmīgākie autori un mantojums
Krājumā ir dzejoļi no daudziem pazīstamiem tā laika portugāļu literātiem, tostarp João Roiz de Castel-Branco, Frančesko de Sā de Mirandas, Bernardims Ribeiro un pats Garcia de Resende. Cancioneiro Geral bieži salīdzina ar citām lielām viduslaiku un renesanses lirikas kolekcijām, piemēram, Carmina Burana vai Totela Miscellany, jo tā kalpo kā plašs kultūras un literārs liecinieks sava laikmeta izpausmēm.
Izdevumi, pētniecība un ietekme
Arhīvu un bibliotēku pētnieki izmanto Cancioneiro Geral kā būtisku primāro avotu, lai atjaunotu Portugāles literārās valodas attīstību, galma dzīvi, sociālās attiecības un poētiskās tradīcijas XV–XVI gadsimtā. Gan teksta kritiskās izdotās versijas, gan manuskripti un atsevišķu dzejoļu izpēte ir devusi plašu materiālu lingvistiem, literatūras vēsturniekiem un kultūras pētniekiem. Cancioneiro arī ietekmēja vēlākas portugāļu dzejas formas un palīdzēja nostiprināt renesanses poētiskās normas Portugālē.
Vēl joprojām tiek pētīti teksta avoti, redakcijas varianti un atsevišķu autoru autorības jautājumi, tāpēc Cancioneiro Geral saglabā nozīmīgu lomu gan akadēmiskajā izpētē, gan plašākā kultūras mantojuma izpratnē.
