Šaha reitingu sistēma: kas tā ir, kā darbojas — Elo un FIDE vēsture

Uzzini šaha reitingu sistēmas noslēpumus: Elo un FIDE vēsture, kā aprēķina reitingus un kā pacelt savu līmeni.

Šaha reitinga sistēma ir sistēma, ko šahā izmanto, lai novērtētu spēlētāja spēku, pamatojoties uz viņa sniegumu pret citiem spēlētājiem. Tās izmanto visas valstu šaha organizācijas un Starptautiskā šaha federācija FIDE. Šajās sistēmās lielāks skaitlis norāda uz spēcīgāku spēlētāju. Kopumā spēlētāja reitings palielinās, ja viņš uzrāda labākus rezultātus, nekā gaidīts, un samazinās, ja viņš uzrāda sliktākus rezultātus, nekā gaidīts. FIDE un daudzas valstis izmanto Elo reitinga sistēmu.

Galvenā ideja ir salīdzināt spēlētāja faktisko punktu skaitu ar gaidāmo rezultātu pret konkurentiem. Ja spēlētājs regulāri pārspēj spēlētājus, kuriem ir augstāks reitings, viņa reitings pieaugs; pretēji — sliktāki rezultāti pret zemāka reitinga pretiniekiem novedīs pie reitinga krišanas. Reitingi tiek pielāgoti pēc noteikta algoritma, kas ļauj salīdzināt spēlētājus no dažādām ģeogrāfiskām vietām un turnīriem.

Kā darbojas Elo aprēķins

Būtiska Elo formulas daļa ir gaidāmā uzvara (expected score). Lai aprēķinātu gaidāmo rezultātu starp diviem spēlētājiem A un B izmanto šādu formulu:

E(A) = 1 / (1 + 10^((R(B) - R(A)) / 400))

kur R(A) un R(B) ir attiecīgi A un B reitingi. Ja spēlē vairākas partijas vai turnīra rata punktu summa, gaidāmais rezultāts ir šo vērtību summa pret katru pretinieku. Faktiskais rezultāts S ir 1 (uzvara), 0,5 (neizšķirts) vai 0 (zaudējums) — vai arī partiju summas, ja to ir vairāk.

Reitinga izmaiņa tiek aprēķināta ar formulu:

ΔR = K × (S - E)

kur K ir tā sauktais K-koeficients (sensitivitātes koeficients), S ir spēlētāja faktiskais rezultāts un E ir gaidāmais rezultāts. Pozitīvs (S > E) nozīmē reitinga pieaugumu, negatīvs (S < E) — samazinājumu.

K-koeficients (K-faktors)

K nosaka, cik strauji mainās reitings pēc rezultāta. Pie lielāka K reitings mainās ātrāk, pie mazāka — lēnāk. FIDE un federācijas izmanto dažādas kategorijas; tipiski piemēri ir:

• K = 40 — bieži lieto jauniem vai jauniem reitingiem (sākotnējiem spēlētājiem), kuriem vēl nav pietiekama spēļu skaita;
• K = 20 — vispārīgs koeficients daudziem spēlētājiem ar stabilāku reitingu;
• K = 10 — parasti lieto ļoti spēcīgiem un pieredzējušiem spēlētājiem (piem., tiem, kuru reitings pārsniedz noteiktu slieksni, piemēram, 2400).

Konkrēti sliekšņi un nosacījumi var mainīties — federācijas reizēm pielāgo K nosacījumus (piem., atšķirības jauniešiem, pirmreizējiem reitingiem vai profesionāļiem). FIDE reitingu saraksti parasti tiek publicēti regulāri (mūsdienās — reizi mēnesī), un federācijas publicē savus reitingus atbilstoši saviem grafikiem.

Īsa vēsture

Pirmo moderno reitinga sistēmu 1939. gadā izmantoja Amerikas Korespondences šaha līga. Padomju spēlētājs Andrejs Hačatoruvs 1946. gadā ierosināja līdzīgu sistēmu. Pirmā, kas ietekmēja starptautisko šahu, bija Ingo sistēma 1948. gadā. USCF (Amerikas Savienoto Valstu Šaha federācija) 1950. gadā pieņēma Harknesa sistēmu. Neilgi pēc tam Lielbritānijas Šaha federācija sāka izmantot sistēmu, ko izstrādāja statistiķis un augsta ranga ierēdnis sers Ričards Klārks.

Tomēr plašu atzīšanu un mūsdienu formu deva Amerikā dzīvojošā fiziķa un šahista Arpāda Elo (Arpad Elo) izstrādātā statistiskā pieeja. USCF 1960. gadā pārgāja uz Elo sistēmu, un pēc tam, 1970. gadā, Elo pieņēmusi arī FIDE, padarot šo metodi par starptautisku standartu. Kopš tā laika Elo ir attīstījies un pielāgots dažādiem formātiem (klasiskais, rapid, blitz), kā arī izmantots daudzu nacionālo federāciju un tiešsaistes platformu reitingu pamats.

Citi svarīgi aspekti un ierobežojumi

• Atsevišķi reitingi dažādiem formātiem: FIDE uztur atsevišķus reitingus klasiskajam šaham, rapid un blitz formātam, jo spēles laika kontrole būtiski ietekmē rezultātus.
• Proporcionālie un pirmreizējie reitingi: spēlētāji, kuriem vēl nav stabila reitinga, parasti saņem "provisioru" vai īpašu aprēķinu, lai ātrāk noteiktu reālo līmeni.
• Titulu prasības: FIDE tituli (piem., MI, GM) bieži ir saistīti ar minimālajiem reitingiem un normu sasniegšanu noteiktos turnīros — reitings šeit ir būtisks kritērijs.
• Inflācija un deflācija: ilgtermiņā reitingu sistēmā var rasties inflācija (vidējais reitings pieaug) vai deflācija; tas atkarīgs no jaunu spēlētāju ienākšanas, K-koeficientu izmaiņām un turnīru struktūras. Tāpēc vienu un to pašu reitingu vērtību var interpretēt atšķirīgi dažādos laikos.
• Reitings kā relatīvs rādītājs: reitings atspoguļo relatīvo spēju salīdzinājumā ar reitingu kopumu — tas nav absolūts mērījums, bet labākais pieejamais instruments spēku salīdzināšanai.
• Tiešsaistes reitingi: interneta platformas (Chess.com, Lichess u.c.) izmanto savas reitingu sistēmas (dažas ir balstītas uz Elo vai tā variantiem), un tās var atšķirties no oficiālajiem FIDE reitingiem.

Praktiski padomi spēlētājiem

• Spēlēt regulāri pret spēcīgākiem pretiniekiem — var iegūt lielākus punktus, ja rezultāts pārsniedz gaidāmo.
• Izprast K-koeficientu — jaunajiem spēlētājiem reitings var mainīties ātrāk, tāpēc sākotnējie turnīri ir svarīgi.
• Sekot atsevišķiem reitingiem (klasiskais, rapid, blitz) — uzlabojumi vienā formātā ne vienmēr nozīmē to pašu citā.

Rezumējot: šaha reitingu sistēma (visbiežāk Elo) ir matemātisks rīks, kas mēra spēlētāju relatīvo līmeni, ļauj salīdzināt sniegumu dažādos turnīros un nosaka titulu un uzaicinājumu kritērijus. Lai gan sistēmai ir ierobežojumi (inflācija, dažādas interpretācijas), tā joprojām ir visplašāk izmantotais un praktiskākais līdzeklis spēka noteikšanai šahā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir šaha reitinga sistēma?

J: Kuras organizācijas izmanto šaha reitinga sistēmas?

J: Ko šaha reitinga sistēmā nozīmē lielāks skaitlis?

J: Kā mainās spēlētāja reitings šaha reitinga sistēmā?

J: Kas ir Elo reitinga sistēma?

Jautājums: Kas 1946. gadā ierosināja sistēmu, kas bija līdzīga mūsdienu šaha reitinga sistēmai?

J: Kad FIDE pieņēma Elo reitingu sistēmu?

Meklēt pēc burta