Parastā šimpanze (Pan troglodytes) — bioloģija, uzvedība un saglabāšana

Parastā šimpanze (Pan troglodytes): bioloģija, uzvedība, darbarīku izmantošana, sociālā hierarhija un saglabāšana. Uzzini par draudiem, populācijām un aizsardzības pasākumiem.

Parastā šimpanze (Pan troglodytes), saukta arī par izturīgo šimpanzi, ir pērtiķu suga. Parasto šimpanzi bieži dēvē par šimpanzi (vai vienkārši par "šimpanzi"), lai gan šo apzīmējumu var lietot attiecībā uz abām Pan ģints sugām: gan parasto šimpanzi, gan tuvu radniecīgo bonobo. Fosiliju un DNS sekvencēšanas pierādījumi liecina, ka abas šimpanžu sugas ir mūsdienu cilvēkiem tuvākie dzīvie radinieki.

Parastās šimpanzes ir spēcīgākas par bonobo, to svars ir no 40 līdz 65 kg un garums no galvas līdz astei ir aptuveni 1,3 līdz 1,6 m. Šimpanzes ir spēcīgākas par bonobo. Tās grūsnības periods ir astoņi mēneši. Mazulis tiek atšķirts no mātes aptuveni trīs gadu vecumā, bet parasti vēl vairākus gadus uztur ciešu saikni ar māti; pubertāti sasniedz astoņu līdz desmit gadu vecumā, un tā dzīves ilgums nebrīvē ir aptuveni 50 gadi.

Parastās šimpanzes dzīvo grupās, kurās ir no 15 līdz 150 locekļu, lai gan dienas laikā indivīdi pārvietojas un meklē barību daudz mazākās grupās. Šimpanzēm ir stingra hierarhija, kurā dominē tēviņi, tāpēc strīdus parasti var atrisināt bez vardarbības. Gandrīz visās šimpanžu populācijās ir novērots, ka tās izmanto darbarīkus, pārveidojot kociņus, akmeņus, zāli un lapas un izmantojot tos medus, termītu, skudru, riekstu un ūdens iegūšanai. Šimpanzes ir atradušas arī uzasinātus kociņus, ar kuriem no nelieliem caurumiem kokos izsprauc Senegālas krūmcidonijas.

Šimpanzes ir iekļautas IUCN Sarkanajā sarakstā kā apdraudēta suga. Tiek lēsts, ka visā tās areālā Rietumāfrikas un Centrālāfrikas mežos un savannās ir no 170 000 līdz 300 000 īpatņu. Lielākie draudi parastajām šimpanzēm ir biotopu iznīcināšana, malumedniecība un slimības.

Taksonomija un evolūcija

Parastā šimpanze pieder ģintij Pan, kurā ietilpst divas dzīvas sugas: parastā šimpanze (Pan troglodytes) un bonobo (Pan paniscus). Genētiskie pētījumi rāda, ka šimpanžu sugas ir cilvēkam vistuvākie dzīvie radinieki — cilvēks un šimpanze dalās ar līdz pat aptuveni 98–99% kodola DNS. Cilvēku un šimpanžu pēdējais kopīgais senčs tika datēts pirms aptuveni 6–7 miljoniem gadu, bet parastās šimpanzes un bonobo attīstījās atsevišķi pirms aptuveni 1–2 miljoniem gadu.

Izedzība, izskats un fiziskās īpatnības

Parastajām šimpanzēm ir robusta ķermeņa uzbūve, spēcīgas rokas un ilgākas rokas nekā kājas, kas palīdz gan šūpojoties pa koku zaros, gan staigājot uz dūriņiem (knuckle-walking) pa zemi. Mātītes un tēviņi atšķiras izmērā — tēviņi parasti ir lielāki un masu ziņā dominē. Āda uz sejas, pirkstiem un pēdu plaukstām parasti ir kailāka, bet pārējo ķermeni sedz bieza, tumša vai brūna vilna.

Galvenie rādītāji: svars 40–65 kg (šķirās pēc dzimuma un apgabala), ķermeņa garums aptuveni 1,3–1,6 m, grūsnības periods apmēram astoņi mēneši. Mazuļu atšķiršana no mātes notiek ap 3 gadu vecumu, bet garāka sociālā saite saglabājas vēl vairākus gadus. Pubertāte parasti iestājas 8–10 gadu vecumā. Dzīves ilgums laukos parasti ir īsāks nekā nebrīvē; nebrīvē šimpanžu vecums var sasniegt ap 50 gadus vai vairāk, taču laukos tie reti nodzīvo tik ilgi sakarā ar slimībām un draudiem.

Sociālā struktūra un uzvedība

Parastās šimpanzes dzīvo fission–fusion tipa sabiedrībās — liela sociāla mēroga grupa var dalīties mazākās, elastīgās dienas grupās, kas nosaka ikdienas medību un barošanās taktiku. Grupu izmēri ir mainīgi (no aptuveni 15 līdz 150 indivīdiem), bet sociālās saites ir spēcīgas, īpaši starp mātītēm un jaunajiem, kā arī starp tēviņiem, kuri veido politiskas alianstes.

Visbiežāk tēviņi paliek savā dzimtas grupā (male philopatry), kamēr mātītes bieži migrē uz citām grupām. Pastāv dominances hierarhija, agresijas epizodes un alianšu veidošanās — dominances attiecību uzturēšanā tiek izmantoti gan fiziski spēki, gan sociālās stratēģijas. Starpgrupu konflikti un teritoriju aizstāvēšana var būt vardarbīga, un dažās populācijās novērotas organizētas patruļas un uzbrukumi kaimiņu grupām.

Barība, medības un instrumentu lietošana

Parastās šimpanzes ir omnivoras — to barība galvenokārt sastāv no augļiem, bet tām dietā ir arī lapas, sēklas, medus, termīti, skudras un reizi pa reizei gaļa (piem., meklējot un medot mazākus primātus vai citus žvērumus).Tās izmanto daudzveidīgus darbarīkus: kociņus kā "terminšu makšķeres", akmeņus riekstu ķīlāšanai, lapu "sūklīšus" ūdens savākšanai un dažādus improvizētus priekšmetus medus vai mazu dzīvnieku izvilkšanai no šaurām vietām.

Instrumentu izmantošana demonstrē lokālas tradīcijas — dažādās kopienās tiek izmantotas atšķirīgas tehnikas un rīkjoslas, kas tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi, līdzīgi kultūras elementiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šimpanzes ir pētītas kā kognitīvu spēju un sociālās mācīšanās modeli.

Reproduktīvā uzvedība un attīstība

Mātītes parasti dzemdē vienu mazuli pēc aptuveni astoņu mēnešu grūsnības. Barošanas un audzināšanas periods ir ilgāks nekā daudzām citām primātu sugām — atšķiršana notiek ap 3 gadu vecumu, bet piesaiste mātei un sociālā mācīšanās turpinās vēl ilgāk. Vidējais dzimstību intervāls starp pēcnācējiem var būt vairāki gadi, atkarībā no resursiem, veselības un sociālā statusa.

Izplatība un dzīves vides prasības

Parastās šimpanzes sastopamas Rietumāfrikas un Centrālāfrikas tropiskajos mežos, sausāko mežu joslās un savannu–mežu mozaikos. Tās aizņem dažādas nišas — no blīviem lietusmežiem līdz atvērtākām savannām ar koku saliņām. Populācijas blīvums un uzvedība mainās atkarībā no barības pieejamības un cilvēku spiediena.

Apdraudējumi un saglabāšana

Galvenie draudi:

• biotopu zudums un fragmentācija — mežu izciršana lauksaimniecības paplašināšanai, kokmateriālu ieguvei un infrastruktūras būvei;
• malumedniecība un tirdzniecība — gan kā barība (bushmeat), gan dzīvie ķermeņi vai mazuļi nelegālajam tirgum;
• slimības — cilvēku slimību pārnese (piem., Ebolas vīruss) var iznīcināt vietējās populācijas;
• cilvēka un savvaļas dzīvnieku konflikts, klimata pārmaiņas un biotopa pasliktināšanās.

Saglabāšanas pasākumi, kas ir un var būt efektīvi:

• aizsargāto teritoriju izveide un pienācīga pārvaldība;
• pretmalumedniecības uzraudzība un likumu izpilde;
• kopienu iesaistīšana un ilgtspējīgas lauksaimniecības alternatīvas, lai samazinātu atkarību no meža resursiem;
• uzraudzība un veselības aizsardzības programmas, tostarp One Health pieeja, kas saista cilvēku, dzīvnieku un vides veselību;
• izglītība un sabiedrības informēšana par šimpanžu bioloģisko vērtību un tiesisko statusu (piem., starptautiskās konvencijas un CITES lomas stiprināšana);
• pētījumi par populāciju dinamiku, genētisko daudzveidību un kultūras uzvedības saglabāšanu.

Biežāk novērotā saikne ar cilvēkiem un pētniecība

Parastās šimpanzes ir svarīgs modelis primātu etoloģijā, kognitīvajā zinātnē un evolucionārā bioloģijā. Pētījumi par to instrumentu lietošanu, valodas priekštecību pazīmēm, sociālajām struktūrām un mācīšanos sniedz ieskatu cilvēka evolūcijā. Tajā pašā laikā šī tuvā radniecība rada arī ētiskas problēmas attiecībā uz šimpanžu pētīšanu nebrīvē un to saglabāšanu lauka apstākļos.

Nobeigums

Parastā šimpanze ir ekoloģiski, zinātniski un kultūras ziņā nozīmīga suga, kuras saglabāšana prasa gan vietējo kopienu, gan starptautisko organizāciju sadarbību. Lai saglabātu šīs inteliģentās radības un to dabiskos biotopus nākamajām paaudzēm, nepieciešama mērķtiecīga aizsardzības politika, skaļāka sabiedrības izglītošana un efektīva resursu pārvaldība.

Šimpsas ēšanas paradumi

Džeina Gudola atklāja, ka šimpanzes medī un ēd mazākus primātus, piemēram, kolobusa pērtiķus. Goodall novēroja, kā mednieku grupa izolēja kolobusu augstu kokā, bloķēja visas iespējamās izejas, tad viena šimpanze uzkāpa augšā, sagūstīja un nogalināja kolobusu. Pēc tam pārējie paņēma daļu no liemeņa, daloties ar citiem biedriem, reaģējot uz ubagošanu. Šimpanzes Gombē katru gadu nogalina un apēd pat vienu trešdaļu kolobusu populācijas parkā. Tas vien bija nozīmīgs zinātnisks atklājums, kas apšaubīja līdzšinējos priekšstatus par šimpanzu uzturu un uzvedību.

"Goodall Gombe dati ir arī mudinājuši pētniekus rūpīgāk izpētīt medību nozīmi šimpanzu barošanās paradumos. Piemēram, vienā nesenā Gombes pētījumā secināts, ka 45 viena pulka locekļi gadā apēd tonnu pērtiķu gaļas. Vienā medību uzplūdā šimpanzes 68 dienu laikā nogalināja 71 kolobusa pērtiķi; viena pati šimpanze piecos gados nogalināja 42 pērtiķus. Kopumā katru gadu šimpanzes nogalina un apēd trešdaļu Gombes kolobusa pērtiķu populācijas. Pētnieki ir arī atklājuši, ka zemāka ranga tēviņi bieži vien maina gaļu pret pārošanās privilēģijām; šāda tirdzniecība var palīdzēt novērst krustošanos, neļaujot vienai tēviņu grupai kļūt par tēvu lielākajai daļai pulka bērnu".

Vecāks šimpanzes tēviņš, Uganda

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir parastās šimpanzes zinātniskais nosaukums?

J: Cik sver parastā šimpanze?

J: Cik ilgs ir parastās šimpanzes grūsnības periods?

Jautājums: Kādā vecumā jaundzimušais šimpanzes bērns sasniedz dzimumgatavību?

J: Kāds ir nebrīvē turētas parastās šimpanzes vidējais mūža ilgums?

J: Kādus darbarīkus izmanto šimpanzes?

Vai šī suga ir iekļauta IUCN Sarkanajā grāmatā kā apdraudēta suga?

Meklēt pēc burta