Parastā šimpanze
Parastā šimpanze (Pan troglodytes), saukta arī par izturīgo šimpanzi, ir pērtiķu suga. Parasto šimpanzi bieži dēvē par šimpanzi (vai vienkārši par "šimpanzi"), lai gan šo apzīmējumu var lietot attiecībā uz abām Pan ģints sugām: gan parasto šimpanzi, gan tuvu radniecīgo bonobo. Fosiliju un DNS sekvencēšanas pierādījumi liecina, ka abas šimpanžu sugas ir mūsdienu cilvēkiem tuvākie dzīvie radinieki.
Parastās šimpanzes ir spēcīgākas par bonobo, to svars ir no 40 līdz 65 kg un garums no galvas līdz astei ir aptuveni 1,3 līdz 1,6 m. Šimpanzes ir spēcīgākas par bonobo. Tās grūsnības periods ir astoņi mēneši. Mazulis tiek atšķirts no mātes aptuveni trīs gadu vecumā, bet parasti vēl vairākus gadus uztur ciešu saikni ar māti; pubertāti sasniedz astoņu līdz desmit gadu vecumā, un tā dzīves ilgums nebrīvē ir aptuveni 50 gadi.
Parastās šimpanzes dzīvo grupās, kurās ir no 15 līdz 150 locekļu, lai gan dienas laikā indivīdi pārvietojas un meklē barību daudz mazākās grupās. Šimpanzēm ir stingra hierarhija, kurā dominē tēviņi, tāpēc strīdus parasti var atrisināt bez vardarbības. Gandrīz visās šimpanžu populācijās ir novērots, ka tās izmanto darbarīkus, pārveidojot kociņus, akmeņus, zāli un lapas un izmantojot tos medus, termītu, skudru, riekstu un ūdens iegūšanai. Šimpanzes ir atradušas arī uzasinātus kociņus, ar kuriem no nelieliem caurumiem kokos izsprauc Senegālas krūmcidonijas.
Šimpanzes ir iekļautas IUCN Sarkanajā sarakstā kā apdraudēta suga. Tiek lēsts, ka visā tās areālā Rietumāfrikas un Centrālāfrikas mežos un savannās ir no 170 000 līdz 300 000 īpatņu. Lielākie draudi parastajām šimpanzēm ir biotopu iznīcināšana, malumedniecība un slimības.
Šimpsas ēšanas paradumi
Džeina Gudola atklāja, ka šimpanzes medī un ēd mazākus primātus, piemēram, kolobusa pērtiķus. Goodall novēroja, kā mednieku grupa izolēja kolobusu augstu kokā, bloķēja visas iespējamās izejas, tad viena šimpanze uzkāpa augšā, sagūstīja un nogalināja kolobusu. Pēc tam pārējie paņēma daļu no liemeņa, daloties ar citiem biedriem, reaģējot uz ubagošanu. Šimpanzes Gombē katru gadu nogalina un apēd pat vienu trešdaļu kolobusu populācijas parkā. Tas vien bija nozīmīgs zinātnisks atklājums, kas apšaubīja līdzšinējos priekšstatus par šimpanzu uzturu un uzvedību.
"Goodall Gombe dati ir arī mudinājuši pētniekus rūpīgāk izpētīt medību nozīmi šimpanzu barošanās paradumos. Piemēram, vienā nesenā Gombes pētījumā secināts, ka 45 viena pulka locekļi gadā apēd tonnu pērtiķu gaļas. Vienā medību uzplūdā šimpanzes 68 dienu laikā nogalināja 71 kolobusa pērtiķi; viena pati šimpanze piecos gados nogalināja 42 pērtiķus. Kopumā katru gadu šimpanzes nogalina un apēd trešdaļu Gombes kolobusa pērtiķu populācijas. Pētnieki ir arī atklājuši, ka zemāka ranga tēviņi bieži vien maina gaļu pret pārošanās privilēģijām; šāda tirdzniecība var palīdzēt novērst krustošanos, neļaujot vienai tēviņu grupai kļūt par tēvu lielākajai daļai pulka bērnu".
Vecāks šimpanzes tēviņš, Uganda
Agresija karaspēka iekšienē
Pārsteidzoša un satraucoša bija arī tendence uz agresiju un vardarbību šimpanžu grupās. Goodall novēroja, ka dominējošās mātītes apzināti nogalina citu pulka mātīšu mazuļus, lai saglabātu savu dominanci, dažkārt nonākot pat līdz kanibālismam.
Par šo atklāsmi viņa saka: "Pirmajos desmit pētījuma gados es biju uzskatījusi, ka Gombes šimpanzes lielākoties ir daudz jaukākas par cilvēkiem. [...] Tad pēkšņi mēs atklājām, ka šimpanzes var būt nežēlīgas - ka tām, tāpat kā mums, ir tumšākā dabas puse.". Šie atklājumi revolucionāri mainīja mūsu zināšanas par šimpanžu uzvedību. Tie bija vēl viens pierādījums cilvēku un šimpanžu sociālajai līdzībai, lai gan daudz tumšākā veidā.
Agresija starp grupām
Ja var, šimpanžu tēviņi cenšas nogalināt kaimiņu grupas tēviņus. Tēviņi sadarbojas, kad pamana iespēju zibens uzbrukumā uzbrukt izolētam citas grupas tēviņam. Viņi viņu nogalina. Gombē, Tanzānijā, 20. gadsimta 70. gados tika novērots, kā kāda grupa nogalina septiņus savus kaimiņus vienu pēc otra, līdz visi pazuda. Lai tas notiktu, var paiet vairāki gadi, bet, kad tas notiek, atlikušās mātītes un kaimiņu teritorija tiek pievienotas tagad lielākajai grupai. Šādi uzbrukumi tiek rūpīgi plānoti, veikti tikai tad, kad ir iespējama veiksme, un veikti klusumā. Šimpanžu uzvedība ir pilnīgi atšķirīga no visām citām zināmajām šimpanžu uzvedībām:
"Aptuveni reizi divās nedēļās tēviņi pēc nezināma signāla ļoti klusi, pa vienam, dodas uz kaimiņu teritoriju, lai uzbruktu neaizsargātam tēviņam... pārsvarā tie ir citi tēviņi". 249
Priekšrocība tēviņiem, kas triumfē, ir radīt vairāk bērnu. Viņu ciltij ir arī lielāka teritorija, un tādējādi viņiem ir pieejams vairāk pārtikas. Vairāki autori ir norādījuši uz saikni starp šādu uzvedību un cilvēku karadarbības pirmsākumiem.
Agresijas konts
- "Atklāta visbrutālākā šimpanzu sabiedrība | Rise of the Warrior Apes" [1] Pētnieki par saviem atklājumiem stāsta vietnē YouTube.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir parastās šimpanzes zinātniskais nosaukums?
A: Parastās šimpanzes zinātniskais nosaukums ir Pan troglodytes.
J: Cik sver parastā šimpanze?
A: Parastā šimpanze parasti sver no 40 līdz 65 kg (88 līdz 143 lb).
J: Cik ilgs ir parastās šimpanzes grūsnības periods?
A: Parastās šimpanzes grūsnības periods ir astoņi mēneši.
Jautājums: Kādā vecumā jaundzimušais šimpanzes bērns sasniedz dzimumgatavību?
A: Šimpanzes mazuļi dzimumgatavību sasniedz aptuveni 8 līdz 10 gadu vecumā.
J: Kāds ir nebrīvē turētas parastās šimpanzes vidējais mūža ilgums?
A: Vidējais nebrīvē turētas parastās šimpanzes dzīves ilgums ir aptuveni 50 gadi.
J: Kādus darbarīkus izmanto šimpanzes?
A: Ir zināms, ka šimpanzes medus, termītu, skudru, skudru, riekstu un ūdens ieguvei izmanto kociņus, akmeņus, zāli un lapas. Tās ir redzētas arī gatavojam uzasinātus kociņus, lai izvilktu Senegālas krūmcidonijas no maziem caurumiem kokos.
Vai šī suga ir iekļauta IUCN Sarkanajā grāmatā kā apdraudēta suga?
A: Jā, parastās šimpanzes ir iekļautas IUCN Sarkanajā sarakstā kā apdraudēta suga, un to populācijas skaits ir no 170 000 līdz 300 000 īpatņu.
