Pireneju-Austrumu departamenta komūnas: saraksts un katalāņu nosaukumi
Pireneju-Austrumu departamenta komūnas: pilns saraksts ar katalāņu un franču nosaukumiem, vēsturisks konteksts un valodu salīdzinājums ērtai izpētei.
Pireneju-Rietumu departamentu veido 226 komūnas.
Lielākā daļa teritorijas (izņemot Fenolhedas rajonu) līdz 1659. gadam bija daļa no Katalonijas kņazistes, un ievērojams iedzīvotāju mazākums joprojām runā katalāņu valodā (papildus franču valodai). Kataloniskie komūnu nosaukumi ir ņemti no Enciclopèdia catalana un ir paredzēti salīdzināšanai ar oficiālajiem franču valodas nosaukumiem: tie nenorāda komūnas pašreizējo vai bijušo valodas statusu.
Īss pārskats
Pireneju-Austrumu departaments (franču valodā Pyrénées-Orientales) atrodas Francijas dienvidaustrumos, pie robežas ar Spāniju un Andoru, un stiepjas no Pireneju kalnu grēdas līdz Vidusjūras krastam. Tas ir reģionāli un kultūras ziņā daudzveidīgs: kalnu zonas mijas ar ielejām un piekrastes kūrortiem, un daudzas vietas saglabājušas spēcīgas katalāņu un okcitāņu (Fenolheda) ietekmes pēdas.
Vēsture
Teritorijas vēsture ir cieši saistīta ar Katalonijas un Aragona vēsturi. 1659. gadā pēc Traktāta pie Pirenejiem (Traité des Pyrénées) noteiktas robežas, un daļa Katalonijas nonāca Francijas pakļautībā. Fenolhedas (fr. Fenouillèdes) apgabals vēsturiski piederēja okcitāņu kultūras zonai, tāpēc valodas un toponīmijas atšķiras no katalāņu reģiona.
Valoda un toponīmija
Reģionā oficiālā valoda ir franču, taču vietām saglabājusies katalāņu valodas lietošana ģimenē, kultūras pasākumos un vietvārdos. Katalāņu nosaukumi — kā tie, kas minēti Enciclopèdia catalana — tiek izmantoti salīdzināšanai ar franču formām un reizēm parādās arī uz vietējiem informatīvajiem materiāliem, norādēm vai kultūras iniciatīvām. Tomēr katalāņu nosaukumi ne vienmēr atspoguļo oficiālo administratīvo statusu.
Administratīvais pārskats
Departaments sastāv no 226 komunām, kas ir mazākās pašvaldību vienības Francijas administratīvajā sistēmā. Tās ir iekļautas lielākās teritorijās — kantonos un arrondismentos —, kur tiek risinātas vietējās pārvaldes un pakalpojumu lietas.
Galvenie centri
Starplaikos starp kalniem un jūru atrodas vairāki nozīmīgi pilsētu un kultūras centri. Piemēri:
- Perpignan (katalāniski Perpinyà) — departamenta prefektūra un lielākais pilsētas centrs;
- Céret (katalāniski Ceret) — pazīstams ar mākslas tradīcijām;
- Collioure (katalāniski Cotlliure) — piejūras pilsēta ar bagātu vēsturi un tūrisma pievilcību.
Ekonomika un tūrisms
Reģiona ekonomika balstās uz lauksaimniecību (vīnogu audzēšana, augļu audzēšana), nelielu rūpniecību, pakalpojumiem un tūrisma nozari. Piekrastē ir populāri kūrorti un pludmales; kalnos — pārgājienu, slēpošanas un dabas tūrisma iespējas. Kultūras pasākumi, muzeji un vietējā gastronomija (piem., Vidusjūras un katalāņu virtuve) pievieno reģionam tūrisma vērtību.
Kultūra un valodas iniciatīvas
Departamentā darbojas dažādas organizācijas un festivāli, kas popularizē katalāņu kultūru: valodu kursi, tautas mūzika, dejas un gadatirgi. Vietējās pašvaldības dažkārt atbalsta bilingvālas norādes un publiskos pasākumus, taču franču valoda paliek administratīvā un oficiālā saziņas valoda.
Praktiska informācija un avoti
Ja interesē katalāņu nosaukumu salīdzināšana ar oficiālajām franču toponīmijām, kā tas minēts, labs avots ir Enciclopèdia catalana un vietējās toponīmijas datubāzes. Arī vietējās bibliotēkas, muzeji un pašvaldību informācija bieži sniedz detalizētākus datus par komūnu vēsturi, nosaukumiem un valodas lietojumu.
Šis raksts sniedz vispārīgu pārskatu par Pireneju-Austrumu departamentu, toponīmiju un valodas situāciju; konkrētu komūnu katalāņu nosaukumu saraksts var atrasties specializētos izdevumos vai tiešsaistes enciklopēdijās.
Bijušās komūnas un nosaukumi
Turpmāk norādītie komūnu nosaukumi vairs netiek lietoti, jo komūna ir iekļauta citā komūnā vai arī tā ir mainījusi nosaukumu.
- Amélie-les-Bains → Amélie-les-Bains-Palalalda (1942)
- Angustrīna → Angustrīna-Vilēneva-des-Eskalde (1973)
- Anills → Ponteilla (< 1800)
- Argelès → Argelès-sur-Mer (1840)
- Arles-les-Bains → Amélie-les-Bains (1840) → Amélie-les-Bains-Palalda (1942)
- Aigatēbija → Aigatēbija-Talau (1983)
- Aytua → Escaro (1822)
- Bajande → Estavara (1822)
- Belloc → Villefranche (< 1800) → Villefranche-de-Conflent (1893)
- Belpuiga → Prunē-et-Belpuiga (< 1800)
- Bessegarde → L'Écluse (< 1800) → Les Cluses (1984)
- Boiša → Alenja (< 1800)
- Cabanes → Saint-Génis (< 1800) → Saint-Génis-des-Fontaines (1968)
- Caldegas → Bourg-Madame (1973)
- Canet → Canet-en-Roussillon-Saint-Nazaire (1972) → Canet-en-Roussillon (1983)
- Canet-en-Roussillon-Saint-Nazaire → Canet-en-Roussillon un Saint-Nazaire (1983)
- Caudiès → Caudiès-de-Conflent (1983)
- Caudiès → Caudiès-de-Fenouillèdes (1898)
- Château-Roussillon → Perpignan (< 1800)
- Nāk → Eus (1828)
- Korneilla → Corneilla-de-Conflent (1933)
- Kortals → La Llagonne (1822)
- L'Écluse → Les Cluses (1984)
- En → Njērs (1822)
- Espira → Espira-de-Conflent (1933)
- Évol → Olette (1827)
- Fetges → Sauto (< 1800)
- Flassa → Jujols (< 1800)
- Fontanils → Arles-sur-Tech (1823)
- Garrieux → Salses (< 1800)
- Garrius → Salses (< 1800)
- Hix → Bourg-Madame (1815)
- Les Horts → Serdinya (1822)
- Las Illas → Maureillas-las-Illas (1972)
- Ille → Ille-sur-Têt (1953)
- Laroque → Laroque-des-Albères (1953)
- Lavaill → Sorède (1822)
- Levilāra → Villelongue-dels-Monts (1803)
- Llārs → Kanaveils (1821)
- Marcevola → Arboussols (1822)
- Marians → Souanyas (1822)
- Maureillas → Maureillas-las-Illas (1972)
- Molitg → Molitg-les-Bains (1970)
- Montalba → Montalba-d'Amélie (1933) → Amélie-les-Bains-Palalalda (1963)
- Montalba → Montalba-le-Château (1933)
- Montalba-d'Amélie → Amélie-les-Bains-Palalalda (1963)
- Monteskjē → Monteskjē-des-Albjēra (1992)
- Nidolère → Tresserre (< 1800)
- Nyls → Ponteilla (< 1800)
- Odeillo → Odeillo-Via (1900) → Font-Romeu-Odeillo-Via (1957)
- Odeillo-Via → Font-Romeu-Odeillo-Via (1957)
- Opula → Opula-Perillos (1972)
- Palalda → Amélie-les-Bains-Palalalda (1942)
- Palau → Palau-de-Cerdagne (1936)
- Palol → Céret (1823)
- Passa-Llauro-Tordères → Llauro, Passa un Tordères (1989)
- La Pave → Argelès (< 1800) → Argelès-sur-Mer (1840)
- La Perche → La Cabanasse (< 1800)
- Perillos → Opoul-Périllos (1972)
- Pēzila → Pēzila-de-Konflenta (1933)
- Portē → Portē-Puimorēns (1954)
- Prats → Prats-de-Sournia (1933)
- Prats → Prats-Saint-Thomas (< 1800) → Fontpédrouse (1822)
- Prats-de-Mollo → Prats-de-Mollo-la-Preste (1956)
- Prats-Saint-Thomas → Fontpédrouse (1822)
- Prunē → Prunē-et-Belpjē (< 1800)
- Ria → Ria-Sirahs-Urbānija (1973)
- Ria-Sirach-Urbanya → Ria-Sirach un Urbanya (1983)
- Riunogues → Maureillas-las-Illas (1972)
- Ro → Saillagouse (1822)
- Rohet → Llo (< 1800)
- Sahorle → Vinca (< 1800)
- Saillagouse-Llo → Llo un Saillagouse (1984)
- Saint-Génis → Saint-Génis-des-Fontaines (1968)
- Saint-Martin → Maureillas (1823) → Maureillas-las-Illas (1972)
- Saint-Paul → Saint-Paul-de-Fenouillet (1953)
- Saint-Thomas → Prats-Saint-Thomas (< 1800) → Fontpédrouse (1822)
- Salses → Salses-le-Château (1986)
- Selva → Las Illas (1823) → Maureillas-las-Illas (1972)
- Serrabonne → Boule-d'Amont (1822)
- Sirahs → Ria (1822) → Ria-Sirahs-Urbānija (1973) → Ria-Sirahs (1983)
- Talau → Ayguatébia-Talau (1983)
- Taxo-d'Amont → Saint-André (< 1800)
- Taxo-d'Avall → Argelès (< 1800) → Argelès-sur-Mer (1840)
- Thuès-Dellar → Thuès-Entre-Valls (1822)
- Turēna → Sahorre (1822)
- Vedrinyans → Saillagouse (1822)
- Vernē → Vernē-les-Bēns (1953)
- Via → Odeillo (1822)→ Odeillo-Via (1900) → Font-Romeu-Odeillo-Via (1957)
- Villefranche → Villefranche-de-Conflent (1893)
- Villeneuve-des-Escaldes → Angoustrine-Villeneuve-des-Escaldes (1973)
- Villerach → Klāra (1822)
- Villeroge → Coustouges (< 1800)
| · v · t · e Francijas komūnas pēc departamenta |
|
Meklēt