Kontrolēta dedzināšana (dažkārt saukta arī par noteikto ugunsgrēku) ir mērķtiecīgi izraisīts un kontrolēts ugunsgrēks. To veic apmācīta komanda, kas izmanto piemērotu aprīkojumu un izvēlas piemērotus laika apstākļus. Mērķis var būt videi labvēlīgs — piemēram, atjaunot biotopus, saglabāt vai atjaunot ugunsadaptētas sugas — vai arī cilvēku drošības nodrošināšana, samazinot degvielas (sausās zāles, nokaltušu zarojumu) daudzumu, kas palielina lielu, nekontrolētu ugunsgrēku risku.
Tas nav tas pats, kas mācību ugunsgrēks, ko izmanto, lai ugunsdzēsēju komanda varētu mācīties strādāt iekšā ēkās vai citās struktūrās. Mācību ugunsgrēkiem parasti ir cita programma un vieta; savukārt kontrolētus dedzinājumus veic ārā, mežos vai prērijās, kur uguns tiek kontrolēta tā, lai tai būtu iecerēta ietekme uz ainavu.
Mērķi
- Degvielas daudzuma samazināšana: mazināt lielo ugunsgrēku izplatīšanās risku.
- Biotopu atjaunošana un uzturēšana: veicināt ugunssableidzīgu augu sugu atjaunošanos un bioloģisko daudzveidību.
- Lauksaimnieciskie un ainavas apsaimniekošanas mērķi: kontrolēt pākšaugu pārņemšanu, saglabāt pļavas un prērijas.
- Veselības un drošības mērķi: atbrīvot līnijas pie elektrolīnijas, ceļiem un apdzīvotām vietām no viegli uzliesmojošiem materiāliem.
Metodes un taktika
- Broadcast (plašā) dedzināšana: uguns izplatīšana kontrolētā platībā, lai radītu vēlamo mosaiku ainavā.
- Backfire (atpakaļdedzināšana): uguns izraisīšana uz vēja pusi, lai sapludinātu ar galveno ugunsrindu un samazinātu degvielu priekšā lielākam ugunsgrēkam.
- Pile burning (kravu dedzināšana): sakrāto zarojumu, koku atlūzu vai kūlas dedzināšana pārraudzītās krāvumos.
- Underburning (apakšējā stiga dedzināšana): zemu un lēnu uguns izmantošana zem koku vainagiem, lai attīrītu zemslāni bez koku bojājumiem.
- Mosaic burning (mozaīkas dedzināšana): nelielu, pārvaldāmu laukumu pakāpeniska dedzināšana, lai radītu dažādu biotopa stāvokļu tīklu.
Plānošana un drošība
- Laika apstākļu izvēle: svarīgi vējš, relatīvais mitrums, temperatūra un degvielas mitrums. Dedzinājumus plāno laika logā, kad nosacījumi ir prognozējami un droši.
- Ugunsgrēku izcelšanās vietas un ugunsgrēku līnijas: ierīko ugunsbremzes, grāvi vai citu fizisku barjeru, lai kontrolētu uguns izplatīšanos.
- Aprīkojums: ūdenscisternas, sūkņi, laistāmie aparāti, degļi (drip torches), ugunsdzēšamā instrumenti un aizsardzības tērpi.
- Personāls un lomas: katram dalībniekam jāzina savas funkcijas — vadītājs (burn boss), ugunsdzēsēji, novērotāji, radio sakari.
- Rezerves plāns un kontroles pasākumi: skaidrs evakuācijas plāns, uzraudzība pēc dedzināšanas un iespējamības gadījumā ātra pāreja uz dzēšanu.
- Saziņa ar sabiedrību: informēt vietējos iedzīvotājus, ceļu dienestus un veselības iestādes par paredzamo dūmu un aktivitāti.
Ieguvumi un riski
- Ieguvumi: samazināts katastrofālu ugunsgrēku risks, atjaunota bioloģiskā daudzveidība, uzlabota augu sugu pašsajūta, barības vielu atgriešanās augsnē un saglabātas atklātas ainavas.
- Riski: iespēja, ka uguns iziet no kontroles, radot bojājumus īpašumiem; dūmu ietekme uz gaisa kvalitāti un veselību; neparedzētas sekas uz ekosistēmām, ja plānošana nav pietiekama.
Juridiskie un vides apsvērumi
- Daudzās valstīs nepieciešamas atļaujas un paziņojumi pašvaldībām vai ugunsdienestiem. Dedzināšanu drīkst veikt tikai apmācītā persona vai organizācija ar attiecīgajām tiesībām.
- Ir jāievēro vietējās vides aizsardzības prasības — piemēram, neaizdedzināt aizsargājamās teritorijās vai sausā laikapstākļa periodos.
- Jāvērtē dūmu ietekme uz tuvākajām apdzīvotajām vietām, ceļiem un slimnīcām, kā arī jāplāno laiks, kad dūmu izplatība ir mazāka.
Praktiski ieteikumi
- Vienmēr strādājiet kopā ar vietējām dabas aizsardzības vai ugunsdzēsības iestādēm.
- Neveiciet dedzināšanu vienatnē — plānojiet monitoringu arī vairākas dienas pēc akcijas.
- Izmantojiet mazāku mēroga, pakāpenisku pieeju, ja teritorija vai laika apstākļi ir sarežģīti.
Kontrolēta dedzināšana var būt efektīvs rīks ainavu un ugunsriska pārvaldībā, ja tā tiek rūpīgi plānota un izpildīta ar pareizu apmācību, ekipējumu un uzraudzību. Nepieciešama laba sadarbība ar vietējām iestādēm, skaidrs drošības plāns un uzmanība vides ietekmei, lai nodrošinātu, ka ieguvumi atsver potenciālos riskus.
