Kontrolēta dedzināšana
Kontrolēta dedzināšana (dažkārt saukta arī par noteikto ugunsgrēku) ir mērķtiecīgi izraisīts un kontrolēts ugunsgrēks. To veic cilvēki, kas ir apmācīti kontrolēt ugunsgrēku, izmantojot piemērotu aprīkojumu un piemērotus laika apstākļus. To dara, lai palīdzētu videi vai padarītu teritoriju drošāku cilvēkiem.
Tas nav tas pats, kas mācību ugunsgrēks, kad ugunsdzēsēju komanda var izraisīt ugunsgrēku mājā vai citā ēkā, kuru paredzēts iznīcināt. Viņi to izmanto prakses nolūkos, lai iemācītos, kā droši iekļūt degošā mājā un kā nodzēst ugunsgrēku. Savukārt kontrolētus dedzinājumus veic ārā, mežos vai prērijās.
Kontrolētas dedzināšanas uzsākšana ar pilienveida lāpu (2005)
Iemesli
Ir vairāki iemesli, kāpēc var notikt kontrolēta dedzināšana. Dažās teritorijās var būt pārāk daudz sausas koksnes un nokaltušu augu. Ja tur izcēlies nekontrolēts ugunsgrēks (piemēram, ļaunprātīga dedzināšana, negadījums vai zibens spēriens), šis ugunsgrēks var kļūt bīstams. Tāpēc, ja tur būs apmācīti cilvēki un dedzināšana notiks uzmanīgi, tad uguns nebūs tik karsta un neizies ārpus kontroles.
Vēl viens iemesls ir palīdzēt dabai. Dažiem augiem uguns ir nepieciešama, lai to sēklas varētu sākt augt, daži dzīvnieki labprātāk dzīvo vietās, kas nesen nodegušas, un dažkārt tā palīdz atbrīvoties no nezālēm. Turklāt pelni uz zemes ir ātrs mēslojums un palīdz atgriezt augsnē barības vielas.
Dažreiz tas tiek darīts, lai palīdzētu cilvēkiem. Tā var atbrīvot teritoriju no krūmiem un atvieglot redzamību un pārvietošanos. Mednieki un vācēji to darīja, lai aizdzītu medījamos dzīvniekus uz teritoriju, kur tos varētu nogalināt pārtikai. Šāda rīcība kļūst arvien retāka.
Metodes
No ugunsgrēka trīsstūra ir zināms, ka ugunij ir nepieciešama degviela, skābeklis un siltums. Lai kontrolētu ugunsgrēku, vienas no šīm trim lietām likvidēšana izraisīs ugunsgrēka izdzēšanu. Lai uguns noturētos tai paredzētajā vietā, uguni var apslāpēt, atņemot skābekli. Vai arī to var apsmidzināt ar ūdeni, tādējādi likvidējot karstumu. Uguns beidzas, kad vairs nav kurināmā.
Parasti vispirms tiek izraisīts aizmugurējais ugunsgrēks. Tā ir uguns, kas deg pret vēju un virzās lēni. Tas ir mazāks un drošāks ugunsgrēks, un to ir vieglāk kontrolēt. To var sākt blakus takai vai strautam, vai citam ugunsgrēka pārtraukumam, kas neļauj ugunsgrēkam virzīties lejup pa vēju.
Pēc tam, kad aizmugurējais ugunsgrēks ir uzstādīts, tiek iedarbināts galvenais ugunsgrēks. Tas deg pret vēju (ceļo kopā ar vēju). Tā deg ātrāk un karstāk. Kad tas sasniedz aizmugurējo uguni, degvielai vairs nav kurināmā, un tā iznīkst.
Aprīkojums
Saraksts var būt atkarīgs no grupas, kas veic dedzināšanu, bet bieži tajā ir:
- pilienveida lāpa - ar šo lāpu uguns tiek iekurta, cilvēkam ejot pa zāli, uz tās pilinot uguni.
- ūdens smidzinātājs - parasti to nēsā mugursomā, ar to var izsmidzināt ūdeni uz ugunsgrēka, lai to noturētu vietā, kur tam vajadzētu atrasties.
- lāpstiņa - plats gumijas gabals ar rokturi, ko var uzmest uz uguns, tādējādi to nodzēšot.
- lāpstu - to var izmantot, lai izraktu netīrumus un izveidotu ugunsgrēka pārtraukumu, kas nesadegs.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kontrolēta dedzināšana?
A: Kontrolēta dedzināšana ir ugunsgrēks, ko ar atbilstošu aprīkojumu un laikapstākļos kontrolē apmācītas personas.
J: Kas parasti veic kontrolētu dedzināšanu?
A: Kontrolētu dedzināšanu parasti veic apmācītas personas, kurām ir pieredze ugunsgrēka kontrolēšanā.
J: Kāpēc tiek veikta kontrolēta dedzināšana?
A: Kontrolētu dedzināšanu veic, lai palīdzētu videi vai padarītu teritoriju drošāku cilvēkiem.
J: Ar ko kontrolēta dedzināšana atšķiras no mācību ugunsgrēka?
A: Mācību ugunsgrēks ir ugunsgrēks, kas tiek izraisīts ēkā, kuru paredzēts iznīcināt, un to izmanto ugunsdzēsēji, lai iemācītos, kā droši iekļūt degošā mājā un kā dzēst ugunsgrēku. Savukārt kontrolētus ugunsgrēkus veic ārā mežos vai prērijās.
J: Kādu aprīkojumu izmanto kontrolētai dedzināšanai?
A: Personas, kas veic kontrolētu dedzināšanu, izmanto atbilstošu aprīkojumu, piemēram, degļus, ūdens tvertnes, šļūtenes un lāpstas.
J: Kā kontrolētā dedzināšanā tiek ņemti vērā laika apstākļi?
A.: Apmācītās personas ņem vērā laika apstākļus, kas ir labvēlīgi kontrolētai dedzināšanai, lai izvairītos no uguns izkļūšanas ārpus kontroles.
J: Kur parasti veic kontrolētu dedzināšanu?
A: Kontrolētu dedzināšanu parasti veic mežos vai prērijās, kas ir meža ugunsgrēku biežuma zonas.
