Kontrolēts lidojums apvidū (CFIT) — definīcija, cēloņi un prevencija
Uzzini, kas ir CFIT, tā cēloņi un efektīvas prevencijas metodes aviācijā — definīcija, statistika un praktiski risinājumi drošības uzlabošanai.
Kontrolēts lidojums apvidū (CFIT, parasti izrunā cee-fit) ir nelaimes gadījums, kad lidojumderīgs gaisa kuģis pilota kontrolē netīšām ietriecas zemē, kalnā, ūdenstilpē vai šķērslī. Tipiskā CFIT scenārijā apkalpe nezina par situāciju, līdz ir par vēlu to apturēt. Šo terminu izgudroja Boeing inženieri pagājušā gadsimta 70. gadu beigās.
CFIT atšķiras no gadījumiem, kad gaisa kuģis kļūst nekontrolējams tehnisku problēmu, instrumentu atteices vai ārkārtējas pilota kļūdas dēļ. Šos gadījumus parasti sauc par nekontrolētu lidojumu apvidū un tie netiek klasificēti kā CFIT. Arī incidenti, kas radušies gaisa kuģi vadošās personas apzinātas darbības rezultātā — piemēram, terorisma akti vai pilota pašnāvība — netiek uzskatīti par CFIT.
Cēloņi un riska faktori
CFIT notiek vairāku faktoru kopdarbības rezultātā. Tipiskie cēloņi un riska faktori ir:
- Situācijas izpratnes zudums — apkalpe nav informēta par precīzu augstumu, reljefu vai lidmašīnas pozīciju attiecībā pret zemi.
- Negodīgi vai neprecīzi navigācijas dati — kļūdas navigācijas sistēmās, nepareizi iestatīti waypointi vai cilvēka kļūdas lidojuma plānošanā.
- Slikti laika apstākļi — zema redzamība, mākoņi vai migla, kas novērš ārēju vizuālo orientēšanos.
- Bez pietiekamas instrumentu uztveres — nepareiza vai neadekvāta instrumentu izmantošana, vai instrumentu lomas neizpratne.
- Komunikācijas un koordinācijas trūkums — neadekvāta informācijas apmaiņa starp pilotu un palīgu vai ar gaisa satiksmes vadību.
- Sociāli un cilvēkfaktoru ietekme — nogurums, stres, rutīna, autoritātes hierarhija kokpitā (kas var kavēt izaicinājumus un lēmumu izmaiņas).
- Neuzstādītas vai novecojušas drošības sistēmas — piemēram, ja nav modernu reljefa brīdinājumu sistēmu.
Kurās lidojuma fāzēs visbiežāk notiek CFIT
CFIT visbiežāk notiek piezemēšanās vai piegādes posmā, it īpaši sarežģītu pieejas manevru, kalnainu reģionu vai nekomerciālu lidostu tuvumā. Daudzi gadījumi notiek naktī vai sliktā redzamībā, kad pilots cer uz instrumentu palīdzību, bet zaudē situācijas pārskatu.
Preventīvie pasākumi un tehnoloģijas
CFIT riska samazināšanai aviācijā ir ieviesti vairāki efektīvi pasākumi un tehnoloģijas:
- Reljefa brīdinājumu sistēmas — GPWS/EGPWS jeb TAWS (Terrain Awareness and Warning System). Šīs sistēmas brīdina apkalpi par bīstami zemu augstumu attiecībā pret apkārtējo reljefu un ļauj laikus veikt izmaiņas trajektorijā.
- Stingras pieejas procedūras un minima — izpilde atbilstoši SAS (standarta operāciju procedūras), neaizliedzot vizuālu pārvērtēšanu un ievērojot go‑around (atkāpšanās) kritērijus, ja pieeja nav stabila.
- Stabilizētas piezemēšanās pieejas princips — ja pieeja nav stabila noteiktā augstumā/attālumā, jāveic atkāpšanās (go‑around).
- Komandu sadarbības (CRM) apmācības — uzsvars uz komunikāciju, komandieru un palīgu lomu, kļūdu atzīšanu un izaicināšanu.
- Uzlabota lidojuma plānošana un datu pārbaude — pareizi sagatavoti piegādes plāni, waypointu pārbaude un kontrole pirms pieejas.
- Darba apstākļu un cilvēkfaktoru menedžments — noguruma pārvaldība, piemērota maiņu organizēšana un izvairīšanās no pārmērīga slodzes.
- Regulāras simulatora apmācības — treniņi CFIT scenārijiem, instrumentu problēmu risināšanai un ārkārtas manevriem.
- Gaisa satiksmes vadības uzlabojumi — precīzāka navigācija, pieejas apstiprinājumi un informācijas par reljefu nodrošināšana.
Statistika un ietekme
Saskaņā ar Boeing sniegto informāciju CFIT ilgu laiku bija viens no galvenajiem komerciālo lidmašīnu letālo avāriju iemesliem. Kopš komerciālo reaktīvo lidmašīnu ēras sākuma CFIT ir izraisījis vairāk nekā 9000 nāves gadījumu. Pēc modernu reljefa brīdinājumu sistēmu ieviešanas un stingrāku procedūru standartu izpildes daudzu veidu CFIT gadījumi ir būtiski samazinājušies — tomēr riski joprojām pastāv, īpaši vietās ar sarežģītu reljefu un nepietiekamu gaisa infrastruktūru. No 1993. līdz 2002. gadam tika konstatēts, ka CFIT bija cēlonis aptuveni 25 % ASV A klases lidmašīnu avāriju.
Kopsavilkums
CFIT ir nopietns aviācijas drošības jautājums, kurā liela nozīme ir informācijai, tehnoloģijām un procedūrām. Lai samazinātu šāda veida negadījumu skaitu, nepieciešama kombinācija — modernu brīdinājumu sistēmu uzstādīšana, stingra procedūru ievērošana, regulāras apmācības un efektīva komunikācija starp ekipāžu un gaisa satiksmes vadību. Pareiza lēmumu pieņemšana pieejas laikā (tai skaitā go‑around) un rudimentāru kļūdu ātra atpazīšana var glābt dzīvības.
Šis A320 2004. gada 10. jūlijā avarēja Melnajā jūrā, bojā gāja visi 105 pasažieri un 8 apkalpes locekļi, kas atradās lidmašīnā. Tā bija CFIT avārija.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir CFIT?
A: CFIT (Controlled Flight Into Terrain) ir negadījums, kurā lidojumderīgs gaisa kuģis pilota kontrolē netīšām ietriecas zemē, kalnā, ūdenstilpē vai šķērslī.
J: Kurš radīja terminu "CFIT"?
A: Šo terminu 70. gadu beigās radīja Boeing inženieri.
J: Vai nelaimes gadījumus, kad gaisa kuģis trieciena brīdī ir nekontrolējams, uzskata par CFIT?
A: Nē, nelaimes gadījumus, kad gaisa kuģis trieciena brīdī ir nekontrolējams, neuzskata par CFIT; tos dēvē par nekontrolētu lidojumu uz apvidu.
J: Vai par CFIT uzskata tīšus aktus, piemēram, terorismu vai pilota pašnāvību?
A: Nē, nelaimes gadījumus, kas radušies gaisa kuģi vadošās personas apzinātas darbības rezultātā, neuzskata par CFIT.
J: Cik nāves gadījumu izraisījusi CFIT kopš komerciālo reaktīvo lidmašīnu ēras sākuma?
A: Saskaņā ar Boeing datiem kopš komerciālo reaktīvo lidmašīnu ēras sākuma CFIT ir izraisījusi vairāk nekā 9000 nāves gadījumu.
Jautājums: Kādu procentu ASV A klases lidmašīnu avāriju laikā no 1993. līdz 2002. gadam izraisīja CFIT?
A: No 1993. līdz 2002. gadam 25 % no USAF A klases nelaimes gadījumiem bija saistīti ar CFIT.
Meklēt