Cordaitales — izmirusi kokaugu kārta, iespējami agrīnie skujkoki
Cordaitales ir izmirusi kokaugu kārta, kura pazīstama no fosilijām un kuru var uzskatīt par vienu no agrīnajām lielo sēklaugu (gymnospermu) grupām. Daudzi pētnieki uzskata, ka no cordaitiem varētu būt radušās mūsdienu skujkoki; iespējama arī saikne ar citām lielajām gymnospermu grupām, piemēram, Pinophyta), Ginkgophyta) un Cycadophyta).
Morfoloģija
Cordaitales kokiem raksturīgas stumbrveida koksnes uzbūve ar skaidri izteiktu sekundāro pieaugumu (kā mūsdienu kokaugiem). Daudzas sugas nesa lielas, siksnveida, garas lapas ar paralēlu dzīslu struktūru, kas vizuāli atgādina dažus mūsdienu skujkokus no Araucariaceae un Podocarpaceae dzimtas. Lapas varēja būt cietas un saplacinātas (piemēram, lapiņas līdzīgas siksnām), bet dažām sugām bija arī šaurākas vai krūmveidīgas formas.
Reproduktīvās struktūras
Cordaitales bija pazīstamas ar konusveida reproduktīvajām struktūrām — gan vīrišķajiem, gan sievišķajiem šūnu vai sporofilāru komplektiem īpatnējā organizācijā, kas daļēji līdzinās mūsdienu skujkoku piestiprinātajiem konusiem. Šīs struktūras sniedz svarīgas pazīmes par to, kā attīstījušās sēklas un konusi evolūcijas gaitā.
Ekoloģija un izplatība
Cordaitales parādījās karbona periodā un bija svarīga mežu sastāvdaļa vēl permā, bet triasa periodā to izplatība un daudzveidība sāka samazināties. Tie bieži veidoja lielus kokus un bija plaši izplatīti gan sausākās, iekšzemes tropu zonās, gan piekrastes stādījumos. Šķiet, ka dažas sugas — gan augsti koki, gan mangrovēm līdzīgas krūmveida formācijas — augoja arī karbona ogļu purvos, kur to atliekas tagad atrod kā fosilijas ogļu slāņos.
Fosiliju ieraksts
Fosilijas parāda gan lapu nospiedumus, gan koksni, gan dažreiz saglabātus konusus un sēklas. Cordaitales paliekas sastopamas daudzos vietējos ogļu nogulumos un Permas slāņos visā pasaulē. Pateicoties lapu tipam un koksnes strukturai, paleobotāni var rekonstruēt to bioloģiju un ekoloģiskās nišas.
Taksonomija un evolūcijas nozīme
Taksonomiski Cordaitales tiek izvietota kā atsevišķa kārta izmirušo kokaugu starpā. To precīza attiecība pret mūsdienu gymnospermu grupām joprojām ir pētījumu priekšmets — daļa pazīmju liecina par tuvību mūsdienu skujkokiem, ginkgiem un cikādēm, bet nav viennozīmīgu pierādījumu par tiešu ciltskoku. Cordaitu īpašā nozīme ir tajā, ka tie ilustrē pārejas morfoloģiskos elementus starp agrīnām sēklaugu grupām un vēlāk attīstītajiem skujkokiem.
Iznīkšana
Cordaitales pastāvēja no karbona un bija labi pārstāvētas arī permā, taču to nozīme un daudzveidība samazinājās triasa laikā (triasa), un tās izzuda aptuveni triasa beigumasveida izmiršanas laikā. Iznīkšanas cēloņi, visticamāk, ietver klimata maiņu, ekoloģisko konkurenci ar attīstītākām sēklaugu grupām un plašākas ģeoloģiskas pārmaiņas šajā laika posmā.
Svarīgums mūsdienu paleobotānikā
Pētījumi par Cordaitales palīdz saprast agrīno sēklaugu evolūciju, mežu struktūru un klimata apstākļus Paleozoja un Mezozoja beigās. To fosilijas sniedz informāciju par to, kā evolucionēja lapas, koksne un reproduktīvās struktūras, kas noveda pie mūsdienu gymnospermu un vēlāk arī angiospermu (ziedošo augu) dominances ekosistēmās.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kordaitales?
A: Cordaitales ir izmirusi kokaugu kārta.
J: Kāda veida augi ir Cordaitales?
A: Cordaitales ir vingrokoki, kas, iespējams, ir agrīnie skujkoki.
J: Kāda veida vairošanās struktūras bija Cordaitales?
A: Cordaitales bija konusveidīgas vairošanās struktūras, līdzīgas mūsdienu skujkokiem.
J: Kad parādījās Cordaitales?
A: Cordaitales parādījās karbona periodā.
J: Kur Cordaitales bija bieži sastopamas?
A: Cordaitales veidoja lielus kokus, kas bija izplatīti sausākās vietās tropu vidēs.
J: Kad Cordaitales izmira?
A: Perma periodā Cordaitales bija plaši sastopami, bet perma beigās izmira.
J: Kāda veida lapas bija Cordaitales?
A: Daudziem Cordiatales bija iegarenas, siksnām līdzīgas lapas, kas izskatās kā dažu mūsdienu Araucariaceae un Podocarpaceae dzimtas skujkoku lapas.
