Karija koks
Karija koks (saukts arī par Karivepallai, Karivembu vai Kadipatta) ir koku suga. Tas galvenokārt sastopams karstā klimatā un ir Indijas vietējais augs. Karija koka lapas sauc par karija lapām vai saldā nīma lapām.
Parasti kariju koki ir 4-6 metrus augsti, un to stumbra diametrs sasniedz 40 cm. Uz koka augošās mazās, melnās, spīdīgās ogas var ēst, bet to sēklas ir indīgas.
Karija koka zinātniskais nosaukums Murraya koenegii tika izvēlēts par godu botāniķim Johanam Kēnigam.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kērlinga koks?
A: Karija koks ir Indijā augošs koks.
J: Kādi ir citi karija koka nosaukumi?
A: Karija koku sauc arī par karibevu, karivepallai, karivembu, karivepaku vai kadipatta.
J: Kādā klimatā aug karija koks?
A: Karija koks aug galvenokārt karstā klimatā.
J: Kuru karija koka daļu izmanto karija gatavošanai?
A: Karija koka lapas sauc par karija lapām, un tās izmanto karija pagatavošanai.
J: Vai var ēst ogas, kas aug uz karija koka?
A: Jā, ogas, kas aug uz karija koka, var ēst.
Vai karija koka ogu sēklas ir indīgas?
A: Jā, karija koka ogu sēklas ir indīgas.
J: Kāpēc karija koka nosaukums ir Murraya koenigii?
A: Karija koka zinātniskais nosaukums Murraya koenegii tika izvēlēts par godu botāniķim Johanam Gerhardam Kēnigam, kurš ilgu laiku strādāja Indijā.
