Karija koks (Murraya koenigii) — apraksts, lapas un izmantošana

Uzzini visu par Karija koku (Murraya koenigii): izskatu, karija lapu īpašības, kulinārijas un ārstnieciskās izmantošanas padomi, audzēšana, oga un drošības ieteikumi.

Autors: Leandro Alegsa

Karija koks (saukts arī par Karivepallai, Karivembu vai Kadipatta) ir koku suga no rutogu dzimtas (Rutaceae), zinātniski pazīstama kā Murraya koenigii. Tas galvenokārt sastopams karstā klimatā un ir Indijas un Šrilankas vietējais augs. Karija koka lapas tautā sauc par karija lapām vai saldā nīma lapām, tās plaši izmanto kulinārijā un tradicionālajā medicīnā.

Izskats un morfoloģija

Karija koks parasti sasniedz 4–6 metru augstumu, bet kultivētās formās tas var palikt mazāks. Stumbra diametrs var sasniegt aptuveni 40 cm pie nobriedušiem kokiem. Lapas ir pinnātas — tām ir vairākas mazākas, spīdīgas lapiņas (parasti 11–21), kas dod raksturīgu smalku, aromātisku lapu izskatu. Maigas, baltas, aromātiskas ziedkopas veidojas klasteros un vēlāk attīstās par maziem, ovalas formas, spīdīgiem melniem augļiem (ogas), kuras var ēst. Tomēr jāuzsver, ka ogu sēklas ir indīgas un tās nevajadzētu lietot pārtikā.

Nosaukums un vēsture

Raksturīgais latīniskais nosaukums Murraya koenigii dotā suga nosaukta par godu botāniķim Johannam Gerhardam Königam. Karija koks pieder pie Rutaceae (citrusaugļu) dzimtas, līdz ar to tā lapām un ēteriskajai eļļai ir salīdzinoši izteikta aromātiska, citrusīga nokrāsa.

Izplatība un audzēšana

  • Native reģioni: Indijas subkontinents un Šrilanka; tagad audzēts arī citos tropu un subtropu reģionos (Dienvidaustrumāzijā, Āfrikā, Karību salās).
  • Augšanas apstākļi: dod priekšroku siltam klimatam, pilnai saules gaismai vai vieglai noēnotībai, labi drenētai augsnei un regulārai laistīšanai. Necieš salu un ilgstošu salu temperatūru.
  • Pavairošana: ar sēklām (tomēr sēklas zaudē dzīvotspēju ātri) vai ar spraudeņiem. Spraudeņu ceļš bieži dod ātrāku un uzticamāku rezultātu, ja mērķis ir saglabāt šķirnes īpašības.

Lapām un ogām raksturīgās īpašības

Karija lapas ir aromātiskas un satur ēteriskās eļļas, alkaloīdus un antioksidantus, kas piešķir tām raksturīgo garšu un potenciālās veselības īpašības. Lapas tiek novāktas svaigas vai žāvētas; svaigas lapas ir visaromātiskākas, bet žāvējot aromāts mazinās. Ogas ir ēdamas, mīkstas un saldenas, bet tās sēklas ir indīgas un jāiznīcina.

Izmantošana

  • Kulinārija: Karija lapas ir svarīgs garšaugs Dienvidāzijas virtuvē — tās pievieno daļēji ceptas vai tieši ēdieniem kā sambar, dals, curry, chutney un rīsiem. Lapas bieži apgrauzdē eļļā vai ghee, lai atbrīvotu aromātu.
  • Tradicionālā medicīna: Ajūrvēdā un tautas medicīnā lapas izmanto dažādu gremošanas traucējumu, elpceļu problēmu un kā pretiekaisuma līdzekli. Mūsdienu pētījumi norāda uz antioksidantu, pretmikrobu un potencēti hipoglikēmisku ietekmi, taču nepieciešami plašāki klīniskie pētījumi.
  • Kosmētika un aromterapija: ēteriskās eļļas un ekstrakti tiek izmantoti aromatizēšanai un dažos matu kopšanas līdzekļos.
  • Ainavu izveide: karija koks ir dekoratīvs, labi iederas dārzos un podos tropu/subtropu zonās.

Audzēšanas padomi

  • Stādiet labi drenētā augsnē; smilšmāla vai organisku vielu bagāta augsne der labi.
  • Regulāri laistiet, bet izvairieties no patstāvīga pārmitrinājuma, jo tas var provoicēt sakņu puvi.
  • Augšanas sezonā varēs mēslot ar līdzsvarotu mēslojumu, kas veicina lapu attīstību (jo lapas ir galvenā izmantojamā daļa).
  • Ja audzējat podā, nodrošiniet pietiekamu vietu saknēm un regulāri atjaunojiet augsni vai pārvietojiet uz lielāku podu.
  • Parazīti: var uzbrukt mealybugs, skalo kāpuri un dažas sēnīšu slimības — vajadzības gadījumā lietojiet atbilstošus bioloģiskos vai ķīmiskos līdzekļus.

Raža un uzglabāšana

Lapas var vākt regulāri visu gadu siltākos apstākļos. Vislabāk tās vākt no rīta, kad ēteriskās vielas ir spēcīgāk izteiktas. Svaigas lapas var uzglabāt ledusskapī pāris dienas noslēgtā traukā, bet ilgākai saglabāšanai tās var žāvēt vai sasaldēt. Žāvētas lapas zaudē daļu aromāta, tāpēc ēdienos biežāk izmanto svaigas lapas.

Brīdinājumi

  • Augļu sēklas ir indīgas — īpaši uzmanīgi ar bērniem un mājdzīvniekiem.
  • Lai gan lapas tradicionāli lieto pārtikā un medicīnā, cilvēkiem ar specifiskām veselības problēmām vai grūtniecēm pirms plašas lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu.

Karija koks ir vērtīgs gan kulinārijā, gan tradicionālajā medicīnā, un, pareizi audzējot un lietojot, tas var kļūt par ilgtermiņa garšaugu jūsu dārzā vai podā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir kērlinga koks?


A: Karija koks ir Indijā augošs koks.

J: Kādi ir citi karija koka nosaukumi?


A: Karija koku sauc arī par karibevu, karivepallai, karivembu, karivepaku vai kadipatta.

J: Kādā klimatā aug karija koks?


A: Karija koks aug galvenokārt karstā klimatā.

J: Kuru karija koka daļu izmanto karija gatavošanai?


A: Karija koka lapas sauc par karija lapām, un tās izmanto karija pagatavošanai.

J: Vai var ēst ogas, kas aug uz karija koka?


A: Jā, ogas, kas aug uz karija koka, var ēst.

Vai karija koka ogu sēklas ir indīgas?


A: Jā, karija koka ogu sēklas ir indīgas.

J: Kāpēc karija koka nosaukums ir Murraya koenigii?


A: Karija koka zinātniskais nosaukums Murraya koenegii tika izvēlēts par godu botāniķim Johanam Gerhardam Kēnigam, kurš ilgu laiku strādāja Indijā.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3