Damn Small Linux (DSL) — 50MB kompakta Linux distribūcija veciem datoriem
Damn Small Linux (DSL) — 50MB kompakta Linux distribūcija veciem 486/Pentium datoriem: ātra, zemu resursu patēriņu, boot no USB, CD vai vizītkartes.
Damn Small Linux jeb DSL ir bezmaksas operētājsistēma x86 saimes personālajiem datoriem. Tā tika izstrādāta, lai darbinātu grafiskās lietojumprogrammas uz vecākas datortehnikas, piemēram, datoriem ar 486/ agrīnajiem Pentium procesoriem un ļoti mazu atmiņas apjomu. DSL ir 50 MB liels Live CD. Sākotnēji tas tika sākts kā eksperiments, lai noskaidrotu, cik daudz programmatūras var ievietot 50 MB, bet galu galā kļuva par pilnvērtīgu Linux distribūciju. To var instalēt uz nelielas ietilpības datu nesējiem, piemēram, bootējamām vizītkartēm, USB zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm un Zip diskiem.
Galvenās iezīmes
- Ļoti kompakta izmēra: pilna darbvirsmas vide un noderīgas lietojumprogrammas, kas ietilpst aptuveni 50 MB ISO attēlā.
- Zemas aparatūras prasības: paredzēta darbam uz novecojušas datortehnikas (486 / agrīnie Pentium procesori), ar minimālu atmiņas apjomu.
- Live režīms: darbojas kā Live CD bez nepieciešamības instalēt uz cietā diska, ērti izmantojama sistēmu testēšanai un remontam.
- Elastīgas instalācijas iespējas: var palaist no USB zibatmiņām, bootējamām vizītkartēm, atmiņas kartēm, Zip diskiem vai instalēt "frugal" režīmā uz cietā diska.
- Paplašināmība: pieejami papildu moduļi un spraudņi (via MyDSL vai līdzīgi paņēmieni), lai pievienotu nepieciešamās programmas bez lielas bāzes pārrakstīšanas.
Sistēmas prasības
- Procesors: 486 vai agrākais Pentium (x86 arhitektūra).
- Operatīvā atmiņa: ļoti zemas prasības — DSL var startēt uz ļoti mazas atmiņas, taču ērtākai lietošanai ieteicams vismaz 32–64 MB RAM.
- Boot ierīce: CD-ROM, USB zibatmiņa, floppy/boot vizītkarte vai cietais disks atkarībā no izvēlētās instalācijas metodes.
Instalācijas un palaišanas iespējas
- Live CD — vienkāršākais veids, piemērots testēšanai un vienreizējai izmantošanai.
- Frugal / kompakta instalācija uz cietā diska — saglabā ISO struktūru, bet ļauj ātrāk startēt un saglabāt papildu failus.
- USB palaidējs — uzstādāms uz USB zibatmiņas, ērti pārvadājams risinājums.
- Uzglabāšana izmaiņu režīmā — daļā instalāciju iespējams saglabāt lietotāja iestatījumus un datus starp startiem (persistent storage).
Lietojumi un pielietojumi
- Atdzīvināt un izmantot ļoti vecus datorus ikdienas vieglām darbībām.
- Sistēmas remonts, datu atgūšana un tīklu diagnostika — Live režīms ļauj ātri piekļūt rīkiem bez lokālas instalācijas.
- Vieglas specializētas ierīces vai iebūvētas sistēmas, kurām nepieciešama maza OS bāze.
- Izglītība un eksperimentēšana ar Linux uz ierobežotas aparatūras.
Vēsture un attīstība
DSL sāka kā eksperiments — mērķis bija noskaidrot, cik daudz noderīgu programmatūru var iekļaut ļoti maza izmēra izplatījumā. Projekts paplašinājās un ieguva lietotāju kopienu, kas nodrošināja paplašinājumus un vadlīnijas. Tomēr laika gaitā attīstība samazinājās, jo parādījās jaunas vieglas distribūcijas un mainījās aparatūras prasības. DSL joprojām tiek atcerēts kā veiksmīgs piemērs minimālisma un efektivitātes pieejai Linux izplatījumos.
Drošība un ierobežojumi
- DSL ir lielisks risinājums vecai aparatūrai, bet tā nelielais izmērs nozīmē, ka tajā var trūkt modernu drošības atjauninājumu un mūsdienu programmatūras versiju.
- Nav ieteicams izmantot DSL kā primāro interneta-bāzētu vidi, kur nepieciešama regulāra drošības atjaunināšana un mūsdienīgas pārlūkprogrammas atbalsts.
- Dažas mūsdienu iekārtas un tīkla ierīces var nebūt saderīgas bez papildu draiveru vai konfigurācijas.
Alternatīvas
- Puppy Linux — populāra viegla distribūcija ar plašu aparatūras atbalstu un lielāku kopienu.
- Tiny Core Linux — vēl kompaktāka un modulāra pieeja ar ļoti mazu bāzes attēlu.
- Slax un citas mazas Live distribūcijas, kuras bieži tiek izmantotas līdzīgiem mērķiem.
Praktiski padomi
- Pirms instalācijas pārbaudiet, vai dators spēj bootēt no izvēlētā ierīces (CD/USB).
- Ja nepieciešams saglabāt datus starp palaišanām, meklējiet informāciju par "persistent" vai frugal instalācijas iespējām.
- Ja mērķis ir drošība un mūsdienīgas interneta lietošanas funkcijas, apsveriet vieglu, bet aktīvi uzturētu distribūciju kā alternatīvu.
Vēsture
Sākotnēji DSL izstrādāja un uzturēja Džons Endrjūzs. Tagad kopienā ir arī Roberts Šingledekers (Robert Shingledecker), kurš ir izveidojis MyDSL sistēmu, DSL vadības paneli un citas funkcijas.
Sākotnēji DSL pamatā bija Model-K, 22 MB liela Knoppix versija, bet drīz pēc tam tā tika balstīta uz Knoppix, kas ļāva to daudz vieglāk pārveidot un uzlabot.
Sistēmas prasības
DSL atbalsta tikai x86 datorus. Minimālās sistēmas prasības ir 486 procesors un 8 MB RAM. DSL ir demonstrēts, kā ar Dillo pārlūko tīmekli, spēlē vienkāršas spēles un atskaņo mūziku sistēmās ar 486 procesoru un 16 MB RAM. Sistēmas prasības ir augstākas, lai darbinātu Mozilla Firefox un papildu papildinājumus, piemēram, OpenOffice.org biroja paketi.
Funkcijas
Pašreizējā DSL versija ir 4.4.5, kas izdota 2008. gada 3. septembrī. Pašlaik DSL ietver šādu programmatūru:
- Teksta redaktori: Beaver, Nano, Vim
- Failu pārvaldnieki: DFM, emelFM
- Grafika: MtPaint, xzgv (attēlu pārlūks)
- Multivides: gphone, XMMS ar MPEG-1 un VCD atbalstu
- Birojs: SIAG (izklājlapu programma), Ted (teksta procesors) ar pareizrakstības pārbaudi, Xpdf (PDF dokumentu pārlūks).
- Internets:
- Tīmekļa pārlūkprogrammas: Dillo, Firefox, Netrik
- Sylpheed (E-pasta klients)
- naim (AIM, ICQ un IRC klients)
- AxyFTP (FTP klients), BetaFTPD (FTP serveris)
- Monkey (tīmekļa serveris)
- SMB klients
- Rdesktop (RDP klients), VNC skatītājs
- Citi: DHCP klients, SSH/SCP klients un serveris; PPP, PPPoE, ADSL atbalsts; FUSE, NFS, SSHFS atbalsts; UnionFS; vispārīgs/Ghostscript drukāšanas atbalsts; PC kartes, USB, Wi-Fi atbalsts; kalkulators, spēles, sistēmas monitors; daudzi komandrindas rīki.
DSL ir iebūvēti skripti, lai lejupielādētu un instalētu Advanced Packaging Tool (APT). Kad APT ir ieslēgts, lietotājs var instalēt paketes no Debian repozitorija Woody. Turklāt DSL ir izvietota programmatūra, sākot no lielām lietojumprogrammām, piemēram, OpenOffice.org un GCC, līdz mazākām, piemēram, aMSN, izmantojot sistēmu "MyDSL", kas ļauj ērti lejupielādēt un instalēt programmatūru ar vienu klikšķi. MyDSL izvietotās datnes sauc par paplašinājumiem. Uz 2008. gada jūniju MyDSL serveros bija izvietotas vairāk nekā 900 lietojumprogrammu, spraudņu un citu paplašinājumu.
MyDSL sistēma
Ar MyDSL galvenokārt nodarbojas un to uztur Robert Shingledecker, un tā mitināšanu nodrošina daudzas organizācijas, piemēram, ibiblio un Beļģijas BELNET. MyDSL ir 2 jomas - regulārā un "testēšanas". Parastajā apgabalā ir iekļauti paplašinājumi, kas ir pietiekami stabili ikdienas lietošanai, un tas ir sadalīts dažādās jomās, piemēram, "apps", "net", "system" un "uci" ("Universal Compressed ISO" - paplašinājumi .uci formātā tiek uzstādīti kā atsevišķa failu sistēma, lai samazinātu RAM izmantošanu). "Testēšanas" apgabals ir paredzēts nesen iesniegtajiem paplašinājumiem, kas teorētiski darbojas, kā norādīts reklāmā, bet kuros var būt dažādas kļūdas.
Versijas un porti
| Izdošanas vēsture | |
| Versija | Datums |
| 1.0 | 2005-04-13 |
| 1.1 | 2005-05-05 |
| 1.2 | 2005-06-07 |
| 1.3 | 2005-07-14 |
| 1.4 | 2005-08-02 |
| 1.5 | 2005-09-06 |
| 2.0 | 2005-11-22 |
| 2.4 | 2006-05-16 |
| 3.0 | 2006-06-20 |
| 3.1 | 2006-11-29 |
| 3.2 | 2007-01-18 |
| 3.3 | 2007-04-03 |
| 3.4 | 2007-07-03 |
| 4.0 | 2007-10-23 |
| 4.1 | 2007-12-02 |
| 4.2 | 2007-12-18 |
| 4.3 | 2008-04-22 |
| 4.4 | 2008-06-09 |
Standarta DSL versija ir Live CD. Ir pieejamas arī citas versijas.
USB tiešraide
Damn Small Linux Live USB var izveidot manuāli vai ar UNetbootin.
Saistītās lapas
- Mini Linux
- Feather Linux
- Puppy Linux
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Damn Small Linux?
A: Damn Small Linux jeb DSL ir bezmaksas operētājsistēma, kas paredzēta personālo datoru x86 saimes datoriem.
J: Kāda veida aparatūrai bija paredzēta DSL?
A: DSL tika izstrādāta darbam ar vecāku personālo datoru aparatūru, piemēram, datoriem ar 486/ agrīnajiem Pentium procesoriem un ļoti mazu atmiņas apjomu.
J: Kāds ir DSL izmērs?
A: DSL ir Live CD, kura izmērs ir 50 MB.
J: Kāds bija eksperiments, kura rezultātā tika izveidots DSL?
A: DSL radītāji sāka ar eksperimentu, lai noskaidrotu, cik daudz programmatūras var ievietot 50 MB.
J: Ko galu galā radīja eksperiments?
A: Eksperiments ar DSL galu galā kļuva par pilnvērtīgu Linux izplatīšanu.
J: Uz kāda veida datu nesēja var instalēt DSL?
A: DSL var instalēt uz dažādiem nelielas ietilpības datu nesējiem, piemēram, uz bootējamām vizītkartēm, USB zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm un Zip diskiem.
J: Vai DSL ir pieejams bez maksas?
A: Jā, DSL ir bezmaksas operētājsistēma personālajiem datoriem.
Meklēt