De Havilland Comet — pirmais komerciālais reaktīvais pasažieru lidaparāts

De Havilland Comet — pirmais komerciālais reaktīvais pasažieru lidaparāts: tehniska revolūcija, traģēdijas un konstrukcijas atklājumi, kas mainīja aviāciju.

De Havilland DH 106 Comet bija pirmais komerciālais reaktīvais pasažieru lidaparāts, kas nonāca regulārā satiksmē. To izstrādāja un ražoja de Havilland Hatfīldā, Hertfordšīrā, Apvienotajā Karalistē. Prototips veica savu pirmo lidojumu 1949. gada 27. jūlijā. Comet izcēlās ar aerodinamiski tīru konstrukciju, četriem de Havilland Ghost turboreaktīvajiem dzinējiem, kas atradās spārnu iekšējās daļās, kā arī ar hermetizētu fizelāžu, kas ļāva ērti un ātri lidojumus veikt slēgta, spiediena pakļautā kabīnē. Sākotnēji tam bija lieli, kvadrātveida logi, kas vēlāk izrādījās faktors konstrukcijas problēmās. Komerciālā ekspluatācija sākās 1952. gadā, un Comet ātri ieguva slavu kā komfortabls, salīdzinoši kluss un ātrs lidaparāts savā laikmetā.

Vēsture un nozīme

Sākotnējais Comet bija aptuveni tikpat garš kā vēlāk izstrādātais Boeing 737-100, taču pasažieriem tas nodrošināja ērtu, modernu interjeru un labāku ātrumu nekā daudzi tolaik lietotie lidaparāti. Par Comet pasažieriem ir bijušas tādas personības kā karaliene Elizabete, karaliene māte un princese Margareta. 1953. gada augustā BOAC ar Comet plānoja maršrutu no Londonas uz Tokiju ar deviņām starpnosēšanās reizēm aptuveni 36 stundu laikā — salīdzinājumā ar vairāk nekā 86 stundām, ko tajā laikā prasīja citas lidmašīnas. Īpaši pielāgotais Comet, pasūtīts Saūda Arābijas karaļa Sauda bin Abdul Aziza privātai lietošanai, tika dēvēts par "pasaulē pirmo izpildvaras reaktīvo lidaparātu".

Avārijas un izmeklēšana

1954. gadā Comet ekspluatācijā radās nopietnas problēmas: divu pēkšņu katastrofu dēļ lidaparāti tika izņemti no lietošanas un sākās rūpīga izmeklēšana. Tās rezultātā tika konstatēti vairāki konstrukcijas trūkumi, no kuriem vissmagākais bija saistīts ar metāla nogurumu un spriegumu koncentrāciju ap kvadrātveida logu stūriem. Šīs spriegumu koncentrācijas bija iemesls, kāpēc ultravioleto un mehānisko spriegumu ietekmē radās plaisas, kas pēc daudziem presurizācijas cikliem varēja izvērsties par kritisku lūzumu un pēkšņu eksplozīvu dekompresiju.

1954. gada 10. janvārī pirmais ražošanā bijušais Comet sabruka lidojuma vidū un nogāzās Vidusjūrā, nogalinot visus 35 cilvēkus lidmašīnā. 1954. gada 8. aprīlī Comet, kas bija iznomāts South African Airways, avarēja Vidusjūrā netālu no Neapoles — arī šajā avārijā visi pasažieri un apkalpe gāja bojā. Kopumā ekspluatācijas laikā Comet bija iesaistīts vairākās smagās avārijās — tika minēts 13 avāriju skaits ar 426 bojā gājušajiem — kas noveda pie plašām tehniskām pārbaudēm un reputācijas zaudēšanas.

Izmeklēšanā (kurā piedalījās gan ražotājs, gan neatkarīgas institūcijas) tika veikta vraku atlīdzības montāža, pilna mēroga hidroizlādes testi un detalizētas metāla noguruma pārbaudes. Pētījumi atklāja, ka laukuma malas un kvadrātveida logu stūri koncentrēja spriegumu, veicinot plaisu iniciāciju. Šīs atziņas noveda pie būtiskām konstrukcijas izmaiņām visos turpmākajos Comet modeļos.

Tehniskie uzlabojumi un versijas

Kā rezultātā nopietnās pārbaudes un izmaiņas Comet programma tika pārstrukturēta. Comet modeļi tika pārveidoti un modernizēti, iznākot variantos Comet 2, Comet 3 un 1958. gadā pilnveidotajā Comet 4. Galvenās izmaiņas ietvēra:

• fizelāžas nostiprināšanu un pastiprinātu rāmju konstrukciju, lai samazinātu noguruma risku;
• no kvadrātveida logiem pāreju uz noapaļotām vai ovālām logu formām, kas ievērojami samazināja spriegumu koncentrāciju stūros;
• dzinēju modernizāciju — vēlākos variantos izmantoja jaudīgākus un efektīvākus dzinējus (piemēram, Rolls-Royce Avon), kas uzlaboja ātrumu un darbības rādiusu;
• palielinātu degvielas pieļauju un citus uzlabojumus, kas nodrošināja garāku lidojumu autonomiju, tostarp transatlantiskus reisus.

Tomēr starp 1954. un 1960. gadu citi ražotāji — īpaši amerikāņu Boeing un Douglas — ieviesa savas lielākas un ekonomiskākas reaktīvās lidmašīnas (piem., Boeing 707 1957. gadā un Douglas DC-8 1960. gadā). Šie ASV izstrādājumi piedāvāja lielāku kapacitāti, lielāku darbības rādiusu un labāku ekonomiku, kas ilgtermiņā samazināja Comet konkurētspēju.

Mantojums un saglabāšana

Neskatoties uz traģiskajiem notikumiem un Comet ekspluatācijas problēmām, šis lidaparāts bija tehnoloģiskais pagrieziena punkts komerciālajā aviācijā: tas pirmo reizi demonstrēja, kā reaktīvā tehnoloģija var būt integrēta pasažieru pārvadājumos, paātrinot pasaules savienojamību un iedibinot dizaina principus, kas vēlāk nostiprinājās rūpniecībā. Aviācijas vēsturnieki un autori, tostarp Bils Withuns, secināja, ka Comet "pārkāpa modernitātes robežas" un paveica daudz, lai iemūžinātu reaktīvā pasažieru lidojuma potenciālu.

Vairāki Comet lidaparāti un to fragmenti ir saglabājušies muzejos un privātās kolekcijās. Vienīgais pilnīgajā komplektācijā saglabājies Comet 1 modelis ir izstādīts RAF muzejā Cosfordā.

Secinājums

De Havilland Comet ir nozīmīgs pavērsiens aviācijas vēsturē: tas bija pirmais reaktīvais pasažieru lidaparāts, kas aizsāka jaunu laikmetu komerciālajā gaisa satiksmē. Taču no Comet stāsta arī svarīga mācība inženierzinātņu un drošības jomā — par to, cik būtiska ir rūpīga materiālu izpēte, noguruma analīze un dizaina detaļu ietekmes izvērtēšana, īpaši, ja runa ir par presurizētām konstrukcijām un pastāvīgu ciklisku slodzi.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds bija pirmais komerciālais reaktīvais reaktīvais lidaparāts?

Q: Kur tika izgatavots reaktīvais lidaparāts?

J: Kad prototips pirmo reizi lidoja?

J: Kāda tipa dzinēji bija uzstādīti Avro Tudor un Vickers VC.1 Viking?

J: Cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai 1953. gada augustā BOAC ar Comet veiktu regulāros deviņu pieturvietu lidojumus no Londonas uz Tokiju?

J: Kas izraisīja sākotnējā Comet modeļa konstrukcijas nepilnības, kuru dēļ tas tika pārveidots 2., 3. un 4. modelī?

Meklēt pēc burta