Alise Nahona (1896–1933) — beļģu dzejniece, "Avondliedeke" un biogrāfija
Alise Nahona (1896. gada 16. augusts, Antverpene – 1933. gada 21. maijs, Antverpene) bija beļģu dzejniece, kuras īsais mūžs atstāja neaizdzēšamu nospiedumu lokālā literatūras apritē.
Biogrāfija
Alises tēvs bija dzimis Nīderlandē franču ģimenē, savukārt viņas māte nāca no Puttes netālu no Mehelenas. Jaunībā dzejniece ilgstoši cieta no hroniska bronhīta, ko sākotnēji kļūdaini diagnosticēja kā tuberkulozi. Slimības dēļ viņa daudzus gadus pavadīja slimnīcās, kas atstāja būtisku ietekmi uz viņas pasaules redzējumu un radošo darbu.
Izglītība un profesionālā dzīve
Alise ieguva lauksaimniecības izglītību un vēlāk apguva zināšanas par medmāsu. Vienlaikus viņa studēja literatūru, kas bija nozīmīgs pamats viņas dzejai. Viņa strādāja arī kā Mehelenas bibliotekāre, kas deva piekļuvi plašam lasāmvielas klāstam un literāriem kontaktiem. Savu dzīves nogali Alise pavadīja viduslaiku pilī Cantecroy Mortselā, Antverpenes priekšpilsētā.
Radošais raksturs un tematikas
Par viņas literāro valodu pastāv ierobežota informācija; lielākā daļa viņas darbu, visticamāk, radīta flāmu (nīderlandiešu) valodā, kā tas ir raksturīgi Antverpenes reģionam. Alises dzeja bieži pievēršas vakara meditācijām, ētiskiem jautājumiem, slimības un vientulības pieredzei, dabas tēliem un iekšējam pārdomu klusumam. Dzejai raksturīga liriska un noskaņaina tonalitāte, vienkārša, bet muzikāla valoda, kurā apvienojas personiska izjūta un universālas pārdomas.
"Avondliedeke" (Little Evening Song)
Viņu īpaši atceras ar viņas dzejoli Avondliedeke (angļu: Little Evening Song). Šis dzejolis tiek uzskatīts par centrālu viņas daiļradē — tas ir meditējošs un noslēpumains, reizē ētisks un mistisks darbs par vakara pāreju, klusumu un iekšējo apceri. Dzejā izteiktā klusuma un gaismas mijiedarbība rada ritmisku un maģisku noskaņu, kas lasītājiem bieži asociējas ar izsīkuma, cerības un atjaunotnes sajūtu.
Mantojums un piekļuve materiāliem
Par Alises Nahonas dzīves un radošā mantojuma plašu dokumentāciju pieejamība ir ierobežota — daļa materiālu var būt glabāta vietējās arhīvās, bibliotēkās vai privātās kolekcijās Beļģijā. Viņas dzeja joprojām piesaista pētnieku un lasītāju interesi vietējā mērogā, īpaši tiem, kas pēta 20. gadsimta sākuma flāmu dzejniecību un literāru attieksmi pret slimību, vientulību un meditāciju.
Ja interesē padziļināta informācija, ieteicams vērsties Mehelenas un Antverpenes reģiona bibliotēkās un arhīvos, kā arī pārbaudīt periodiskos izdevumus no 1920.–1930. gadu literārajām lappusēm, kur iespējami pirmatskaņojumi vai publicējumi viņas darbiem.
Alise Nahon
Darbi
- Vondelingskens (1920)
- Op zachte vooikens (1921)
- Šaduva (1928)
- Mārtiņš-aprīlis (1936)
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Alise Nahon?
A: Alise Nahon bija beļģu dzejniece.
Jautājums: Kad un kur Alise Nahona piedzima un kur viņa nomira?
A: Alise Nahona piedzima 1896. gada 16. augustā Antverpenē, Beļģijā, un nomira 1933. gada 21. maijā Antverpenē.
J: Ar kādu slimību Alise Nahona sirga jaunībā?
A: Jaunībā Alise Nahona cieta no hroniska bronhīta.
Vai Alises Nahonas slimība tika pareizi diagnosticēta?
A.: Nē, Alises Nahonas slimība tika kļūdaini diagnosticēta kā tuberkuloze.
J: Ko studēja un ko pabeidza Alise Nahona?
A.: Alise Nahon studēja un absolvēja lauksaimniecību.
J: Kādus citus priekšmetus Alise Nahona studēja bez lauksaimniecības?
A: Alise Nahona studēja arī literatūru un sāka mācīties par medmāsu.
J: Kur Alise Nahona dzīvoja savas dzīves beigās?
A.: Dzīves nogalē Alise Nahona dzīvoja viduslaiku pilī Cantecroy Mortselā, Antverpenes priekšpilsētā.
J: Ar ko Alise Nahona ir īpaši iemūžināta?
A: Alisi Nahonu īpaši atceras ar viņas dzejoli "Avondliedeke" (angliski "Mazā vakara dziesma"), kas ir klasisks darbs par ētisku un mistisku vakara meditāciju.
