Döbereiner's lamp

Dēbereinera lampa ir viena no pirmajām šķiltavām. To 1823. gadā izstrādāja vācu ķīmiķis Johans Volfgangs Dēbereiners. Šo šķiltavu ražoja aptuveni līdz 1880. gadam. Heidelbergas pilī un arī Vācijas muzejā (Deutsches Museum) joprojām ir apskatāmas oriģinālās Döbereiner lampas.

Šķiltavas darbības pamatā ir ķīmiska reakcija starp ūdeņradi un skābekli. Stikla cilindrā (a attēlā labajā pusē) ir sērskābe. Atvērtajā pudelē (b) ir cinks, un tās augšdaļā ir vārsts. Ar sviru (f) pudele tiks atvērta. Tad sērskābe ieplūst pudelē. Kad tā sasniedz cinku, sākas reakcija. Tā rada ūdeņradi.

Z n + H 2 S O 4 Z n 2 + + S O 4 2 - + H 2 ↑ {\displaystyle \mathrm {Zn+H_{2}SO_{4}\longrightarrow Zn^{2+}+SO_{4}^{2-}+H_{2}\uparrow } } {\displaystyle \mathrm {Zn+H_{2}SO_{4}\longrightarrow Zn^{2+}+SO_{4}^{2-}+H_{2}\uparrow } }

Ūdeņradis var izplūst no pudeles augšpusē. Blakus vārstam ir platīns. Ūdeņraža gāzei ir jāapiet platīns. Ūdeņradis un skābeklis no gaisa reaģē platīna katalītiskā efekta dēļ. Gāzes maisījums (ko sauc par skābūdeņradi) pēc tam sadeg, jo reakcija ir eksotermiska, un rodas ūdens.

2 H 2 + O 2 2 H 2 O {\displaystyle \mathrm {2\ H_{2}+O_{2}\longrightarrow 2\ H_{2}O} } {\displaystyle \mathrm {2\ H_{2}+O_{2}\longrightarrow 2\ H_{2}O} }

Lai apturētu šo reakciju, pudele ir tikai jāaizver, t. i., jāatlaiž svira. Ūdeņradis vairs nevar izplūst no pudeles un spiež sērskābi atpakaļ stikla cilindrā.

Döbereiner's lamp.Zoom
Döbereiner's lamp.

Dēbereinera lampa: a. stikla cilindrsb. atvērta pudelec. vads . cince . stopkoksf. sprauslaleg . platīna sūklisZoom
Dēbereinera lampa: a. stikla cilindrsb. atvērta pudelec. vads . cince . stopkoksf. sprauslaleg . platīna sūklis

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Döbereinera lampa?


A: Dēbereinera lampa ir viena no pirmajām šķiltavām, ko 1823. gadā izstrādāja vācu ķīmiķis Johans Volfgangs Dēbereiners. To ražoja līdz aptuveni 1880. gadam, un tā joprojām ir apskatāma Heidelbergas pilī un Vācijas muzejā (Deutsches Museum).

J: Kā tas darbojas?


A: Šķiltavas darbības pamatā ir ķīmiska reakcija starp ūdeņradi un skābekli. Stikla cilindrā tiek uzglabāta sērskābe, bet cinka saturs ir atvērta pudele ar vārstu augšpusē. Atverot sviru, sērskābe ieplūst pudelē, kas rada ūdeņraža gāzi, kura apiet platīnu, pirms tā reaģē ar skābekli no gaisa, lai eksotermiskā reakcijā iegūtu ūdeni. Lai apturētu šo reakciju, sviru jāatlaiž, lai ūdeņradis vairs nevarētu izplūst no pudeles un virzītu atpakaļ sērskābi tās sākotnējā traukā.

J: Kas izgudroja Dēbereinera lampu?


A: Dēbereinera lampu izgudroja vācu ķīmiķis Johans Volfgangs Dēbereiners 1823. gadā.

J: Kur var atrast šīs šķiltavas oriģinālversijas?


A: Šīs šķiltavas oriģināli ir atrodami Heidelbergas pilī un Vācijas muzejā (Deutsches Museum).

J: Kādi elementi tiek izmantoti šajā ķīmiskajā reakcijā?


A: Šajā ķīmiskajā reakcijā izmanto ūdeņradi, skābekli, cinku, sērskābi, platīnu un ūdeni.

J: Kas notiek, kad sviru atlaiž?


A: Atlaižot sviru, tiek pārtraukta jebkāda turpmāka reakcija, jo ūdeņradis vairs nevar izplūst no pudeles, kas pēc tam sērskābi iestumj atpakaļ tās sākotnējā traukā.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3