Doketisms — agrīnā kristietības doktrīna: Jēzus tikai šķietams cilvēks
Doketisms: agrīnā kristietības mācība, kas apgalvo — Jēzus tikai šķietams cilvēks. Uzzini par gnosticisma, Platona ietekmi un teoloģiskajām debatēm.
Doketisms ir agrīnā kristiešu mācība, kas apgalvo, ka Jēzus tikai parādījās ar cilvēka ķermeni. Termins cēlies no δοκεῖν/δόκησις dokein: šķietams.
Agrīnie gnostiķi, kuru mācība sāka apdraudēt kristīgo doktrīnu un teoloģiju, bieži uzskatīja, ka visa matērija ir nešķīsta vai mazvērtīga. Šī iemesla dēļ Kristum nevarēja būt pilnīgi fiziska, materiāla ķermeņa, jo Viņš tika saprasts kā mūžīgais Logoss vai gars, kas tikai izskatās pēc cilvēka. Tā rezultātā doketiskās versijas atzīst Jēzu par parādību vai ilūziju, nevis par īstu cilvēku, kas cieš un nomirst.
Avoti un attīstība
Doketisms nav vienota mācība — pastāvēja dažādas grupas un raksturojumi ar līdzīgām domām. Dažas no šīm idejām varēja rasties no senākās dualistiskās un platoniskiem ietekmēm, kur svarīgākās ir idejas, bet pati matērija tiek uzskatīta par mazvērtīgu vai ļaunu. Tādēļ Platona un citu filozofu uzskati bieži tiek minēti kā viens no iespējamajiem ietekmes avotiem.
Doketiskus elementus var atrast dažos apokrīfos tekstos un herētiskos rakstos. Piemēram, Pētera evaņģēlija un dažos Jāņa darbos pētnieki atrod raksturojumus, kas var liecināt par neparastu fiziskās ciešanas noliegumu vai parādīšanās motīvu. Tomēr doketisms nav vienīgi gnosticisma elementu sinonīms — pastāvēja gan gnostiskas doktrīnas, gan ne-gnostiskas doketiskas grupas, kā arī gnostiskas sistēmas bez doketiskām iezīmēm.
Kristiešu reaģēšana un patristiskā polemika
Agrīnās Baznīcas tēvi asi reaģēja pret doketismu, uzsverot Jēzus īsto miesas un ciešanu realitāti. Svarīgākie pretinieki bija:
- Ignācijs no Antiokijas — viņa vēstules (piem., Vēstule smirniešiem) stingri apliecināja, ka Kristus patiesi cieš un beidzot ir miesīgs.
- Irenejus — savā darbā "Pret maldiem" (Adversus Haereses) Irenejus kritizēja gnostiskās un doketiskās nostādnes, aizstāvot pestījošo inkarnāciju un ķermeņa svētumu.
- Tertuliāns — strīdā ar Marcionu un citiem herētiem Tertuliāns aizstāvēja „De Carne Christi” (par Kristus miesu), norādot uz reālu Jēzus miesas esamību un Viņa reālajām ciešanām.
Teoloģiskās nozīmes un sekas
Doketisms ietekmē centrālās kristīgās doktrīnas:
- Inkarnācija: ja Kristus tikai šķiet cilvēks, tiek noliegts doktrīnas par Dieva Cilvēcību (patiesa dievišķība un patiesa cilvēkticība vienlaikus).
- Izpirkšana un ciešanas: kristīgā attaisnojošā kustība un pestīšana parasti balstās uz Jēzus īstajām ciešanām un nāvi; ja ciešanas bija tikai izskats, rodas jautājumi par to, kā notika patiesa izlīdzināšana ar grēku sekām.
- Augšāmcelšanās un eshatoloģija: doketisms sašķeļ sapratni par ķermeņa augšāmcelšanos un par fizisko glābšanu, ko sola evaņģēlijs.
Atšķirības no citiem uzskatiem
Doketisms nav tas pats, kas adoptianisms, alogos vai citi kristoloģiskie novirzieni. Tas konkrēti noliedz Kristus reālo cilvēka ķermeni vai Viņa patiesās ciešanas. Marcionisms, piemēram, bija radikāls antinomiskums un atšķēla Veco Derību Dievu no Pestītāja Dieva, bet nebija pilnīgi identisks doketismam—tomēr šīs kustības reizēm savstarpēji ietekmējās.
Mūsdienu skatījums
Daudzi mūsdienu teologi un baznīcas tradīcijas uzskata doketismu par ķecerību, jo tas grauj centrālās kristietības mācības par inkarnāciju, ciešanām un izpirkšanu. Mūsdienu pētnieki uzsver, ka agrīnās herētiskās kustības bija daudzveidīgas — doketiskās idejas parādījās dažādos kontekstos un formās, ne vienmēr viengabalainā sistēmā. Historiskā izpēte arī norāda, ka daļu doketisko elementu izraisīja dziļas filozofiskas pretrunas par matērijas un gara attiecībām tajā laikmetā.
Kopsavilkumā doketisms ir agrīna kristoloģiska nostāja, kas apgalvo, ka Jēzus izskatījās pēc cilvēka, bet nebija īsts cilvēks. Tā pretrunā stāvēja ortodoksā kristīgā mācība par patieso inkarnāciju, un tas izraisīja plašu teoloģisku polemiku jau pirmajos kristietības gadsimtos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir doketisms?
A: Docētisms ir agrīna kristiešu mācība, kas apgalvo, ka Jēzum Kristum bija tikai cilvēka ķermenis.
J: Kāpēc mūsdienās lielākā daļa kristīgo teologu docētismu uzskata par ķecerību?
A: Docētisms tiek uzskatīts par ķecerību, jo tas noliedz Jēzus Kristus iemiesošanos, kas ir kristietības galvenā doktrīna.
J: Kāds bija agrīno gnostiķu viedoklis par matēriju?
A: Agrīnie gnostiķi uzskatīja, ka visa matērija ir nešķīsta.
J: Kāpēc agrīnie gnostiķi uzskatīja, ka Kristum nevarēja būt fiziska ķermeņa?
A: Agrīnie gnostiķi uzskatīja, ka, ņemot vērā viņu uzskatus par nešķīsto matēriju, Kristum nevarēja būt fiziska ķermeņa, jo Viņš tika uzskatīts par mūžīgo Logosu.
J: Kāda ir termina "docētisms" izcelsme?
A: Termins "docētisms" ir cēlies no grieķu vārda "dokein", kas nozīmē "šķist".
J: Vai vienmēr tika uzskatīts, ka docētisms un gnosticisms ir attīstījušies kopā?
A: Ilgu laiku tika uzskatīts, ka docētisms un gnosticisms attīstījās kopā. Tomēr tas tā nav, jo ir dažas gnostiskās sistēmas, kas nav doketicisma sistēmas, kā arī dažas doketicisma sistēmas, kas nav gnosticisma sistēmas.
Vai Platona mācībai bija kāda ietekme uz dokētisma attīstību?
A: Nav skaidrs, no kurienes radās docētisms, bet viena no teorijām ir, ka to ietekmēja Platona mācība, kurš mācīja, ka matērija ir mazvērtīga un ka nozīme ir tikai idejām.
Meklēt