Boxgrove karjers — paleolīta arheoloģiskā vieta ar 500 000 gadu atradumiem
Boxgrove karjers — unikāla paleolīta arheoloģiskā vieta ar 500 000 gadu veciem darba rīkiem, dzīvnieku kauliem un būtiskām liecībām par agrīnajiem cilvēkiem.
Boxgrove Quarry, kas kādreiz bija grants karjers, tagad ir paleolīta arheoloģiskā vieta. Tas atrodas Boksgrovā, Anglijas Rietumsaseksas grāfistē un ir klasificēts kā īpaši zinātniski nozīmīga teritorija (Site of Special Scientific Interest). Vietas nozīme slēpjas ne tikai atradumu vecumā, bet arī izcili saglabātajā ģeoloģiskajā kontekstā, kas ļāva detalizēti atjaunot paleolandšaftu un cilvēku darbības pirms pusmiljona gadu.
Atrastumi un datējums
Kad 1983. gadā sākās arheoloģiskie izrakumi, tika atklāti apmēram 500 000 gadu veci krama rīki. Tajā laikā tie bija senākās Apvienotajā Karalistē atrastās liecības par cilvēku klātbūtni. Vēlāk citviet Lielbritānijā tika konstatēti vecāki atradumi — 2005. gadā Pakefīldā atklāti 700 000 gadu veci krama rīki, bet 2010. gadā Hapisburgā atklāti vismaz 800 000 gadu veci krama rīki — tomēr Boxgrove saglabā savu īpašo nozīmi, jo darbarīki un kauli te atradās skaidri saistītā, in situ kontekstā.
Darbarīki, kauli un hominīdi
Izrakumos atrastie akmens instrumenti aptver dažādas darba formas — no stiepļu plākšņu atdalīšanas (flakes) līdz lielākiem cirvja tipa instrumentiem (handaxes) un sagatavošanas kauliem. Bieži sastopami arī atkritumu šķembas un vietas, kur redzama vietējā knaipošana (refitting), kas ļāva rekonstruēt rīku izgatavošanas gaitu un darba vietu plānus.
Turklāt vietā atrasts plašs un labi saglabājies dzīvnieku kaulu materiāls, kuriem daudzos fragmentos redzamas griešanas vai grādienu pēdas — skaidras antropogēnas pārstrādes (butchery) liecības. Kaulu fauna dod priekšstatu par paleoekosistēmu: piekrastes līdzenumi ar ūdenstilpnēm un bagātīgu faunu — zirgiem, briežiem un citiem lielajiem dzīvniekiem, kas bija cilvēku barības un materiālu avots.
Boxgrove izrakumi deva arī svarīgus hominīdu atradumus — starpkais ir cilvēka kaula fragmenti, tostarp daļēji saglabājies teļa (tibia) fragments un zobi, kas tiek interpretēti kā piederējuši liela auguma hominīdam, parasti saistītam ar Homo heidelbergensis tipa populācijām. Šie skeleta fragmenti ir vieni no agrākajiem un vislabāk kontekstualizētajiem hominīdu paliekām Ziemeļeiropā, sniedzot nozīmīgu informāciju par ķermeņa uzbūvi un pārvietošanos pirms pusmiljona gadu.
Ģeoloģija un paleolandšafts
Boxgrove stratigrāfija ietver krīta klints nogruvuma un piekrastes nogulumu virkni, kuras veidojās, kad jūras līmenis un krasta līnija atradās citā pozīcijā nekā mūsdienās. Darbarīki un kauli atradās vairākus metrus dziļumā, saglabāti starp fluvio-marināliem nogulumiem. Šī ģeoloģiskā kombinācija (kaulu, artefaktu un nogulumu attiecības) ļauj rekonstruēt precīzāku vidi — upju grīvas, zālāju un pludmales ar tuvumā esošu ūdenstilpni.
Izrakumu vēsture, metodika un nozīme
Daļu no kompleksajiem izrakumiem no 1983. līdz 1996. gadam veica Marka Robertsa (Mark Roberts) vadītā komanda no Londonas Universitātes Koledžas Arheoloģijas institūta. Izmeklēšanas bija sistemātiskas: slāņu uzmērīšana, detalizēta artefaktu un kaulu kartēšana, konservēšana, refitting pētījumi un vairāku datēšanas metožu izmantošana. Pētījumi demonstrēja, ka daudzi darbarīki bija saglabājušies in situ, tātad tie joprojām atradās savā pirmsākuma darba vietā, nevis tika ievazāti vai izskaloti, — tas padara Boxgrove unikālu kā "arheoloģisku iesaldētu ainavu".
Kāpēc Boxgrove ir svarīgs
- Augstas kvalitātes in situ konteksts, kas ļauj droši saistīt artefaktus ar slāņiem un datējumu;
- Bagātīgs dzīvnieku kaulu komplekss ar skaidrām cilvēku darbības pēdām (butchery, izcirtumi), kas sniedz informāciju par medību un gaļas pārstrādes prasmēm;
- Hominīdu kaulu atradumi, kas papildina informāciju par agrīnajiem Eiropas iemītniekiem un to bioloģiju;
- Detāliska paleolandšafta rekonstrukcija — piekrastes līdzenums ar upes un krasta ekosistēmām pirms ~500 000 gadiem.
Boxgrove atradumi tiek turpināti pētīt un daļa materiāla ir deponēta muzejās un pētniecības institūtos, kur tas ir pieejams tālākiem analītiskiem pētījumiem. Šī vieta joprojām kalpo kā svarīgs atsaukuma punkts, lai saprastu senāko cilvēku dzīvi un vidi Ziemeļrietumeiropā laikā pirms ledāja perioda un pirms parādījās mūsdienu cilvēki.
Augstas kvalitātes rokas cirvju paplāte
Šķembu un pārslu tipa šķembu paplāte
Viens no lielākajiem hadas asīm
Boxgrove Man
1994. gadā arheologi Boksgrovas karjerā atrada apakšējās stilba kaula kaulu. Šis daļējais kājas kauls ir datēts ar 478 000 līdz 524 000 gadu vecumu. Tika atrasti arī vairāki zobi. Šīs atliekas tika attiecinātas uz Homo heidelbergensis - agrīno protocilvēku sugu, kas apdzīvoja Franciju un Lielbritāniju. Abas valstis tolaik savienoja sauszemes tilts.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Boxgrove Quarry?
A: Boxgrove Quarry ir paleolīta arheoloģiskā vieta, kas atrodas Anglijas Rietumsaseksas grāfistē. Kādreiz tas bija grants karjers, bet kopš tā laika tas ir atzīts par īpaši zinātniski nozīmīgu teritoriju.
J: Kad Boxgrove tika atrasti krama rīki?
A: Kad 1983. gadā Boxgrove sākās izrakumi, tika atklāti 500 000 gadu veci krama rīki.
J: Kā Boxgrove atrastās liecības var salīdzināt ar citām vietām?
A: Pakefīldā un Hapisburgā atrastie krama rīki ir vecāki par Boxgrove atrastajiem: Pakefīldā ir 700 000 gadu veci artefakti, bet Hapisburgā - 800 000 gadu veci artefakti. Tomēr Boxgrove joprojām ir nozīmīga vieta, jo tā ir lielā mērā neskarta un kaulu, akmens artefaktu un ģeoloģijas kombinācija sniedz ļoti pilnīgu priekšstatu par piekrastes līdzenumu pirms pusmiljona gadu.
J: Kas vadīja izrakumus Boxgrove no 1983. līdz 1996. gadam?
A: Izrakumus laikā no 1983. līdz 1996. gadam vadīja Londonas Universitātes Koledžas Arheoloģijas institūta arheologs Marks Robertss.
J: Kāda bija ainava pirms aptuveni pusmiljona gadu netālu no Boxgrove?
A: Ainava Boxgrove apkaimē bija aprakta krīta klints, no kuras paveras skats uz līdzenu pludmali, kas stiepās apmēram pusjūdzi uz dienvidiem līdz jūrai un kurā atradās ūdenstilpne.
J: Kādi dzīvnieku kauli ir atrasti šajā vietā?
A: Šajā vietā ir atrasti vairāki labi saglabājušies dzīvnieku kauli, tostarp daži no tiem, kas ir vieni no senākajiem Eiropā, piemēram, 1989. gadā atrastais Lielā Auka spārna kauls.
J: Kāpēc ir svarīgi pētīt tādas vietas kā šī?
A: Tādas vietas kā šī ir svarīgas, jo tās sniedz vērtīgu ieskatu mūsu pagātnē, sniedzot mums izpratni par to, kāda bija dzīve pirms simtiem vai tūkstošiem gadu, izmantojot tādas liecības kā dzīvnieku kauli un akmens artefakti.
Meklēt