Epikūrisms
Epikūrisms ir filozofija, kuras pamatā ir Epikūra mācība. Tā aizsākās ap 307. gadu p.m.ē. Epikūrs bija materiālists, kurš uzskatīja, ka pastāv atomi. Mācību par atomiem pirmais uzsāka Demokrīts. Epikūrs bija materiālists un asi uzbruka māņticībai.
Epikūrs uzskata, ka dievi ir pasīvi: Viņi neiejaucas pasaulē. Pēc Aristipa domām, Epikūrs uzskatīja, ka vislielākais labums ir gūt zināmus priekus un sasniegt tādu prāta stāvokli, kurā nav baiļu un sāpju. Epikūrisms ir hedonisma paveids, jo tas apgalvo, ka baudas ir vienīgais labums, kas eksistē. Epikūrisms apgalvo, ka sāpju neesamība ir vislielākais prieks; tas arī aizstāv vienkāršu dzīvi. Šīs idejas padara to pietiekami atšķirīgu no "hedonisma", kā to parasti definē.
Pēc epikūriešu uzskatiem, augstāko baudu (mieru un brīvību no bailēm) varēja gūt ar zināšanām, draudzību un tikumīgu un atturīgu dzīvi. Epikūrs labvēlīgi izteicās par vienkāršu prieku baudīšanu; ar to viņš domāja arī atturēšanos no miesas tieksmēm, piemēram, seksa un apetītēm, gandrīz kā askēzi.
Viņš apgalvoja, ka, ēdot nevajadzētu ēst pārāk bagātīgi, jo tas vēlāk var izraisīt neapmierinātību, piemēram, drūmu apziņu, ka nākotnē nevarēs atļauties šādus gardumus. Līdzīgi arī sekss var izraisīt pastiprinātu iekāri un neapmierinātību ar seksuālo partneri. Epikūrs neizteica plašu sociālās morāles sistēmu, kas būtu saglabājusies.
Sākotnēji epikureisms bija izaicinājums platonismam, taču vēlāk tas kļuva par galveno stoicisma pretinieku. Epikūrs un viņa sekotāji izvairījās no politikas. Helēnisma perioda beigās un romiešu laikmetā uzplauka daudzas epikūriešu biedrības (piemēram, Antiohijā, Aleksandrijā, Rodā un Erkolānā).
Dzejnieks Lukrēts bija tās pazīstamākais romiešu aizstāvis. Līdz Romas impērijas pastāvēšanas beigām epikūrisms pēc kristiešu uzbrukumiem un apspiešanas bija gandrīz izzudis, bet 17. gadsimtā to atdzīvināja atomists Pjērs Gasendi, kurš to pielāgoja kristīgajai mācībai.
Ir saglabājušies daži Epikūra raksti. Daži pētnieki uzskata, ka Lukrēcija episkā poēma "Par lietu dabu" vienā darbā ietver epikūrisma pamatargumentus un teorijas. Daudzi no papīru ruļļiem, kas atrasti Papīru villā Herkulānā, ir epikūriešu teksti. Tiek uzskatīts, ka vismaz daži no tiem ir piederējuši epikūrietim Filodēmam.
Epikūrs
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Epikūrs?
A: Epikūrs bija materiālisma filozofs, kurš dzīvoja ap 307. gadu pirms mūsu ēras un mācīja par atomu teoriju, ko pirmais bija aizsācis Demokrits. Viņš arī asi vērsās pret māņticību un uzskatīja, ka lielākais labums ir gūt zināmus priekus un sasniegt tādu prāta stāvokli, kurā nav baiļu un sāpju.
J: Kas ir epikureisms?
A: Epikūrisms ir filozofija, kuras pamatā ir Epikūra mācība. Tas ir hedonisma paveids, kas pasludina baudu par vienīgo labumu, aizstāvot sāpju neesamību kā lielāko baudu un vienkāršu dzīvi.
J: Kā Epikūrs uztvēra miesas vēlmes?
Atbilstoši Epikūra uzskatam, gandrīz kā askētismā vajadzētu atturēties no miesas vēlmēm, piemēram, seksa un apetītēm. Viņš apgalvoja, ka ēdot nevajadzētu ēst pārāk bagātīgi, lai vēlāk izvairītos no neapmierinātības. Tāpat arī sekss varētu izraisīt pastiprinātu iekāri un neapmierinātību ar seksuālo partneri.
Kādi bija daži no galvenajiem epikūrisma pretiniekiem?
A: Epikūrisma galvenie pretinieki bija platonisms un stoicisms.
J: Vai Epikūrs formulēja sociālo morāli?
A: Nē, viņš neizteica plašu sociālās morāles sistēmu, kas būtu saglabājusies līdz mūsdienām.
J: Kur mūsdienās var atrast Epikūra rakstus?
A: Daži Epikūra raksti ir saglabājušies līdz mūsdienām; turklāt tiek uzskatīts, ka daudzus papīru ruļļus, kas atrasti Villa dei Papiri Herkulānā, ir rakstījis Epikūrs vai viņa sekotājs Filodēms. Arī Lukrēcija dzejolī "Par lietu dabu" ir izklāstīti galvenie viņa mācības argumenti un teorijas.
