Viltus dilemma — definīcija, piemēri un loģikas kļūda
False dilemma, saukta arī par either-or fallacy vai fallacy of false choice, ir loģikas un argumentācijas kļūda, kuras būtība ir ierobežot izvēli tikai uz divām iespējām pat tad, ja pastāv arī citas alternatīvas.
Definīcija un būtība
Viltus dilemma (vai viltus izvēle) parasti tiek izteikta formā: "vai nu A, vai B" — ar nenoteiktu vai nepamatotu pieņēmumu, ka citu opciju nav. Šāda argumenta vājums ir slēptā priekšnoteikuma pieņemšana, kas neatbilst realitātei. Dažkārt tā tiek izmantota tīši, lai piespiestu izvēli starp divām skaidrām pozīcijām, novēršot uzmanību no citu iespēju eksistence.
Piemērs
Piemēram, apgalvojums, ka ābolam jābūt vai zaļam, vai sarkanam, ir "vai nu-vai-vai" maldīgs apgalvojums. Sākotnējā Priekšnoteikums ir tāds, ka ābols ir vai nu vienas, vai otras krāsas; taču tas ir kļūdains, jo daži āboli ir dzelteni vai brūngani — nav īsti pareizi ierobežot izvēli tikai uz divām krāsām. Citiem vārdiem sakot, lielākā daļa ābolu var būt sarkani vai zaļi, bet eksistē arī citas iespējas.
Rodas bieži — politiskā un retoriskā izmantošana
"Viltus izvēles kļūda" var tikt izmantota apzināti, lai novērstu vienošanos vai kritisku apspriedi par sarežģītiem jautājumiem. Piemēram, Eldridžs Klīvers izmantoja šo taktiku, sakot: "Tu esi vai nu daļa no risinājuma, vai daļa no problēmas". Šāds formulējums liek cilvēkiem uzņemties polarizētu pozīciju un izslēdz iespēju, ka kāds var būt gan daļēji iesaistīts abos, vai ka pastāv trešas iespējas.
Viltus dilemmu var izmantot arī komēdijas efektam. Stīvens Kolberts (Stephen Colbert) izmantoja šo taktiku, kad viņš viesiem raidījumā The Colbert Report uzdeva jautājumu: "Džordžs Bušs... lieliskais prezidents vai lielākais prezidents?". Šeit komiskais efekts rodas no acīmredzamās polarizācijas un no pārspīlējuma ignorēt citus vērtējumus.
Kāpēc tas ir loģikas kļūda
Viltus dilemma kļūst par loģikas kļūdu, jo sākumpunkts (premisa) neaptver visas iespējamās alternatīvas. Formāli to var rakstīt kā:
- A vai B
- ~A → B (ja ne A, tad noteikti B)
- Secinājums: tāpēc ir A vai B
Ja pastāv C, D utt., tad secinājums ir nepietiekami pamatots. Ir svarīgi atšķirt viltus dilemmu no situācijām, kur patiešām eksistē tikai divas iespējas (piem., izslēdzoša bināra izvēle kā elektroniskā slēdzī), — viltus dilemmā šāds ierobežojums tiek nepamatoti pieņemts.
Kā atpazīt viltus dilemmu
- Pārbaudiet, vai runātājs izslēdz citas reālas alternatīvas.
- Jautājiet: "Vai pastāv arī citas iespējas?" vai "Kāpēc nevar būt vidusceļš vai kombinācija?"
- Pievērsiet uzmanību slēptajiem pieņēmumiem — tie bieži vien nav pamatoti ar pierādījumiem.
- Risiniet situāciju ar piemēriem, kas parāda citas iespējas.
Kā reaģēt un noliegt šo kļūdu
- Norādiet uz trūkstošajām alternatīvām — uzskaitiet iespējamās trešās, ceturtās variācijas.
- Pārformulējiet jautājumu tā, lai atspoguļotu reālistiskāku izvēļu spektru (piem., "Kādas ir visas iespējamās pieejas?").
- Prasiet pierādījumus par to, kāpēc izvēle patiešām ir tikai starp diviem variantiem.
- Risiniet diskusiju ar datiem un niansētāku analīzi, nevis ar polarizējošu bināru izvēli.
Praktiskie piemēri
Viltus dilemmas piemēri ikdienā:
- Politikā: "Vai tu atbalsti mani, vai esi pret mani?" — ignorē tos, kas kritizē, bet meklē kompromisus.
- Reklāmās: "Vai nu tu lieto šo produktu, vai paliec nožēlojami aiz kalniem" — pārspīlējums, kas izslēdz citus produktus.
- Diskusijās: "Vai tu esi par drošību, vai par brīvību?" — patiesībā iespējami sabalansēti risinājumi, kas apvieno abus mērķus.
Kad "vai nu–vai" ir pamatots
Nav tā, ka visi "vai nu–vai" apgalvojumi būtu kļūdaini. Ir situācijas ar patiesi ekskluzīvām opcijām (piem., matemātiskās binārās izvēles, noteiktas loģiskas konstrukcijas vai fakti, kas tiešām nerada citas iespējas). Galvenais ir prasīt, lai tas tiktu pamatots — vai tiešām nav citas alternatīvas?
Secinājums
Viltus dilemma ir izplatīta retorikas un argumentācijas kļūda, kas ierobežo diskusiju un var maldināt klausītāju, liekot izvēlēties starp divām vienkāršotām opcijām. Lai izvairītos no šīs kļūdas, ir jāuzdod papildu jautājumi, jāizvērtē slēptie pieņēmumi un jāmeklē visas reālās alternatīvas. Tā var būt gan tīši manipulējoša taktika, gan arī kļūda, ko pieļauj neapdomīgi spriedumi; kritiska domāšana palīdz to atpazīt un novērst.
Saistītās lapas
- Neskaidra loģika
- Korelatīva noliegšana
- Āboli un apelsīni
- Falsificējamība
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir viltus dilemma?
A: Viltus dilemma ir loģikas kļūda, kas piedāvā tikai divas iespējas, lai gan pastāv vairāk nekā divas.
J: Kādi ir daži citi viltus dilemmas nosaukumi?
A: Daži citi viltus dilemmas nosaukumi ir "vai nu-vai" kļūda, "mēs pret viņiem" kļūda, "melnā vai baltā" kļūda, viltus dihotomija vai viltus izvēles kļūda.
J: Kāds ir kļūdainas dilemmas piemērs?
A: Viltus dilemmas piemērs ir apgalvojums, ka ābolam jābūt zaļam vai sarkanam, lai gan daži āboli var būt arī dzelteni.
J: Kāpēc ābolu piemēra premisa ir kļūdaina?
A: Ābolu piemēra premisa ir kļūdaina, jo tā pieņem, ka ābols ir vai nu vienas, vai otras krāsas, lai gan patiesībā var būt arī citas krāsas.
J: Kādam nolūkam tiek izmantota kļūdaina dilemma?
A: Viltus dilemmas izmantošanas mērķis var būt panākt vienošanos par kādu jautājumu vai radīt komisku efektu.
J: Kas izmantoja viltus dilemmu kā taktiku, lai novērstu vienošanos par kādu jautājumu?
A: Eldridžs Klīvers (Eldridge Cleaver) izmantoja viltus dilemmu kā taktiku, lai novērstu vienošanos par kādu jautājumu, kad viņš teica: "Tu esi vai nu daļa no risinājuma, vai daļa no problēmas."
J: Kurš izmantoja viltus dilemmu komēdijas efektam?
A: Stīvens Kolberts (Stephen Colbert) izmantoja viltus dilemmu komēdijas efektam, kad viņš viesiem raidījumā "The Colbert Report" jautāja: "Džordžs Bušs... lielisks prezidents vai vislielākais prezidents?".