Azerbaidžānas karogs (azerbaidžāņu: Azərbaycan bayrağı) ir valsts simbols, kas sastāv no trim vienādām horizontālām joslām: no augšas - zilas, sarkanās un zaļas. Sarkanajā joslā tās centrā redzams balts pusmēness un astoņstaru zvaigzne (Rub El Hizb). Astoņu zvaigznes punktu simbolika tiek skaidrota dažādi; bieži to uzskata par atsauci uz turku tautu atzariem vai par turku tautu vienības simbolu.

Dizains un simbolika

  • Zilā josla tradicionāli saistīta ar turku (tuvākajām turku) kultūru un izcelsmi.
  • Sarkanā josla simbolizē modernizāciju, progresu un valsts centienus virzīties uz demokrātiskām un eiropeiskām vērtībām.
  • Zaļā josla apzīmē islāmisko mantojumu un reliģisko dimensiju Azerbaidžānas sabiedrībā.
  • Pusmēness ir tradicionāls islāma simbols, kas šeit norāda uz valsts saikni ar islāma kultūras telpu.
  • Astoņstaru zvaigzne (Rub El Hizb) papildus vizuālajai nozīmei tiek interpretēta kā tautas, vēsturisko sakņu vai kultūras vienotības simbols.

Vēsture

Pašreizējā trīskrāsu kompozīcija pirmoreiz tika izmantota 1918. gadā, kad tika izveidota Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika; pēc padomju okupācijas 1920. gadā šis karogs tika aizstāts ar padomju simboliku. Pēc PSRS sabrukuma un neatkarības atjaunošanas trīskrāsu karogs tika atkal pieņemts un oficiāli atgriezts 1991. gada 5. februārī. Kopš tā laika karogs ir pastāvējis kā valsts simbols, un 2004. gadā likumos tika precizēti karoga toņi un juridiskie noteikumi par tā lietošanu.

Likumiskie noteikumi, proporcijas un lietošana

  • Karoga standarta proporcija ir 1:2 (augstums pret garumu).
  • Oficiālās krāsas un precīzie toņi (kā arī izmēri attiecībā pret karoga augstumu) ir noteikti valsts normatīvajos aktos; toņi tika detalizēti aprakstīti 2004. gada likumā.
  • Uz sauszemes karogs tiek lietots kā civila, valsts un kara karogs atbilstoši funkcijai; jūrā — kā civila un valsts jūras karogs, kā arī flotes karogs un flotes džeks.
  • Ir arī speciālas karoga un standarta versijas valsts institūcijām un prezidenta pārstāvjiem (prezidenta standarts), kas papildina vispārējo simboliku ar valsts ģerboni vai citiem elementiem, kā to nosaka likums.
  • Karoga cilvētāšana (plivināšana publiskās vietās), pacelšana pusmastā, aizsardzība pret bojājumiem un cits regulēts protokols ir noteikti valsts simbolu lietošanas kārtībā.

Piezīmes

Interpretācijas par simbolu nozīmi var atšķirties atkarībā no vēstures un politiskā konteksta. Tomēr karogs kā vizuāls nacionālais simbols apvieno atsauces uz etnisko mantojumu, reliģiju un centieniem uz modernizāciju.