Brīvā (bezmaksas) prece ekonomikā — definīcija, piemēri un veidi
Uzzini, kas ir brīvā (bezmaksas) prece ekonomikā — definīcija, veidi un piemēri (gaisa, blakusprodukti, idejas) un kā intelektuālā īpašuma tiesību regulējums to ietekmē.
Definīcija
Ekonomikā brīva prece nozīmē preci, kas ir pieejama bez ražošanas, tātad nav deficīta. Tā ir pieejama tādā daudzumā, kādā to vēlas, ar nulles alternatīvajām izmaksām sabiedrībai. Citiem vārdiem — šāda prece nav ierobežota resursa dēļ, tā nerada konkurenci patērētāju starpā un tai nav nepieciešama īpaša ražošanas vai sadales sistēma, lai to nodrošinātu.
Atšķirība starp nulles cenu un ekonomiski "brīvu" preci
Prece, kas ir pieejama par nulles cenu, ne vienmēr ir bezmaksas prece ekonomiskajā nozīmē. Piemēram, veikals, rīkojot akciju, var izdalīt savas preces, bet šo preču ražošanai ir nepieciešami resursi, tāpēc tā nebūtu brīva prece ekonomikā — tās izgatavošanai un sadalei pastāv alternatīvas izmaksas. Tāpat pakalpojumi, kas tiek apmaksāti valdības vai uzņēmumu budžeta līdzekļiem, var šķist "bez maksas" lietotājam, taču ekonomiski tie nav brīvas preces.
Ekonomiskās īpašības
Lai saprastu, kas padara preci par brīvu, lietderīgi ievērot divus ekonomikas terminus: rivalitāte (vai konkurence) un izslēdzamība. Brīva prece parasti ir ne-rivalitāte — tās patērēšana vienam cilvēkam nemazina pieejamo daudzumu citiem — un neizslēdzamība — nav mehānisma, ar ko noteikt, kam tā pienākas. Tomēr pastāv preces, kas ir ne-rivalitātes piemērs, bet var tikt padarītas izslēdzamas ar likumu vai tehnoloģiju ierobežojumiem (piem., ar autortiesībām vai patentiem).
Brīvo preču veidi
- Dabiski pārmērīgi resursi: resursi, kas dabā ir tik bagātīgi, ka ikvienam pietiek, lai to būtu tik daudz, cik viņš vēlas. Kā piemēru var minēt gaisu, ko mēs elpojam. Tomēr jāņem vērā — ja resurss tiek piesārņots vai tam rodas pieprasījuma spiediens (piem., tīrs dzeramais ūdens, tīrs gaiss), tas var kļūt par ierobežotu un līdz ar to par deficīta preci.
- Blakusprodukti un kopīgi radīti resursi: šāda veida brīvās preces tiek radītas kā blakusprodukts kādai citai vērtīgākai precei. Rūpnīcu un mājsaimniecību atkritumi, piemēram, izlietotais iepakojums, reizēm ir brīvās preces, ja to apjoms ir liels un nav nepieciešami papildu resursi to pieejamībai samazināt. Tomēr atkritumu apstrādei vai pārstrādei var būt izmaksas, kas pārvērš tos par ekonomiski ierobežotiem resursiem.
- Informācija, idejas un nemateriālas kopijas: idejas un darbi, kurus var kopēt bez izmaksām vai gandrīz bez izmaksām, piemēram, zināšanas, daļa datorprogrammu un tīmekļa satura. Piemēram, ja kāds izgudro jaunu ierīci, šo izgudrojumu teorētiski var kopēt daudzi cilvēki, un nav nekādu draudu, ka šis "resurss" izsīks. Tomēr šiem resursiem bieži var piešķirt izslēdzamību ar likumu vai tehnoloģiskiem ierobežojumiem, kas pārvērš tos par deficīta precēm.
Intelektuālā īpašuma loma
Intelektuālā īpašuma tiesību aktu rezultātā dažas preces ar likumu kļūst par deficīta precēm. Lai gan šīs preces ir brīvas preces (ekonomiskajā nozīmē), kad tās ir saražotas, tomēr, lai tās radītu, bija nepieciešami ierobežoti resursi, piemēram, mākslinieciskās prasmes. Tādējādi intelektuālā īpašuma likumi, piemēram, autortiesības un patenti, dažkārt tiek izmantoti, lai piešķirtu ekskluzīvas tiesības šāda "intelektuālā īpašuma" radītājiem, lai nodrošinātu, ka cilvēki ir ieinteresēti šādā darbībā. Šādas tiesības īslaicīgi ierobežo piekļuvi vai kopēšanu, radot tirgus stimulējošu raritāti.
Nākotnes perspektīvas
Daudzi futūristi teorētiski uzskata, ka progresīvas nanotehnoloģijas, kas spēj automātiski pārvērst jebkuru materiālu jebkurā citā vienādas masas kombinācijā, padarīs visas preces būtībā par bezmaksas precēm, jo visas izejvielas un ražošanas laiks kļūs pilnīgi savstarpēji aizstājami. Praktiskā realitātē pat šādos scenārijos joprojām var rasties ierobežojumi — enerģijas pieejamība, tehnoloģiskā kontrole, infrastruktūras izmaksas un politiskā vai ekonomiskā regulācija var ierobežot brīvās piekļuves iespējas. Turklāt sociālās un ētiskās sekas (piem., nevienlīdzīga piekļuve) kļūst par jautājumu, ko risināt neatkarīgi no tehnoloģiskajām iespējām.
Kopsavilkums
Brīva (bezmaksas) prece ekonomikā ir prece bez deficīta — tai nav alternatīvo izmaksu sabiedrībai, un tā nav ierobežots resurss. Tomēr realitātē daudzām "bezmaksas" lietām var rasties ierobežojumi: piesārņojums var pārvērst tīru gaisu par deficīta preci, intelektuālā īpašuma tiesības var radīt izslēdzamību, un tehnoloģiskie vai enerģētiskie šķēršļi var nospraust robežas nākotnes scenārijiem. Sapratne par atšķirību starp nulles cenu un īsti bezmaksas preci palīdz labāk izvērtēt politikas, regulējuma un tehnoloģiju sekas sabiedrībā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ekonomikā ir brīva prece?
A: Brīvā prece ekonomikā ir prece, kas ir pieejama bez ražošanas un tāpēc nav deficīta. To var iegūt neierobežotā daudzumā bez alternatīvajām izmaksām sabiedrībai.
Vai prece, kas tiek izdalīta par brīvu, no ekonomikas viedokļa obligāti ir brīva prece?
Atbilde: Nē, pat ja kaut kas tiek izdalīts par brīvu, tas nenozīmē, ka tas ir ražots bez resursiem vai pūlēm. Tāpēc no ekonomiskā viedokļa to neuzskata par bezmaksas preci.
J: Kādi ir trīs galvenie bezmaksas preču veidi?
A: Trīs galvenie bezmaksas preču veidi ir resursi, kuru ir tik daudz, ka tie ir pieejami ikvienam; resursi, kas tiek kopīgi ražoti kā blakusprodukti kādai citai darbībai; idejas un darbi, kurus var kopēt ar nulles vai gandrīz nulles izmaksām.
J: Kā intelektuālā īpašuma tiesību akti ietekmē "brīvas" preces jēdzienu?
A: Intelektuālā īpašuma likumi dažas preces ar likumu pārvērš par deficīta precēm. Tas nozīmē, ka, lai gan šīs preces varētu būt ražotas bez resursu trūkuma, to radīšanai ir nepieciešamas mākslinieciskās prasmes vai cita veida radošums, kas tās padara deficīta preces. Tādējādi intelektuālā īpašuma tiesību akti, piemēram, autortiesības un patenti, tiek izmantoti, lai radītājiem piešķirtu ekskluzīvas tiesības un lai cilvēki joprojām būtu ieinteresēti radīt šos darbus.
J: Kas potenciāli varētu padarīt visas preces būtībā "bezmaksas"?
A: Attīstītas nanotehnoloģijas, kas spēj automātiski pārvērst jebkuru materiālu jebkurā citā vienādas masas kombinācijā, varētu padarīt visas preces būtībā "bezmaksas". Tas notiktu tāpēc, ka visas izejvielas un ražošanas laiks kļūtu pilnīgi savstarpēji aizstājami.
J: Vai ir kādi ierobežojumi šai potenciālajai tehnoloģijai, kas visas preces padarītu būtībā "bezmaksas"?
A: Jā, lai gan šai tehnoloģijai ir potenciāls padarīt visas preces būtībā "brīvas", tomēr var būt daži ierobežojumi, kas saistīti ar tādiem faktoriem kā resursu pieejamība vai tehnoloģiskās iespējas, kas varētu ierobežot tās efektivitāti šā mērķa sasniegšanā.
Meklēt