Bezmaksas labs
Ekonomikā brīva prece nozīmē preci, kas ir pieejama bez ražošanas, tātad nav deficīta. Tā ir pieejama tādā daudzumā, kādā to vēlas, ar nulles alternatīvajām izmaksām sabiedrībai.
Prece, kas ir pieejama par nulles cenu, ne vienmēr ir bezmaksas prece. Piemēram, veikals, rīkojot akciju, var izdalīt savas preces, bet šo preču ražošanai ir nepieciešami resursi, tāpēc tā nebūtu brīva prece ekonomiskajā nozīmē.
Ir trīs galvenie bezmaksas preču veidi:
- Resursi, kas dabā ir tik bagātīgi, ka ikvienam pietiek, lai to būtu tik daudz, cik viņš vēlas. Kā piemēru var minēt gaisu, ko mēs elpojam.
- kopīgi radīti resursi. Šāda veida brīvās preces tiek ražotas kā blakusprodukts kādai citai vērtīgākai precei. Rūpnīcu un mājsaimniecību atkritumi, piemēram, izlietotais iepakojums, bieži ir brīvās preces.
- Idejas un darbi, kurus var kopēt bez izmaksām vai gandrīz bez izmaksām. Piemēram, ja kāds izgudro jaunu ierīci, šo izgudrojumu var kopēt daudzi cilvēki, un nav nekādu draudu, ka šis "resurss" izsīks. Citi piemēri ir datorprogrammas un tīmekļa vietnes.
Intelektuālā īpašuma tiesību aktu rezultātā dažas preces ar likumu kļūst par deficīta precēm. Lai gan šīs preces ir brīvas preces (ekonomiskajā nozīmē), kad tās ir saražotas, tomēr, lai tās radītu, bija nepieciešami ierobežoti resursi, piemēram, mākslinieciskās prasmes. Tādējādi intelektuālā īpašuma likumi, piemēram, autortiesības un patenti, dažkārt tiek izmantoti, lai piešķirtu ekskluzīvas tiesības šāda "intelektuālā īpašuma" radītājiem, lai nodrošinātu, ka cilvēki ir ieinteresēti šādā darbībā.
Daudzi futūristi teorētiski uzskata, ka progresīvas nanotehnoloģijas, kas spēj automātiski pārvērst jebkuru materiālu jebkurā citā vienādas masas kombinācijā, padarīs visas preces būtībā par bezmaksas precēm, jo visas izejvielas un ražošanas laiks kļūs pilnīgi savstarpēji aizstājami.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ekonomikā ir brīva prece?
A: Brīvā prece ekonomikā ir prece, kas ir pieejama bez ražošanas un tāpēc nav deficīta. To var iegūt neierobežotā daudzumā bez alternatīvajām izmaksām sabiedrībai.
Vai prece, kas tiek izdalīta par brīvu, no ekonomikas viedokļa obligāti ir brīva prece?
Atbilde: Nē, pat ja kaut kas tiek izdalīts par brīvu, tas nenozīmē, ka tas ir ražots bez resursiem vai pūlēm. Tāpēc no ekonomiskā viedokļa to neuzskata par bezmaksas preci.
J: Kādi ir trīs galvenie bezmaksas preču veidi?
A: Trīs galvenie bezmaksas preču veidi ir resursi, kuru ir tik daudz, ka tie ir pieejami ikvienam; resursi, kas tiek kopīgi ražoti kā blakusprodukti kādai citai darbībai; idejas un darbi, kurus var kopēt ar nulles vai gandrīz nulles izmaksām.
J: Kā intelektuālā īpašuma tiesību akti ietekmē "brīvas" preces jēdzienu?
A: Intelektuālā īpašuma likumi dažas preces ar likumu pārvērš par deficīta precēm. Tas nozīmē, ka, lai gan šīs preces varētu būt ražotas bez resursu trūkuma, to radīšanai ir nepieciešamas mākslinieciskās prasmes vai cita veida radošums, kas tās padara deficīta preces. Tādējādi intelektuālā īpašuma tiesību akti, piemēram, autortiesības un patenti, tiek izmantoti, lai radītājiem piešķirtu ekskluzīvas tiesības un lai cilvēki joprojām būtu ieinteresēti radīt šos darbus.
J: Kas potenciāli varētu padarīt visas preces būtībā "bezmaksas"?
A: Attīstītas nanotehnoloģijas, kas spēj automātiski pārvērst jebkuru materiālu jebkurā citā vienādas masas kombinācijā, varētu padarīt visas preces būtībā "bezmaksas". Tas notiktu tāpēc, ka visas izejvielas un ražošanas laiks kļūtu pilnīgi savstarpēji aizstājami.
J: Vai ir kādi ierobežojumi šai potenciālajai tehnoloģijai, kas visas preces padarītu būtībā "bezmaksas"?
A: Jā, lai gan šai tehnoloģijai ir potenciāls padarīt visas preces būtībā "brīvas", tomēr var būt daži ierobežojumi, kas saistīti ar tādiem faktoriem kā resursu pieejamība vai tehnoloģiskās iespējas, kas varētu ierobežot tās efektivitāti šā mērķa sasniegšanā.
