Augusta Frīdriha Kellnera dienasgrāmata 'Mein Widerstand' — pretestība nacismam
Augusta Frīdriha Kellnera dienasgrāmata "Mein Widerstand" — spēcīga Otrā pasaules kara liecība par pretestību nacismam, slepenas piezīmes, avīžu izgriezumi un vēsturisks pārskats.
Frīdriha Kellnera dienasgrāmata ir dienasgrāmata, kas rakstīta Otrā pasaules kara laikā un tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajiem vācu pilsoņa liecību avotiem par dzīvi nacistiskajā Vācijā. Autors Augusts Frīdrihs Kellners bija tieslietu inspektors tiesas namā Maincā, ilgus gadus darbojies kā politisks aktīvists Vācijas Sociāldemokrātiskajā partijā. Pēc tam, kad Hitlers aizliedza politiskās partijas un nostiprināja varu, Kellnera ģimene pārcēlās uz Laubahu, kur viņš turpināja novērot notikumus un domāt par to, kā to pierakstīt nākotnei.
Radīšanas apstākļi
Kā norāda pats Kellners, viņš sāka rakstīt slepeno dienasgrāmatu 1939. gada septembrī, reaģējot uz Hitlera pavēli iebrukt Polijā un uz gaisotni, kas valdīja sabiedrībā pēc kara sākuma. Dienasgrāmatu viņš nosauca par Mein Widerstand — "Mana pretestība". Rakstot slepeni, Kellners centās dokumentēt ne tikai politiskos notikumus un oficiālos paziņojumus, bet arī ikdienas dzīvi — propagandu, pārtikas trūkumu, bailes, aizturēšanas un cilvēku reakcijas uz režīmu.
Saturs un forma
Dienasgrāmatā atspoguļojas Kellnera kā sociāldemokrāta un tiesneša kritiskā perspektīva: viņš pieraksta gan personiskas pārdomas, gan rūpīgi vāktus faktus un laikrakstu izgriezumus. Teksts kalpo kā pretstats nacionālsociālisma oficālajai retorikai, cenšoties nodrošināt, lai nākamās paaudzes uzzinātu par režīma noziegumiem un sabiedrības pakļaušanos spiedienam.
- Sējumu skaits: 10 sējumi
- Lappušu kopskaits: 861 lappuse
- Datēti ieraksti: 676 ieraksti
- Laikrakstu izgriezumi: vairāk nekā 500 izgriezumu, kas dokumentē preses ziņas un propagandu
Nozīme un izmantojums
Kellnera dienasgrāmata ir vērtīgs primārais avots vēsturniekiem, skolotājiem un plašākai sabiedrībai. Tā sniedz ikdienas, cilvēka skatījumu uz totalitāru režīmu, papildinot oficiālos ierakstus ar emocionālām un sociālām niansēm. Šādas liecības palīdz labāk izprast, kā propaganda un bailes ietekmēja indivīdu rīcību un attieksmi pret notikumiem, kas galu galā noveda pie milzīgām cilvēktiesību pārkāpumiem.
Publicēšana un tulkojumi
Dienasgrāmata palika slepena un ilgstoši nebija plaši pieejama. Vēlāk to izpētīja un sagatavoja publikācijai pētnieki un ģimenes locekļi, un par Kellnera pierakstiem radās vairāki izdevumi un tulkojumi. Viena no nozīmīgākajām publikācijām angļu valodā ar nosaukumu My Opposition 2018. gadā iznāca pie Cambridge University Press ar nosaukumu The Diary of Friedrich Kellner -- A German against the Third Reich, kas ļāva starptautiskai auditorijai iepazīties ar viņa liecību.
Saglabāšana un pētniecība
Dienasgrāmata piesaista uzmanību muzejos, arhīvos un akadēmiskajā aprindā — to izmanto ne tikai kā vēsturisku avotu, bet arī kā materiālu ētiskām diskusijām par pilsonisko drosmi, atbildību un pretestību totalitāriem režīmiem. Kellnera darbs kalpo kā atgādinājums par to, cik svarīgi saglabāt cilvēku liecības un mācīties no pagātnes, lai nepieļautu līdzīgu notikumu atkārtošanos.
Frīdriha Kellnera dienasgrāmata joprojām ir nozīmīgs resurss, kas atklāj personiskus un plašākus sabiedriskus aspektus par dzīvi Vācijā Otrā pasaules kara laikā, un tā tiek plaši citēta un pētīta gan vēstures, gan cilvēktiesību kontekstā.
Frīdrihs Kellners 1934
Vēsturiskā nozīme
Otrā pasaules kara beigās lielākā daļa vāciešu apgalvoja, ka neko nezina par ebreju masu slepkavībām. Taču jau 1941. gada 28. oktobrī Kellners savā dienasgrāmatā ierakstīja šādu ierakstu:
Kāds karavīrs, kas šeit bija atvaļinājumā, stāstīja, ka bijis liecinieks briesmīgai nežēlībai okupētajās Polijas daļās. Viņš redzēja, kā kailus ebreju vīriešus un sievietes novietoja gara un dziļa grāvja priekšā, un pēc esesiešu pavēles ukraiņi viņus nošāva viņiem pakausī, un viņi iekrita grāvī. Pēc tam grāvis tika aizbērts ar netīrumiem, lai gan viņš joprojām dzirdēja kliedzienus, ko raidīja grāvī vēl dzīvi cilvēki. Šīs necilvēcīgās zvērības bija tik briesmīgas, ka daži no ukraiņiem, kurus izmantoja kā darbarīkus, piedzīvoja nervu sabrukumu. Visi karavīri, kuriem bija zināms par šo nacistu zemcilvēku zvērisko rīcību, uzskatīja, ka vācu tautai vajadzētu trīcēt savās kurpēs gaidāmās atmaksas dēļ. Nav tāda soda, kas būtu pietiekami bargs, lai to piemērotu šiem nacistu zvēriem. Protams, kad atriebība pienāks, nevainīgajiem nāksies ciest kopā ar viņiem. Bet, tā kā deviņdesmit procenti Vācijas iedzīvotāju ir tieši vai netieši vainīgi pašreizējā situācijā, mēs varam tikai teikt, ka tie, kas ceļo kopā, tiks pakārti kopā.
Par Kellneru personīgo dzīvi dienasgrāmatā nav daudz ziņu. Tā vietā Frīdrihs Kellners rakstīja par politisko atmosfēru valstī, kurā valda teroristi. Viņš rakstīja arī par citu valstu vadītājiem un cilvēkiem, kuri palika vienaldzīgi pret to, ko plānoja Hitlers un Musolīni. Frīdrihs Kellners bija ļoti sašutis par to, ka miljoniem cilvēku bija jāmirst tāpēc, ka daži demokrātijas valstu politiķi nespēja stāties pretī Hitleram un viņa sabiedrotajiem. Kellners bija dusmīgs arī uz slaveno aviatoru Čārlzu Lindbergu un automobiļu ražotāju Henriju Fordu, kā arī uz citiem, kas akli pauda apbrīnu par Ādolfu Hitleru. "Visa pasaule ļāva sevi apmānīt šim cilvēkam," Kellners rakstīja 1942. gada 3. maijā.
Frīdrihs Kellners gaidīja, ka Amerika un Anglija nāks palīgā. 1941. gada 25. jūnijā viņš rakstīja:
Kad tiks pielikts punkts šim neprātam? Kad uzvaras reibums pārvērtīsies briesmīgā paģirā? Tagad Anglijai un Amerikai ir unikāla iespēja uzņemties iniciatīvu, taču ne tikai ar tukšiem solījumiem un nepietiekamiem pasākumiem. Ja Amerikai pietiktu gribas mest cīņā visu savu varenību, tā varētu nosvērt svaru kausus, lai atgrieztos miers. Tikai milzīgs spēks un visu kara materiālu iesaiste var novest Vācijas mežonīgo vēršu pie saprāta. Līdz šim valstsvīri - neticamas tuvredzības dēļ - ir nolaiduši vai neizpildījuši savu pienākumu. Cilvēce mosties! Uzbrūkiet kopā ar visu savu spēku pret miera postītājiem! Nekādu pārdomu, rezolūciju, runu, neitralitātes. Virzieties pret cilvēces ienaidnieku!
Daļa no 1941. gada 28. oktobra ieraksta. Sütterlin rakstība pārrakstīta uz mūsdienu vācu valodu un tulkota angļu valodā
Frīdriha Kellnera dienasgrāmata. 1943. gada 25. aprīlis: "Atlantijas mūra nocietinājumi sabiedrotos neapturēs."
Dažādi ieraksti no dienasgrāmatas
1940. gada 17. oktobris: Anglija spēj sevi aizsargāt. Tai ir laba aizsardzība pret gaisa uzlidojumiem. Anglijai būtu jāvadās pēc vecā sakāmvārda: "Iebrukums ir labākā aizsardzība." Kur ir britu flote?
1940. gada 12. novembrī: Čemberlens un visa Anglijas valdība ir vainojama, ka tā nerīkojās, kad atklāja Vācijas gatavošanos karam. Pasaules lielvarai vienmēr jābūt gatavai veiksmīgi un enerģiski atvairīt jebkuru uzbrukumu.
1940. gada 5. decembris: Grieķijas zemē vairs nav itāļu karavīra. Grieķija pavērsa svaru kausus un padzina viņus no Grieķijas uz Albāniju. Kur ir slavenā fašistu drosme? Nekas netiek atrisināts tikai ar lielīšanos un lielu muti. Izšķiras gars. Grieķi aizstāvēja savu tēvzemi. Un itāļi? Viņi gribēja iebrukt un izlaupīt mazu valsti. Beidzot Eiropas haosā parādās gaisma.
1940. gada 24. decembris: Vēl tikai viena diena, un otrie kara Ziemassvētki ir klāt. No "Miera virs zemes" nav nekā jūtama.
1941. gada 5. jūlijs: Gīsenē arestē mežzini Riteru, jo viņš teica, ka karš ilgs vēl trīs gadus.
Patiesību nedrīkst runāt.
1941. gada 7. jūlijs: Šodien manam tēvam apritētu 80 gadi. Ko viņš, šis miera draugs, būtu teicis šiem briesmīgajiem cilvēces slepkavām? Labsirdīgi un saprātīgi cilvēki Vācijā ir tikai runātāji tuksnesī.
Cilvēces nicinātāji, drosminieki un bezkompromisa agresori - tie ir mūsdienu Vācijas varoņi.
1941. gada 29. jūlijs: Gīsenes slimnīcā ievainotie karavīri stāsta par krievu karagūstekņu slepkavībām. Vai vācu tauta ir kultūras tauta? Nē! Kultūras tautai ir jāspēj domāt kā indivīdiem un pareizi uzvesties. Bet vācu tauta ir ļāvusi, lai tai diktē tās "nekļūdīgais" fīrers: "Fīrers vienmēr ir taisnība", "Fīrers nekad nekļūdās". Vācu tauta ir ļāvusies šim velnam.
1943. gada 14. aprīlis: Desmit gadi cietumā par "radio noziegumu". Taču tiesnesim šis sods bija par mazu. Viņš nosūtīja spriedumu atpakaļ sākotnējai tiesai un pieprasīja nāvessodu. Tikai padomājiet: nāvessods par ārzemju raidījumu klausīšanos pa radio. Šis terora režīms sev ir uz visiem laikiem uzstādījis šausmīgu pieminekli.
Frīdriha Kellnera dienasgrāmata. Dienasgrāmatas sējumi.
Dienasgrāmatas mērķis
Frīdrihs Kellners rakstīja dienasgrāmatu, lai atmaskotu Trešā reiha noziegumus. Viņš uzskatīja, ka viņa dienasgrāmata varētu kalpot kā brīdinājums nākamajām paaudzēm, lai tās pretotos diktatūrām un to totalitārajai ideoloģijai.
Pēc kara Frīdrihs Kellners palīdzēja atjaunot Sociāldemokrātisko partiju. Viņš kļuva par Laubahas nodaļas priekšsēdētāju. No politikas viņš aizgāja 1960. gadā, septiņdesmit piecu gadu vecumā.
1968. gadā viņš nodeva savu dienasgrāmatu savam mazdēlam amerikāņu profesoram Robertam Skotam Kellneram, lai viņš to nogādātu glabāšanā Amerikā. Viņš viņam teica:
Pienāks diena, kad tāds pats antidemokrātisks un antisemītisks naids nesīs pasaulei milzīgas ciešanas. Izmantojiet dienasgrāmatu kā ieroci pret diktatūrām un terorismu. Vienmēr būs cilvēki ar ļaunu gribu, tāpēc cilvēkiem ar labu gribu jābūt gataviem tiem pretoties.
Roberts Skots Kellners, dienasgrāmatas tulkotājs angļu valodā, 1960. gadā
Pieņemšana
- 2005. gada pavasarī dienasgrāmata bija izstādīta Džordža Buša prezidentālajā bibliotēkā un muzejā koledžas stacijā, Teksasas štatā. Tā ir bijusi izstādīta arī Holokausta muzejā Hjūstonā, Teksasas štatā. Tā bija izstādīta arī Heimat muzejā Laubahā, Vācijā.
- Gīsenes Justusa Lībiga Universitāte ir izveidojusi Kellnera projektu un publicēs dienasgrāmatu.
- 2007. gadā Kanādas filmu kompānija uzņēma dokumentālu filmu par Frīdrihu Kellneru un viņa mazdēlu Robertu Skotu Kellneru. Filmas nosaukums ir "Mana opozīcija: Frīdriha Kellnera dienasgrāmatas".
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Frīdrihs Kellners?
A: Frīdrihs Kellners bija tieslietu inspektors tiesas namā Maincā, Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas politiskais aktīvists no 1918. līdz 1933. gadam un dienasgrāmatas "Mein Widerstand", kas nozīmē "Mana pretestība", autors.
J: Kad Kellners sāka rakstīt savu slepeno dienasgrāmatu?
A: Kellners sāka rakstīt savu slepeno dienasgrāmatu, kad Hitlers 1939. gada septembrī deva rīkojumu iebrukt Polijā.
J: Kāpēc Kellners savu dienasgrāmatu nosauca par "Mein Widerstand"?
A: Kellners savu dienasgrāmatu nosauca par "Mein Widerstand", jo tas nozīmē "Mana opozīcija", un viņš bija iecerējis pierakstīt redzēto un dzirdēto par to, kas notika nacistiskajā Vācijā, lai cilvēki vēlāk par to uzzinātu.
Jautājums: Cik sējumu ir Kellnera dienasgrāmatai?
A: Kellnera dienasgrāmatai ir desmit sējumi.
J: Cik lappušu ir Kellnera dienasgrāmatā?
A: Kellnera dienasgrāmatā ir 861 lappuse.
J: Cik datētu ierakstu ir Kellnera dienasgrāmatā?
A: Kellnera dienasgrāmatā ir 676 datēti ieraksti.
J: Kad tika publicēts Kellnera dienasgrāmatas tulkojums angļu valodā?
A: Kellnera dienasgrāmatas tulkojumu angļu valodā 2018. gadā publicēja Cambridge University Press ar nosaukumu "My Opposition: Frīdriha Kellnera dienasgrāmata - vācietis pret Trešo reihu".
Meklēt