Džentlmenis ir vēsturisks termins, ko britu šķiru sistēmā lietoja, lai apzīmētu izglītotu un turīgu vīrieti. Tā nozīme ir tāda, ka šķiru sistēmā cilvēki tika izglītoti, dzīvoja un strādāja diezgan atšķirīgi atkarībā no viņu dzimšanas apstākļiem. Tas ir pamatā citādi dīvainajam dalījumam tādos sporta veidos kā krikets starp amatieriem un profesionāļiem (kuri bieži spēlēja vienā komandā), kā arī starp Regbija savienību un Regbija līgu.

Šī atšķirība ir nepieciešama, lai izprastu daudzus pirmskara romānus, lugas un filmas. Līdzīga atšķirība bija arī lielākajā daļā citu valstu pirms mūsu ēras. Kā piemēru var minēt Tolstoja "Kara un miera" varoņus.

Vēsturiskais konteksts

Termins «džentlmenis» (angļu valodā gentleman) sakņojas viduslaikos, kad tas apzīmēja zonu — mazu zemes īpašnieku slāni, kas nebija bruņniecība, bet tomēr ieņēma cienījamu sociālo stāvokli. Laika gaitā nozīme paplašinājās un 18.–19. gadsimtā Victoriāniskajā laikmetā džentlmeņa statusu bieži noteica izglītība, kultūra, uzvedība un ienākumu avots (piemēram, zemes īpašums vai ienākumi, kas ļāva nedarboties ar smagu fizisku darbu).

Raksturojošās iezīmes

  • Izglītība un manieres: labas manieres, labas manieres, valodas prasme, lasītprasme un izpratne par «kultūras» normām.
  • Materiālais nodrošinājums: pietiekami līdzekļi, lai uzturētu cienījamu dzīvesveidu bez nepieciešamības nodarboties ar rokdarbiem.
  • Sabiedriskais statuss: piederība noteiktai ģimenes vai dzimtas grupai, kas deva piekļuvi izglītībai un oficiālajām iespējām.
  • Uzvedības kodekss: godaprāts, taisnīgums, viesmīlība un atbilstība pieņemtajām morālajām normām — bieži saukts par «džentlmeņa kodeksu».

Džentlmeņa loma sportā un kultūrā

Konkrēti sporta piemēri — krikets un regbijs — ilustrē, kā klasiskās šķiru atšķirības ietekmēja sacensību organizāciju. Amatieri bieži nāca no augstākām šķirām un sacensības izturēja kā «sports» un laika pavadīšana, kamēr profesionāļi gūtu iztiku no sporta. Šādas atšķirības atspoguļojas arī literatūrā un teātrī, kur džentlmenis bieži tiek portretēts kā galvenais varonis vai pretstats «jaunajam» vai «profesionālajam» varonim.

Literatūra un kino

Džentlmeņa figūra ir svarīgs motīvs daudzos pirmskara un vēsturiskos darbos. Kā minēts, Tolstoja romānā "Kara un miera" redzam dažādus sabiedrības slāņus un to morālās un kultūras normas. Līdzīgi britu prozā un dramatikā — piemēram, J. Austenas darbos vai viktoriāņu romānos — džentlmenis bieži simbolizē noteiktus tikumus un privilēģijas.

Mūsdienu skatījums un kritika

Mūsdienās termins «džentlmenis» tiek lietots elastīgāk — bieži tas nozīmē pieklājīgu, godīgu un cieņpilnu vīrieti, nepievēršot uzmanību viņa bagātībai vai izcelsmei. Tomēr pastāv arī kritika: jēdziens ir cieši saistīts ar šķiru sistēmu, kas izslēdza daudzas grupas, un tas var slēpt elitārisma un dzimumu neiecietības aspektus. Mūsdienu diskusijās tiek uzsvērts, ka pieklājība un ētika nav saistāmas tikai ar piederību noteiktai sociālai klasei.

Kopsavilkums

Džentlmenis tradicionāli apzīmēja izglītotu, turīgu un sabiedriski pārliecinošu vīrieti, kura loma un uzvedība bija nostiprinātas šķiru sistēmā. Lai gan mūsdienās jēdziena sociālā nozīme daļēji ir zaudēta, tā kultūras ietekme — īpaši literatūrā, sportā un sabiedriskajās attiecībās — joprojām ir viegli saskatāma. Vienlaikus svarīgi atzīt arī kritiku, kas vērsta pret elitārisma un nevienlīdzības aspektiem, kas ar šo terminu ir saistīti.