Grand Coulee Dam ir iespaidīgs aizsprosts uz Kolumbijas upes ASV Vašingtonas štatā. Tas veido Franklina D. Rūzvelta ezeru (Roosevelta ezers) un tiek pārvaldīts no ASV Reklamācijas biroja. Dambis tika uzbūvēts 1933.–1942. gadā kā lielākā un ambiciozākā Padomju laika (New Deal) infrastruktūras daļa Vašingtonā; vēlāk tam tika pievienota jauna spēkstacija — lielākā paplašināšana notika 1967.–1974. gados, kad tika uzstādītas papildu ģeneratoru un sūkņu iekārtas.
Tehniskie dati
Lielā Kūleja dambja augstums ir aptuveni 168 metri, bet garums — ap 1592 metrus. Aizsprosta izveidotajā Roosevelta ezerā iespējams uzkrāt vairāk nekā 12 kubikkilometrus (apmēram 9 700 000 akru⋅ft) ūdens. Pie pilnas jaudas Grand Coulee sistēma var saražot aptuveni 6809 megavatus elektroenerģijas — tas ir lielākais uzstādītais hidroenerģijas jaudas apjoms ASV. Šis apjoms enerģijas var aptuveni nodrošināt vairākus miljonus mājsaimniecību.
Apūdeņošanas un hidroenerģijas loma
Dambis ir centrāla daļa Kolumbijas baseina apūdeņošanas projektā. Ūdens no Roosevelta ezera tiek sūknēts uz Banksas ezeru, kas atrodas Grand Coulee, un no turienes gravitācijas ceļā apūdeņo aptuveni 2700 kvadrātkilometru (670 000 akru) lielu lauksaimniecības teritoriju centrālajā Vašingtonā. Šī shēma, izbūvēta 1940. un 1950. gados, bieži tiek saukta par Kolumbijas baseina projektu (Columbia Basin Project).
Grand Coulee ražo lielu daļu lētās hidroenerģijas Klusā okeāna ziemeļrietumu reģionam; īpaši svarīga tā bija Otrā pasaules kara laikā, kad nodrošināja enerģiju rūpnīcām un svarīgām militārām ražotnēm. Papildus parastajai hidroelektrostacijai dambī ir arī sūkņu-ģeneratoru iekārtas, kas ļauj pārvietot ūdeni uz augšu apūdeņošanas vajadzībām, vienlaikus sniedzot elastību tīkla slodzes vadībā.
Vides un sociālā ietekme
Grand Coulee būvniecība radīja gan nozīmīgu ekonomisku labumu, gan smagas sociālas un vides sekas. Aizsprosta ūdenskrātuve appludināja plašas Amerikas pamatiedzīvotāju zemes, līdzinot lauksaimniecības zemju, dzīvojamo vietu un kultūras objektu zudumu. Vietējās cilts kopienas — tostarp dažas no reģiona rezervātiem — zaudēja apmetnes, kapus un tradicionālās zvejas vietas, un šīs sekas jūtamas vēl joprojām.
Viens no būtiskākajiem ekoloģiskajiem zaudējumiem ir lašu migrācijas pārtraukšana: laši vairs nevar nokļūt uz Kolumbijas upes augšteci pāri Grand Coulee, jo aizsprostam nav zivju ceļa. Tas būtiski mainīja upes ekosistēmu, ietekmējot zivju populācijas, plēsējus un iedzīvotāju iztikas avotus. Lai arī ir īstenotas dažas kompensējošas programmas un mākslīgās nārsta vietas zemāk pie dambja, pilnīga dabiskās migrācijas atjaunošana nav iespējama.
Rekreācija, pārvaldība un mantojums
Roosevelta ezers un apkārtne kļuvuši par populāru atpūtas un tūrisma reģionu: piedāvā laivošanu, makšķerēšanu, kempingu un citus brīvā laika pavadīšanas veidus. Aizsprosta un rezervuāra apsaimniekošana joprojām pieder ASV Reklamācijas birojam, kur tiek plānota gan hidroenerģijas ražošana, gan ūdens resursu sadale apūdeņošanai un plūdu kontrolei. Vienlaikus notiek diskusijas par vides aizsardzības, tautsaimniecības un pamatiedzīvotāju tiesību jautājumiem, tostarp kompensācijām un kultūras mantojuma aizsardzību.
Grand Coulee dambis ir viens no 20. gadsimta lielākajiem inženiertehniskajiem projektiem ASV — tas sniedz milzīgu enerģijas un apūdeņošanas ieguvumu, taču tā celtniecība arī spilgti ilustrē konfliktu starp industriālās attīstības interesēm un dabas un vietējo kopienu aizsardzību.
