Gribble
Gremdene ir jebkura jūras izopodu suga no Limnoriidae dzimtas. Tie lielākoties ir bāli balti un mazi (1-4 mm gari) vēžveidīgie.
Sākotnēji termins gribble tika lietots, lai apzīmētu koksnē augošās sugas, īpaši pirmo sugu, ko Rathke 1799. gadā aprakstīja Norvēģijā - Limnoria lignorum. Limnoriidae ir sugas, kas urbj jūras aļģēs un jūras zālaugos, kā arī koksnes urbjos.
Pastāv trīs ģintis: Paralimnoria, Limnoria un Lynseia. Limnoria sugas sastopamas lielākajā daļā jūru. Tiek uzskatīts, ka tās ir tās, kas spēj ieurbties dzīvos jūras augos, ir attīstījušās no koksnes (atmirušu augu) urbšanas sugām.
Gribļi urbj kokā un augu materiālos, lai iegūtu barību. Tiek sagremota koksnes celuloze. Vispostošākās sugas ir Limnoria lignorum, L. tripunctata un L. quadripunctata. Pēc eksperta teiktā, tie ir vienīgie dzīvnieki, kas spēj saražot celulāzi, lai izšķīdinātu augu šūnu sieniņas. Citi dzīvnieki, kas barojas ar augu šķiedrām, fermenta ražošanai izmanto zarnu baktērijas. Gribulām tas nav iespējams. Tas ir licis dažiem biologiem domāt par biodegvielu.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir grebelis?
A.: Gribble ir Limnoriidae dzimtas jūras izopodu suga.
J: Kādas krāsas ir gribbles?
A: Gribbles lielākoties ir gaiši baltas.
Q: Cik lieli ir grebuli?
A: Gribļi ir mazi, parasti 1-4 mm gari.
J: Ko ēd gremdenes?
A: Gribuļi ieurbjas koksnē un augu materiālos, lai atrastu barību, sagremojot koksnē esošo celulozi.
J: Kuras glīvenes sugas ir viskaitīgākās?
A: Vispostošākās gribuļu sugas ir Limnoria lignorum, L. tripunctata un L. quadripunctata.
J: Ar ko gribuļi atšķiras no citiem dzīvniekiem, kas barojas ar augu šķiedru?
A: Gribli ir vienīgie dzīvnieki, kas spēj bez zarnu baktēriju palīdzības saražot celulāzi, lai šķīdinātu augu šūnu sieniņas, atšķirībā no citiem dzīvniekiem, kas barojas ar augu šķiedrvielām.
J: Ko biologiem liek domāt atklājums par gribuļu spēju sagremot augu šūnu sieniņas?
A: Atklājums par glīvenu spēju sagremot augu šūnu sieniņas ir licis dažiem biologiem apsvērt biodegvielas potenciālu.
