Karpentārijas līcis (14°00′S 139°00′E / 14.000°S 139.000°E / -14.000; 139.000) ir liela, sekla jūra, ko no trim pusēm ieskauj Austrālijas ziemeļi. Tās ziemeļu mala robežojas ar Arafuras jūra, jūru starp Austrāliju un Jaungvineju. Līča ieeja ir plaša — tajā vietā platums sasniedz ap 590 km, bet tālāk uz dienvidiem tas var paplašināties līdz ap 675 km. Attālums no ziemeļiem uz dienvidiem pārsniedz 700 km, un ūdens platība tiek lēsta aptuveni 300 000 km².
Ģeoloģija un dziļums
Karpentārijas līcis atrodas uz plašā Sahul kontinenta shelf un ir sekls salīdzinot ar atklātajām okeāna daļām. Parasti dziļums svārstās starp 55 un 66 metriem, tomēr ir vietas, kur tas sasniedz līdz pat 82 metriem. Līča dibenu veido galvenokārt smilts un māls nogulsnes, kas krājas upju aizplūšanas un piekrastes straumju darbības rezultātā.
Krasti, salas un upes
Karpentārijas līča krasti ir mainīgi — daudzviet tie ir zemi un purvaini ar plašām mangrovju joslām, bet ir arī stāvas klintis un smilšu pludmales. Līcī atrodas vairākas nozīmīgas salas un salu grupas, piemēram, Groote Eylandt un Wellesley Islands (tostarp Mornington Island), kas ietekmē vietējo ekoloģiju un zveju. Lielas upes un upju sistēmas ieplūst līcī, nodrošinot saldūdens pieplūdi un nogulšņu atlasi piekrastes rajonos.
Klima, okeanogrāfija un viļņi
Reģions ir tropisks: ilgstoši mitri periodi pavasarī un vasaras laikā (monsuns), kā arī sausāki periodi ziemā. Karstus laikapstākļus papildina sezonālas lietavas un tropu ciklonu ietekme — vasaras un rudenīdaļā gadus līcis var pieredzēt spēcīgas vētras un intensīvas nokrišņu epizodes. Tides līcī ir nozīmīgas — piekrastes zonās sastopamas lielas paisuma un bēguma svārstības, plašas mudflats zonas un seklie caurplūdumi, kas ietekmē kuģošanas drošību un zveju.
Eko‑sistēmas un dzīvība
Karpentārijas līcis ir bioloģiski bagāts — tam ir plašas mangrovju audzes, pļavas ar jūras zālēm (seagrass), kā arī korāliju un smilšainu dibenu biotopi. Šajās ekosistēmās dzīvo daudzi komerciāli nozīmīgi sugas, piemēram, jūras gurķi, garneles un dažādas zivju sugas, kā arī jūras bruņurupuči un dugongi. Mangrovji un piekrastes mitrāji ir svarīgi ne tikai kā barošanās un nārsta vietas, bet arī kā aizsardzības josla pret eroziju un vētrām.
Cilvēka darbība un nozīme
Līča piekrastē atrodas gan vietējās (autochtonās) kopienas, gan mazākas pilsētas un ostas. Reģions ir nozīmīgs zvejai — īpaši garneļu un klāstu zvejā —, kā arī vietām notiek rūpnieciska darbība, piemēram, boksīta ieguve pie Weipa zāles austrumu vai rietumu krastos. Ostas un zvejas bāzes nodrošina vietējo ekonomiku, bet kuģošanai jāpievērš uzmanība seklingumam un mainīgajiem plūdumiem.
Vēsture un klimata pārmaiņas
Pēdējā ledus laikmetā jūras līmenis bija ievērojami zemāks, un Karpentārijas līča basa daļa bija sauszeme — plašs kontinenta shelf tika pakļauts sauszemes apstākļiem, kas mainīja cilvēku izplatību un migrācijas ceļus reģionā. Šodienējās klimata pārmaiņas un pieaugošais jūras līmenis turpina ietekmēt piekrastes ekosistēmas un vietējo ekonomiku, it īpaši zemo piekrastes teritoriju gadījumā.
Kopumā Karpentārijas līcis ir nozīmīga tropiskā jūras daļa ar seklu hidrografiju, bagātu piekrastes biodaudzveidību un svarīgām ekonomiskām aktivitātēm, kuru ilgtspēja ir tieši saistīta ar dabas aizsardzību un pareizu resursu apsaimniekošanu.
