Karpentārija līcis
Karpentārijas līcis (14°00′S 139°00′E / 14.000°S 139.000°E / -14.000; 139.000) ir liela, sekla jūra, ko no trim pusēm ieskauj Austrālijas ziemeļi. Tās ziemeļu mala ir Arafuras jūra; jūra starp Austrāliju un Jaungvineju. Tās ietekas vietā līča platums ir 590 km, bet tālāk uz dienvidiem - 675 km. Attālums no ziemeļiem uz dienvidiem ir vairāk nekā 700 km. Tā ūdens platība ir aptuveni 300 000 km². Dziļums līcī ir no 55 līdz 66 metriem, lai gan ir vietas, kur dziļums sasniedz pat 82 metrus. Pēdējā ledus laikmetā līcis būtu bijis sauszeme.
Karpentārijas līča atrašanās vieta.
Karpentārijas līcis no 1859. gada holandiešu kartes
Karpentārijas līcis starp Bentinka salu (South Wellesley Islands) un Austrālijas kontinentu
Ģeogrāfija
Zemes ap līci kopumā ir līdzenas un zemas. Uz rietumiem atrodas Arnhemas zeme, Ziemeļteritorijas Top Ends un Groote Eylandt, lielākā līča sala. Uz austrumiem atrodas Jorkas zemesraga pussala. Teritorija uz dienvidiem ir Kvīnslendas daļa, ko sauc par Persijas līča zemi vai vienkārši "līci".
Klimats ir karsts un mitrs ar diviem gadalaikiem gadā. Sausā sezona ilgst aptuveni no aprīļa līdz novembrim, un tajā ir ļoti sausi dienvidaustrumu līdz austrumu vēji, ko izraisa ziemas augsta spiediena sistēmas dienvidos. Mitrā sezona ilgst no decembra līdz martam. Lielākā daļa nokrišņu gada laikā ir šajos mēnešos, un daudzas zemas vietas ir applūstošas. No novembra līdz aprīlim līcī ir arī tropisko ciklonu perēklis.
Septembrī un oktobrī dienvidu līča piekrastē parādās Morning Glory mākonis. Vislabāk to var redzēt Burketown apgabalā neilgi pēc rītausmas.
Eiropas izpēte
Pirmais Eiropā zināmais cilvēks, kas apmeklēja šo apvidu, bija holandietis Vilems Janszoons (kura vārds tiek rakstīts arī kā Jansz) 1606. gada ceļojumā. Jans Karstenszoons (jeb Karstenszs) apmeklēja 1623. gadā un nosauca līci Pītera de Karpentjē vārdā, kurš bija Nīderlandes Austrumindijas ģenerālgubernators. Arī Ābels Tasmans 1644. gadā izpētīja piekrasti. Vēlāk 1802. un 1803. gadā apgabalu izpētīja un kartēja Metjū Flinderss.
Pirmā sauszemes ekspedīcija, kas sasniedza jūras līci, bija Burka un Vilsas ekspedīcija, kuru vadīja Roberts O'Hara Burks un Viljams Džons Vilss. Viņi 1860. gada augustā izbrauca no Melburnas un 1861. gada februārī sasniedza Bīno upi.
Persijas līča upes
- Arčera upe
- Kalverta upe
- Koksas upe
- Flindersa upe
- Gilberta upe
- Leihhardta upe
- Makartūras upe
- Misijas upe
- Mičelas upe
- Alises upe
- Normana upe
- Ropera upe
- Viltonas upe
- Smithburne upe
- Staaten upe
- Venloka upe
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Karpentārijas līcis?
A: Karpentārijas līcis ir liela, sekla jūra, ko no trim pusēm ieskauj Austrālijas ziemeļi.
J: Kāda ir Karpentārijas līča ziemeļu mala?
A: Karpentārijas līča ziemeļu mala ir Arafuras jūra, kas ir jūra starp Austrāliju un Jaungvineju.
J: Cik plats ir Karpentārijas līcis tā grīvā?
A: Karpentārijas līča platums tā grīvā ir 590 km.
J: Cik plats ir Karpentārijas līcis tālāk uz dienvidiem?
A: Karpentārijas līča platums tālāk uz dienvidiem ir 675 km.
J: Kādu ūdens platību aizņem Karpentārijas līcis?
A: Karpentārijas līča ūdens platība ir aptuveni 300 000 km².
J: Kāds ir Karpentārijas līča dziļums?
A: Karpentārijas līča dziļums ir no 55 līdz 66 metriem, lai gan ir vietas, kur dziļums sasniedz pat 82 metrus.
J: Vai Karpentārijas līcis pēdējā ledus laikmeta laikā bija sauszeme?
A: Jā, pēdējā ledus laikmetā Karpentārijas līcis bija sauszeme.
