Hizb-ul-Mujahideen — kaujinieku grupa: vēsture, ideoloģija un mērķi Kašmirā

Hizb-ul-Mujahideen (HM) ir viens no lielākajiem kaujinieku grupējumiem, kas darbojas Džammu un Kašmirā no Azad Džammu un Kašmiras. Grupa publiski iestājas par strīdīgās teritorijas pievienošanu Pakistānai un par Kašmiras reģiona apvienošanu, kā arī par reģiona islāmticīgāku iekārtu. Kopš dibināšanas HM mērķos iekļauta arī Kašmiras islamizācija, kas atšķir grupas ideoloģiju no nacionālistiskajām vai sekulārajām neatkarības kustībām reģionā.

Vēsture

HuM tika izveidota 1989. gadā Kašmiras ielejā, par tās vienu no dibinātājiem tiek uzskatīts Muhammad Ahsan Dar. Pirmajos gados grupas rindās bija daudz bijušo Džammu Kašmiras atbrīvošanas frontes (JKLF) dalībnieku — JKLF piekopa sekulāru, pilnīgas neatkarības ideoloģiju, kamēr HuM izvēlējās pro-Pakistānas un islāmistu kursu. 1993. gada decembra vidū Ahsanu Daru arestēja Indijas drošības spēki.

Tiek ziņots, ka grupas izveidē un darbības atbalstīšanā loma bija arī ārējām aģentūrām un islāmiskām organizācijām. Daudzi analītiķi norāda, ka HM radās kā islāmistu organizācijas — piemēram, Jamaat-e-Islami (JeI) — militārais spārns, ar iespējamu ārēju atbalstu no Pakistānas drošības dienestiem (piem., Inter-Services Intelligence, ISI). Šie apgalvojumi par ārēju atbalstu ir bieži minēti pētījumos par Kašmiras konfliktiem, taču precīzā atbalsta apjoma un formu vērtējumi atšķiras atkarībā no avotiem.

Ideoloģija un mērķi

• Galvenais politiskais mērķis: HM publiski aizstāv Kašmiras pievienošanu Pakistānai, nevis pilnīgu neatkarību, kā to vēlējās JKLF.
• Islāmticīgā dimensija: Grupa pauž vēlmi par islāma intereses pastiprināšanu reģionā, tostarp Sharia elementu popularizēšanu.
• Konkurence ar citiem grupējumiem: Ideoloģiskā atšķirība no sekulārajiem nacionālistiem izraisīja konfliktus un cīņas par ietekmi Kašmirā, kas reizēm veicināja arī iekšējas spriedzes starp kaujinieku grupām.

Darbības un taktika

• HuM izmantotās metodes ietver uzbrukumus Indijas drošības spēkiem, sprādzienus, nolaupījumus un citus gerilveida paņēmienus.
• Grupas darbība ir ietekmējusi civiliedzīvotājus — cilvēktiesību organizācijas un neatkarīgi pētījumi dokumentējuši gan uzbrukumus, gan citus pārkāpumus, kuru rezultātā cieš civiliedzīvotāji.
• HM darbība gadu gaitā mainījās atkarībā no reģionālās politikas, pieejamajiem resursiem un drošības spēku spiediena; dažos posmos grupa bija viena no dominējošajām kaujinieciskajām vienībām ielejā.

Atbalsts, saiknes un organizatoriskā struktūra

Tiek ziņots, ka HuM saņēmusi dažāda veida atbalstu — ideoloģisku, finansiālu un operacionālu — no ārējiem avotiem. Plaši aprakstīts ir grupas saistību tīkls ar Pakistānā bāzētām organizācijām un iespējama sadarbība ar drošības dienestiem, kas, pēc dažādiem novērojumiem, palīdzēja ar apmācību, ieroču piegādēm un plānošanu. Tajā pašā laikā HM saglabājusi savas vietējās struktūras Kašmiras ielejā ar vietējiem komandieriem un reģionālām komandām.

Juridiskais statuss un starptautiskā reakcija

• Indijas valdība un daudzas valsts iestādes HM uzskata par teroristisku organizāciju un ir vērstas pret tās darbību ar likumīgiem un drošības pasākumiem.
• Starptautiskā sabiedrība un cilvēktiesību organizācijas pievērš uzmanību gan HM darbībai, gan drošības spēku reakcijai, aicinot uz cilvēktiesību ievērošanu un konfliktiem risināt ar politiskiem līdzekļiem.

Ietekme uz Kašmiru

HuM kā nozīmīgs aktieris Kašmiras konfliktā ietekmējusi reģiona drošību, politiķu diskusijas un ikdienas dzīvi — bruņoti konflikti ir radījuši ilgstošu spriedzi, civiliedzīvotāju zaudējumus un ekonomiskas sekas. Konflikta sarežģītību pastiprina vairākas iesaistītās puses un dažādie politiskie mērķi, kas bieži vien rada strupceļus politisku risinājumu meklēšanā.

Pašreizējā situācija un perspektīvas

HM loma un aktivitātes Kašmirā ir mainīgas — tās ietekmē drošības spēku darbība, valstu attiecības starp Indiju un Pakistānu un vietējās politiskās izmaiņas. Konflikta ilgstoša rakstura dēļ dažādas grupas, tostarp Hizb-ul-Mujahideen, saglabā potenciālu ietekmēt situāciju. Ilgtspējīgs risinājums prasa politisku dialogu, konflikta galveno jautājumu risināšanu un starptautisku uzmanību, kas ņemtu vērā gan drošības, gan cilvēktiesību aspektus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Hizb-ul-Mujahideen (HM)?

J: Ko vēl papildus integrācijai ar Pakistānu vēlas HM?

J: Kad HM tika izveidota un kas bija tās vadītājs?

Vai Dar varēja turpināt vadīt HM pēc 1993. gada?

J: Kāpēc, kā ziņots, tika izveidota HM?

J: Kas bija daudzi no pirmajiem Hizb kadriem?

J: No kurienes HM darbojas?

Meklēt pēc burta