Istabas muša (Musca domestica) — apraksts, dzīves cikls un veselības riski
Mājas muša ir visizplatītākā cilvēku apdzīvotajās vietās sastopamā muša. Mājas mušas latīniskais nosaukums ir Musca domestica. Šī suga parasti dzīvo cilvēku tuvumā — īpaši cūku un mājputnu fermās, zirgu staļļos, rančos un vietās ar sliktu atkritumu apsaimniekošanu. Mājas mušas nav tikai traucēklis: tās var pārnēsāt slimību izraisītājus un radīt risku sabiedrības veselībai.
Izskats un uzvedība
Pieaugušas mājas mušas parasti ir pelēcīgi brūnas, ar četrām tumšām gareniskām svītrām uz krūškurvja. Tās aktīvāk lido dienas laikā, meklējot barību (piemēram, sabojājušos produktus, atkritumus, izkārnījumus) un vietas, kur dēt olas. Mušu piesaista saldi, fermentējoši un organiskie materiāli.
Dzīves cikls
Katra mušas mātīte savā mūžā var izdēt aptuveni 8 000–9 000 olu vairākās partijās, parasti pa 75–150 oliņām katrā. Olas tiek dētas uz organiskā materiāla vai tā tuvumā — bieži uz beigtiem dzīvniekiem, pārtikas atkritumiem vai pat izkārnījumiem. No olām parasti izšķiļas kāpuri (tārpi), kas barojas ar mirušiem un pūstošiem materiāliem. Kāpuri ir bezkāji, gaiši krāsoti un aktīvi rakties barības masas iekšienē.
Attīstības laiks ir atkarīgs no temperatūras un mitruma. Pie siltākiem apstākļiem:
- olu dīgšana: aptuveni 8–24 stundas;
- kāpura stadija: parasti 3–5 dienas (var būt īsāka vai ilgāka atkarībā no barības un temperatūras);
- posma beigas — kūniņas veidošanās: 3–6 dienas;
- kopējā attīstība no olas līdz pieaugušajai mušai parasti notiek 7–10 dienu laikā, bet aukstākos apstākļos var aizņemt vairākas nedēļas.
Trešā posma beigās kāpuri aizlien uz sausu, vēsāku vietu un pārvēršas par kūniņām. Kūniņas ir sarkanīgi brūnas un aptuveni 6–10 mm garas. No kūniņām pēc pupācijas perioda izšķiļas pieaugušas mušas. Visu šo ciklu sauc par pilnīgu metamorfozi.
Pieaugušās mušas
Pieaugušās mājas mušas dabiskos apstākļos dzīvo parasti 2–4 nedēļas, taču optimālos apstākļos tās var dzīvot līdz mēnesim vai nedaudz ilgāk. Pēc izšķilšanās mušas vairs nemaina savu struktūru — to izmērs un kondīcija lielā mērā ir noteikta larvārija barības kvalitātes laikā: ja kāpuri nesaņem pietiekami daudz barības, arī pieaugušās mušas būs mazākas. Pieaugušās mušas galvenokārt veic pārvietošanos un vairošanos.
Veselības riski
Mājas mušas mehāniski pārnēsā dažādus mikroorganismus, jo tās daudz laika pavada arī piesārņotos substrātos (atkritumos, izkārnījumos, līķos). Uz mušu ķermeņiem, kā arī caur barošanās procesiem (regurgitācija, fekālijām uz virsmām) var nonākt baktērijas, vīrusi, protozoji un parazītu olas. Tas var veicināt pārtikas izraisītas slimības un lokālas infekcijas. Starp potenciālajiem pārnēsātājiem ir, piemēram, Salmonella, E. coli, Shigella un citi patogēni, kas var radīt gastroenterītu un citas saslimšanas.
Profilakse un kontrole
Lai samazinātu mušu radītos riskus, ieteicams ievērot šādus pamatprincipus:
- Svaiga pārtikas uzglabāšana: cieši segt vai uzglabāt pārtiku ledusskapī; izvairīties no atstāšanas atklātā veidā;
- Atkritumu apsaimniekošana: regulāri iztukšot atkritumu tvertnes, izmantot cieši noslēdzamus maisus un konteinerus; uzturēt to tīrību;
- Saimniecības un fermu higiēna: ātri noņemt dzīvnieku atkritumus, barības atliekas un līķus; nodrošināt sausas, vēsas perēšanas vietas mazāk pievilcīgas mušu dēšanai;
- Fiziskās barjeras: uzstādīt tīkliņus uz logiem un durvīm, izmantot durvju aizkari un skrejbarjeras;
- Slazdi un līmes: izmantot mušu slazdus, lampas un lipīgos paneļus vietās ar paaugstinātu mušas aktivitāti;
- Ķīmiskie līdzekļi un profesionāla kontrole: nepieciešamības gadījumā izmantot insekticīdus vai piesaistīt profesionālu dezinsekcijas pakalpojumu, īpaši fermās vai pārtikas ražošanas objektos;
- Bioloģiskā kontrole: lauksaimniecībā iespējams izmantot parasitoīdus (sīkas parazītiskas skudras/wasps), kas iznīcina mušu kāpurus, iekļaujot integrētās kaitēkļu kontroles stratēģiju.
Savlaicīga profilakse, higiēnas uzlabošana un mērķtiecīga kontrole būtiski samazina mājas mušu skaitu un ar to saistītos veselības riskus gan mājsaimniecībās, gan lauksaimniecības objektos.
Tēviņš uzrāpjas uz mātītes no aizmugures
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mājas muša?
A: Mājas muša ir parasta muša, kas sastopama mājās, fermās, staļļos un rančos, un vienmēr ir sastopama cilvēku tuvumā.
J: Kāds ir mājas mušas latīniskais nosaukums?
A: Mājas mušas latīniskais nosaukums ir Musca domestica.
J: Kādas ir mājmušas radītās briesmas?
A: Mājas mušas ir ne tikai traucēklis, bet arī pārnēsā slimības izraisošus organismus, tāpēc tās rada bažas sabiedrības veselībai.
Jautājums: Cik olu savā mūžā var izdēt mājas mušas mātīte?
A: Mājas mušas mātīte savā mūžā var izdēt aptuveni 9000 olu vairākās partijās pa 75 līdz 150 olām.
J: Kur parasti tiek dētas mājas mušu olas?
A: Mājas mušas olas parasti dēj uz gaļas vai tās tuvumā, bieži vien uz beigtiem dzīvniekiem.
J: Kāds ir mājas mušas dzīves cikls?
A: Mājas mušas dzīves cikls ir no olas līdz kāpurim (kāpuram), no kāpura (tārpa) līdz kumelei un pieaugušai mušai, kas ir process, ko sauc par pilnīgu metamorfozi.
J: Kāda ir pieaugušas mājas mušas funkcija?
A: Pieaugušas mājas mušas uzdevums ir vairoties.
