Dzīvsudraba staba collas (inHg): barometriskā spiediena mērvienība
Dzīvsudraba staba collas (inHg): skaidrojums par barometrisko spiedienu, aviācijas nozīmi, konversijām un pielietojumu laika prognozēs un altimetrijā.
Dzīvsudraba collas (inHg vai "Hg") ir spiediena mērvienība, kas nav SI vienība — tas ir veids, kā izmērīt, cik spēcīgi kaut kas spiež uz kaut ko citu. Tā ir vienība, ko joprojām plaši izmanto barometriskā spiediena atskaitē, piemēram, laika prognozēs un aviācijā, īpaši ASV, taču daudzās citās valstīs to uzskata par novecojušu.
Kas tieši tiek mērīts ar inHg?
inHg apzīmē spiedienu, kas nepieciešams, lai paaugstinātu dzīvsudraba stabiņu par vienu collu (1 collas = 25,4 mm). Parasti definīcija attiecas uz dzīvsudraba stabiņu pie noteiktas temperatūras un standartvērtības gravitācijas paātrinājumam: parasti 32 °F (0 °C) un standartgravitācija. Šī iemesla dēļ precīzs spiediens nedaudz atkarīgs no temperatūras un no tā, kāda gravitācijas vērtība tiek izmantota.
1 inHg = 3 386,389 paskals (pie 0 °C).
Pārvēršanas biežāk lietotajās mērvienībās
- 1 inHg ≈ 3 386,389 Pa (paskali, pie 0 °C)
- 1 inHg ≈ 33,86389 hPa (millibāri)
- 1 inHg ≈ 25,4 mmHg (millimetri dzīvsudraba)
- 1 inHg ≈ 0,491154 psi (pounds per square inch)
- 1 inHg ≈ 0,0334211 atm (standarta atmosfēras)
Lai pārveidotu inHg uz paskaliem, reizina ar 3 386,389. Lai pārvērstu atpakaļ, daliet paskalus ar šo skaitli.
Lietojums meteoroloģijā un aviācijā
Laika ziņojumos un meteoroloģiskajos kartēs daudzviet pasaulē spiedienu visbiežāk norāda hektopaskalos (hPa), taču vēl ir plaši izplatīta inHg izmantošana, īpaši ASV. Barometriskais spiediens parāda, cik "biezs" vai blīvs ir gaiss konkrētā vietā — tas palīdz noteikt laika apstākļu sistēmas (zema spiediena centrus, ciklonus, anticiklonus u.c.).
Lidmašīnām, kas lido augstāk par pārejas augstumu (kas dažādās valstīs atšķiras), barometriskie altimetri parasti tiek iestatīti uz standarta spiedienu, kas ir 29,92 inHg (tas atbilst 1013,25 hPa jeb 101,325 kPa). Šis iestatījums ļauj salīdzināt lidojuma līmeņus starp dažādām lidmašīnām neatkarīgi no lokālā jūras līmeņa spiediena. Savukārt pie zemākiem augstumiem un pie nosēšanās altimetru parasti iestata vietējo jūras līmeņa spiedienu (angļu valodā pazīstams kā "altimeter setting" vai QNH).
Parasti vērojamas spiediena vērtības
- Normāls jūras līmeņa spiediens apmēram: 29,92 inHg (1013 hPa).
- Spēcīgas zemas spiediena sistēmas (vētras, cikloni): apmēram 28,00–29,00 inHg vai zemāk.
- Stabilas augstspiediena zonas (anticikloni): apmēram 30,00–31,00 inHg vai vairāk.
Kā mēra inHg — instrumenti un ierobežojumi
Tradicionālais dzīvsudraba barometrs tieši izmēra dzīvsudraba staba augstumu. Mūsdienās praktiskāki un drošāki instrumenti ir aneroidbarometri (bez šķidruma), elektroniskie spiediena sensori un digitālie barometri, kas spiedienu attēlo kā inHg vai hPa pēc nepieciešamības. Jāņem vērā:
- Temperatūra ietekmē dzīvsudraba blīvumu, tāpēc klasiskajā definīcijā min 0 °C; praktiskajos mērījumos tiek izmantotas korekcijas.
- Standarta gravitācija var nedaudz atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskās vietas; teorētiskajai definīcijai izmanto "standarta gravitāciju".
- inHg nav SI vienība — starptautiskā prakse favorizē paskalus (Pa) vai hektopaskalus (hPa).
Īsa vēsturiskā piezīme
Dzīvsudraba barometrus 17. gadsimtā attīstīja Evangelista Torricelli, kurš parādīja, ka atmosfēras spiediens var tikt mērīts ar dzīvsudraba staba augstumu. No šīs idejas radās vienības, kas apraksta spiedienu kā noteikta dzīvsudraba staba augstumu, un pretendentu starp šīm vienībām ir inHg.
Secinājums: inHg ir praktiska, vēsturiska un joprojām izmantota mērvienība barometriskā spiediena rādījumiem, it īpaši ASV aviācijā un dažos laikapstākļu ziņojumos. Tomēr starptautiskajā zinātnē un meteoroloģijā priekšroka parasti tiek dota SI vienībām (Pa/hPa).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dzīvsudraba colla?
A: Dzīvsudraba colla (inHg vai "Hg) ir spiediena mērvienība, kas nav SI un ko izmanto barometriskā spiediena (gaisa biezuma) mērīšanai laika prognozēs un aviācijā (lidošanā).
J: Kā to nomainīja?
A: To aizstāja ar paskālu.
J: Ko ar to mēra?
A: Ar to mēra spiedienu, kāds ir vienu collu augstam dzīvsudraba stabiņam 0 °C temperatūrā pie standarta gravitācijas paātrinājuma.
J: Ko vēl ar to mēra?
A: Ar to mēra arī to, cik ātri krītot gravitācijas ietekmē paātrinās kustība.
J: Vai šo mērvienību izmanto arī mūsdienās?
A: Nē, šo mērvienību ir aizstājis paskāls, un mūsdienās to vairs neizmanto.
J: Kur šo mērvienību izmantoja, pirms tā tika aizstāta?
A: Šo mērierīci izmantoja barometriskā spiediena (gaisa biezuma) mērīšanai laika prognozēs un aviācijā (lidošanā).
J: Kāpēc tas bija jānomaina?
A: To vajadzēja nomainīt, jo tas nebija SI vienība un tāpēc nevarēja precīzi izmērīt noteiktu spiedienu.
Meklēt