Paātrinājumu, ko objekts iegūst gravitācijas spēka dēļ, sauc par gravitācijas radīto paātrinājumu. Tā SI mērvienība ir m/s2. Gravitācijas spēka radītais paātrinājums ir vektors, kas nozīmē, ka tam ir gan lielums, gan virziens — vietēji tas norāda uz leju, proti, uz Zemes centru vai citām masas koncentrācijām. Gravitācijas spēka izraisīto paātrinājumu Zemes virsmā parasti apzīmē ar burtu g. Tā standartvērtība (starptautiskais konvencionālais vidējais rādītājs) ir 9,80665 m/s2 (32,1740 ft/s2), taču faktiskais paātrinājums brīvā kritienā mainās atkarībā no atrašanās vietas, augstuma un Zemes rotācijas.
Kas nosaka g vērtību
Galvenie faktori, kas nosaka g lielumu uz Zemes, ir:
- Attālums līdz Zemes centram: gravitācijas paātrinājums aptuveni samazinās kā 1/r2, t.i., g ≈ G·M/r2, kur G ir gravitācijas konstante, M — Zemes masa un r — attālums no masas centra.
- Zemes forma un blīvuma sadalījums: Zeme nav ideāls sfērisks ķermenis — tā ir sadrūzījusi (malskats), un blīvuma variācijas ietekmē lokālo g vērtību.
- Zemes rotācija: centrifugālā paātrinājuma komponents samazina gravitācijas paātrinājumu, īpaši pie ekvatora. Tāpēc g ir mazāks pie ekvatora un lielāks pie poliem.
Tipiskas vērtības un to variācijas
Pie jūras līmeņa g vērtība svārstās aptuveni no 9,780 m/s2 (ekvatoriālā zona) līdz apmēram 9,832 m/s2 (polārajās teritorijās). Precīzāka izteiksme ņem vērā gan Zemes nogludināto formu, gan rotācijas ietekmi; piemēram, tipiskās vērtības ir:
- ekvators: aptuveni 9,7803 m/s2,
- vidusplatumi: apmēram 9,806 m/s2,
- polu tuvums: aptuveni 9,8322 m/s2.
Augstumā g samazinās; aptuvena lineāra pieeja mazam augstumam h ir g(h) ≈ g0·(1 − 2h/R), kur R ir Zemes rādiuss (≈ 6,371 km). Precīzāk: g(h) = G·M/(R+h)2.
Formulas un vienkārši piemēri
- Newtona gravitācijas likums: g = G·M/r2.
- Svara saistība: objekta svars W = m·g — svaru izsaka spēkā (Ņūtonos), kur m ir objekta masa. Masa nemainās, bet svars atkarīgs no lokālās g vērtības.
- Brīvā krišanas laiks: no attāluma h bez gaisa pretestības t = √(2h/g). Piemēram, no 100 m kritiena laiks aptuveni t ≈ √(200/9,81) ≈ 4,5 s.
Mērīšana un pielietojums
Gravitācijas paātrinājumu mēra ar gravimetriem — absolūtajiem (izmanto interferometriju vai svārstību periodu) un relatīvajiem (jutīgi svārstību mērierīces). Vēsturiski g noteica ar svārstbumbu perioda mērījumiem (tiešas gravitācijas novērtēšanas metodes).
Pielietojumi:
- metrologija un kalibrēšana (standarta g izmanto atskaites punktos);
- inženiertehniskie aprēķini (būvniecība, transports, drošība);
- balistikas un lidojumu dinamika;
- ģeofizika un prospekcionēšana — lokālas g izmaiņas norāda uz blīvuma anomālijām zemes garozā;
- inertās navigācijas sistēmas un akselerometriem, kas mēra paātrinājumu attiecībā pret brīvi nokritušu rāmjiem;
- astronautikā — izpratne par “apjoma smagumu” un mikrogravitāti Zemes orbītā (orbitālā bezsvara stāvoklī objekti ir brīvi krītoši).
Piezīmes un papildinformācija
- Simbols: burtiskais apzīmējums ir g.
- Standarta gravitācija: 9,80665 m/s2 ir definēta konvencijā un tiek lietota, piemēram, lai noteiktu masa/vara attiecības uz Zemes un kalibrētu mērierīces.
- Vektora virziens: lokāli tas ir pretējs «vertikālei uz augšu»; inženierijā izmanto arī jēdzienu lokālais vertikāls vai «plumb line» (smaguma smilga), lai aprakstītu g virzienu.

