Starpslāvu valoda ir konstruēta valoda, kas paredzēta slāvu tautai. Tā darbojas kā mūsdienīga, vienkāršota 9. gadsimta vecās baznīcas slāvu valodas iedvesmota starpporcija, balstīta uz vārdiem un formām, kas ir kopīgas daudzām slāvu valodām. Ideja ir tāda, ka cilvēki no dažādām slāvu valstīm varētu viens otru saprast bez ilgstošas iepriekšējas mācīšanās — valoda izmanto šķietami pazīstamas pamatvienības, vienkāršotu gramatiku un izvēlētas leksikas formas, kas ir viegli atpazīstamas visā slāvu saimē.

Vēsture

Pirmās starpslāvu valodas idejas un gramatiskas koncepcijas radās 17. gadsimtā; to agrīnās rindiņas saista ar Horvātijas priesteri Juraju Križaniču, kurš jau tolaik izteica domu par pan-slāvisku valodu. Mūsdienu atdzimšana un sistemātiska attīstība sākās 21. gadsimtā — ap 2006. gadu parādījās vairāki projekti, piemēram, Slovianski, kas centās izveidot saprotamu, neitrālu starpslāvu variantu. 2011. gadā dažādi centieni un projekti (tostarp arī projekts, ko dažkārt dēvē par neoslavu valoda) daļēji saskaņojās, un no tā radās plašāk pieņemta kopēja forma, kuru parasti sauc par interslaviešu valodu (Medžuslovjansky).

Īpatnības un gramatika

Starpslāvu valoda balstās uz kopīgajām slāvu leksikas saknēm, bet tās gramatika ir mērķtiecīgi vienkāršota. Tipiskas iezīmes:

  • vārdu krājums, kurā tiek izvēlētas formas, kas ir saprotamas visdažādākajiem slāviem;
  • vienkāršota locīšana un konjugācija ar mazāku izņēmumu skaitu nekā atsevišķās dzīvajās slāvu valodās;
  • skaidras un konsekventas ortogrāfijas izvēles, lai atvieglotu rakstīšanu un lasīšanu dažādos alfabētos;
  • mērķtiecīga semantiskā neitralitāte — izvairīšanās no pārāk reģionāliem vai dialektāliem elementiem.

Rakstība, lietotāji un pielietojums

Starpslāvu valodu var rakstīt gan ar latīņu, gan ar kirilicas alfabētu, un abiem rakstības veidiem pastāv dažādas, tomēr saskaņotas ortogrāfijas iespējas. Valodu lieto interneta kopienas, entuziasti, tulkotāji un daži lingvisti; runātāju skaits ir mainīgs, taču tas mērāms vairāku simtu cilvēku līmenī, ja skaita aktīvos interneta dalībniekus, dokumentāciju un tulkojumus. Starpslāvu valoda tiek izmantota tiešsaistes forumos, sociālajos tīklos, dažos kultūras pasākumos un vairākās neoficiālās sarunās starp slāvu valstu pārstāvjiem.

Piemēri un salīdzinājums

Daži vienkārši vārdi, kas būs saprotami lielai daļai slāvu runātāju: mama (māte), voda (ūdens), dom (māja), slovo (vārds). Tāpat valodā bieži lieto sveicienus un frāzes, kas ir kopīgas slāvu tradīcijai, piemēram, Dobry den (labdien) vai Ďakuju/ Spasibo atkarībā no reģiona ietekmes.

Kur uzzināt vairāk

Informāciju par starpslāvu valodas attīstību, gramatikas noteikumiem, ortogrāfijas variantiem un kopienas aktivitātēm var atrast tiešsaistes forumos, specializētās mājaslapās un dažās enciklopēdijās. Piemēram, ir pieejami mācību materiāli, vārdu krājumi un tulkojumi no populāriem tekstiem, kas palīdz iepazīt valodu praktiski.

Starpslāvu valoda nav oficiāla nevienā valstī, tomēr tā piedāvā interesantu rīku komunikācijai starp slāviem un ir noderīga, lai saprastu slāvu valodu kopīgās saknes un veicinātu savstarpēju saprašanos.