Kurrama apgabals (Pakistāna) — ģeogrāfija, vēsture un iedzīvotāji

Kurrama apgabals (Pakistāna) — padziļināts pārskats par ģeogrāfiju, vēsturi, cilšu iedzīvotājiem, upēm, klimatu un kultūru; uzziniet par reģiona dabu un tradīcijām.

Kurramas jeb Karamas (urdu: کرم) cilšu aģentūra atrodas Pakistānas Federāli pārvaldāmo cilšu teritoriju (FATA) teritorijā. Vēsturiskās administratīvās saites saistīja to ar Haiber-Pakštunhvas provinces Pešavaras reģionu. Līdz 2018. gadam Kurrama pastāvēja kā FATA “agency” (cilšu aģentūra); pēc 2018. gada reformas un FATA pievienošanas Khyber Pakhtunkhwa provincē tā tika reorganizēta par Kurramas rajonu (district) ar administratīviem apakšvienībām.

Ģeogrāfija

Kurramas ieleja stiepjas Safed Koh kalnu grēdas dienvidu nogāzēs. Kurramas upe nosusina šo nogāzi un šķērso Afganistānas un Pakistānas robežu aptuveni 80 km uz dienvidrietumiem no Džalalabadas un vairāk nekā 320 km (200 jūdžu) garumā ietek Indā pie Isa Khelas. Reģiona reljefs ir kalnains un ielejveidīgs: augstākās virsotnes sniedz sniegu un avotus, kas baro upes un apūdeņojuma sistēmas ielejā.

Apgabala platība ir aptuveni 3 310 km² (aptuveni 1 278 kvadrātmiles). Tas atrodas starp Miranzai ieleju un Afganistānas robežu; 1998. gada tautas skaitīšanā iedzīvotāju skaits bija 448 310. Ielejas klimats ir salīdzinoši mitrāks un vēsāks nekā apkārtējā līdzenumā, pateicoties kalnu ietekmei: vasarās ir mērenas temperatūras, bet ziemā augstākajos rajonos bieži nokrīt sniegs.

Vēsture un administrācija

Reģions ir bijis svarīgs ceļš starp Hindustānu un Afganistānu caur Peiwar/Peivāras pāreju (Peiwar Pass), kas atrodas aptuveni 3 439 m augstumā un savienoja Kurramu ar Kabulas un Gārdēzas apgabaliem. Senos laikos šī ieleja bija viens no tiešākajiem ceļiem uz Kabulu un Gārdēzu; tomēr pārejas augstums un ziemas sniegs padarīja to nepieejamu vairākus mēnešus gadā.

Reģionā redzamas arī vēsturiskas pēdas no Mogulu laikiem — ielejas skaistums un klimats piesaistīja dažus no Mogulu ķeizaru Deli rezidencēm, un vietām ir saglabājušās Šahdžahāna stādītā dārza paliekas. Britu koloniālā perioda administratīvie risinājumi nostiprināja Kurramas īpašo statusu kā “agency” ar vietējo cilšu struktūru un īpašu pārvaldību. Pēc 2018. gada FATA reformas Kurrama administratīvi iekļauta Khyber Pakhtunkhwa provincē un pārorganizēta par rajonu (district), ar Parachinar kā reģiona administratīvo centru; rajons tiek sadalīts apakšvienībās (tehsil/uzbezd) — piemēram, Upper (Augšējā) un Lower (Apakšējā) Kurram.

Iedzīvotāji un kultūra

Galvenā valoda ir puštu, un reģiona iedzīvotāji pieder galvenokārt pie dažādām pashtunu ciltīm. Starp nozīmīgākajām cilšu grupām tradicionāli minami Bangash, Mangal, Para-Chamkani, Orakzai un Turi, kā arī citas vietējās grupas. Reliģiski reģions ir daudzveidīgs: vairums iedzīvotāju ir sunnīti, taču Kurram izceļas ar salīdzinoši lielu šiītu kopienu — īpaši Turi cilts pārstāvjiem Upper Kurram daļā. Šī sektārā daudzveidība dažkārt ir bijusi iemesls spriedzei reģionā.

Kultūras dzīvē saglabājas tradicionālie pashtunu paraži, cilšu struktūra un viesmīlības normas. Lauksaimniecība un svētki, kas saistīti ar ražu un vietējo dzīvi, ir nozīmīga sabiedriskās dzīves daļa. Vietējā arhitektūra ietver mazas nocietinātas ciematu struktūras, tradicionālās mājas un dārzu iekārtojumus.

Ekonomika un infrastruktūra

• Lauksaimniecība: Kurramas ielejā ir auglīgas zemes, augļu dārzi (āboli, aprikozes, valrieksti u. c.) un irrigācijas sistēmas. Reģions tradicionāli nodrošināja pārtiku vietējai tirgošanai un apgabalos ārpus ielejas.
• Tirdzniecība un satiksme: historiski Kurrama bija tranzīta ceļš uz Afghanistānu. Mūsdienās satiksmi ierobežo reljefs un drošības situācija, tomēr vietējā satiksme un robežtirdzniecība joprojām ir nozīmīga.
• Infrastruktūra: Parachinar kā reģiona centrs nodrošina administratīvās, izglītības un veselības pakalpojumus, bet daudzi lauku ciemati joprojām ir pakļauti infrastruktūras trūkumiem — ceļu, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu pieejamība ir bijusi pakāpeniski uzlabojama pēc reformām un attīstības programmu īstenošanas.

Daba, resursi un tūrisms

Kurramu raksturo bagātīgas kalnu mežaudzes (Safed Koh egļu un priežu meži), auglīgas ielejas un sniega klātas virsotnes. Šo dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana ir svarīga gan vietējam iedzīvotāju labklājībai, gan potenciālam attīstīt ekotūrismu. Drošības apsvērumu dēļ tūrisms līdz šim bijis ierobežots, taču reģionam piemīt liels potenciāls dabas un kultūras tūrisma attīstībai, ja tiek nodrošināta stabilitāte un infrastruktūra.

Drošība un attīstība

21. gadsimta pirmajā ceturksnī Kurramas reģionā ir bijuši konflikti, tostarp sektālas sadursmes un vardarbības pirmizrādes, kas izraisīja ievērojamu iedzīvotāju pārvietošanos un lielu militāru iejaukšanos. Pakistānas spēki īstenojuši drošības operācijas, un pēdējos gados situācija atsevišķās teritorijās stabilizējusies. Pēc FATA pievienošanas Khyber Pakhtunkhwa notiek integrācija, likumdošanas harmonizācija un attīstības programmu ieviešana, lai uzlabotu pārvaldi, tiesiskumu un ekonomikas attīstību.

Kopumā Kurramas apgabals ir reģions ar bagātu dabu, sarežģītu cilšu struktūru un nozīmīgu stratēģisko atrašanās vietu. Tā nākotne ir saistīta ar drošības nostiprināšanu, administratīvo integrāciju un ilgtspējīgu attīstību, kas varētu ļaut izmantot reģiona lauksaimniecības, dabas un tūrisma potenciālu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Kurram vai Karam?

J: Kad Kurramas apgabals kļuva par Pešavaras apgabala daļu?

J: Kur Kurramas upe ietek Indas līdzenumā?

J: Cik gara ir upes gultne?

J: Kuras ciltis apdzīvo šo teritoriju?

J: Kādā valodā runā šīs ciltis?

J: Kā senos laikos uz šo teritoriju devās Mugalisāri?

Meklēt pēc burta