Patriks Lafkadio Hērns (/hɜːrn/; grieķu: Πατρίκιος Λευκάδιος Χερν; 1850. gada 27. jūnijs - 1904. gada 26. septembris) bija rakstnieks. Cilvēki viņu pazīst ar viņa grāmatām par Japānu, īpaši ar japāņu leģendu un spoku stāstu krājumiem, piemēram, Kwaidan: Stāsti un pētījumi par dīvainībām. Amerikas Savienotajās Valstīs Hērns rakstīja arī par Ņūorleānas pilsētu. Viņš lietoja arī japāņu vārdu Koizumi Jakumo (小泉 八雲).

Agrīnā dzīve un izcelsme

Patriks Lafkadio Hērns dzimis 1850. gada 27. jūnijā Jonijas salā Lefkādā, kas bija Britu protektorāta sastāvā. Viņa tēvs bija īru izcelsmes britu medmāsa, bet māte — grieķu izcelsmes Rosa Antonia Cassimati. Bērnībā viņš zaudēja tēvu un gāja cauri dažādām audzināšanas un izglītības peripetijām Eiropā; vēlāk viņš emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Darbība Amerikas Savienotajās Valstīs

ASV Hērns strādāja par žurnālistu un redaktoru, visvairāk saistot savu vārdu ar ziemeļamerikāņu pilsētām, īpaši Kīnsīnvillu un vēlāk Ņūorleānu. Tur viņš rakstīja par vietējo kultūru, reliģiju, rituāliem un ēdienu — no šīs ieinteresētības radās, piemēram, recepšu un kultūras krājums La Cuisine Creole. Viņa apraksti par kreolu kultūru un afroamerikāņu tautas paražām bija dziļi novērojumi, kas parādīja interesi par tautas dzīvesveidu un folkloru.

Pārcelšanās uz Japānu un japāniskā dzīve

1880. gadu beigās un 1890. gados Hērns aizraujās ar Austrumu kultūrām un 1890. gadā pārcēlās uz Japānu. Tur viņš dzīvoja vairākās pilsētās, mācīja angļu valodu un pētīja japāņu literatūru, rituālus un tautas stāstus. Laika gaitā viņš naturalizējās par Japānas pilsoni un pieņēma vārdu Koizumi Yakumo, laulības un adoptācijas saistību rezultātā iejaucoties vietējā ģimenē. Japānā viņš iemīlēja tautas stāstus, baismīgās leģendas un senas paražas, ko pierakstīja un interpretēja rietumnieku valodā, padarot tās pieejamas plašākai auditorijai.

Literārais stils un darbības virziens

Hērna rakstīšanas stils ir kombinācija no žurnālistiskas precizitātes, literāra maiguma un empātiskas etnogrāfijas. Viņš bieži izmantoja personiskus novērojumus, intervijas un mutvārdu tradīciju pierakstus, pārvēršot tos tajos brīžos ļoti atmosfēriskos esejiskos stāstos. Hērns centās attēlot Japānu tādu, kā viņš to saprata — dažkārt idealizējot, bet arī mēģinot skaidrot tās simboliku rietumniekiem. Viņa tulkojumi un adaptācijas bieži saglabā stāstu garu, reizēm pielāgojot detaļas lasītājiem, kuriem nav priekšzināšanu par japāņu kultūru.

Galvenie darbi

  • La Cuisine Creole — recepšu un aprakstu krājums par kreolu ēdienu un tradīcijām.
  • Glimpses of Unfamiliar Japan — eseju krājums ar novērojumiem par Japānas dzīvi un paražām.
  • Out of the East — eseju un stāstu izlase, kas atspoguļo Hērna skatījumu uz jauno Japānu.
  • Japanese Fairy Tales — apkopošana un adaptācija japāņu tautas pasakām rietumnieku lasītājam.
  • Kwaidan: Stories and Studies of Strange Things — plaši pazīstams stāstu krājums par spokiem, leģendām un dīvainībām, kas vēlāk iedvesmoja arī filmas adaptācijas.

Ietekme un mantojums

Hērns tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem rietumniekiem, kas popularizēja japāņu folkloru un literatūru Rietumos. Viņa darbi deva daudz materiāla māksliniekiem, literātiem un pētniekiem, un tie palīdzēja veidot Rietumu izpratni par Japānu pirms plašas modernizācijas un globalizācijas. Viņa grāmata Kwaidan īpaši ietekmēja gan literatūru, gan kino — piemēram, Masaki Kobayashi 1964. gada filma "Kwaidan" filmēja dažus no Hērna aprakstītajiem stāstiem.

Nāve

Patriks Lafkadio Hērns mira 1904. gada 26. septembrī Tokijā. Viņa dzīves darbs — tulkojumi, stāsti un eseji — paliek svarīgs avots tiem, kas interesējas par Japānas folkloru, kultūru un par to, kā šīs tradīcijas var tikt saprotamas un nodotas ārpus to dzimtās vides.