Louis‑Ferdinand Céline — franču rakstnieka biogrāfija un pretrunīgais mantojums

Louis-Ferdinand Céline bija franču rakstnieka un ārsta pseidonīms Louis-Ferdinand Destouches (1894. gada 27. maijs, Kurbēvoī - 1961. gada 1. jūlijs, Meudon). Céline bija viņa vecmāmiņas vārds. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem divdesmitā gadsimta rakstniekiem. Viņš radīja jaunu rakstīšanas stilu, kas modernizēja gan franču, gan pasaules literatūru. Viņa slavenākais darbs ir "Ceļojums uz nakts galu". Viņš ir pretrunīgi vērtēta persona, jo viņa antisemītiski noskaņotie pamfleti. Viņš bija precējies ar dejotāju Lucette Destouches.

Biogrāfija

Louis‑Ferdinand Destouches dzimis Parīzes priekšpilsētā Kurbēvoī 1894. gadā. Pēc pamatizglītības viņš studēja medicīnu un piedzīvoja Pirmo pasaules karu kā jauns virsnieks–medicis; kara pieredze būtiski ietekmēja viņa pasaules skatījumu un vēlākos literāros darbus. Pēc kara viņš turpināja medicīnisko praksi, strādājot galvenokārt par ārstu. 1926. gadā viņš apprecējās ar dejotāju Lucette, kura bija viņa dzīvesbiedre līdz mūža beigām.

Radošais ieguldījums un rakstīšanas stils

Céline kļuva īpaši pazīstams ar savu radikāli specifisko valodas lietojumu — tuvāku runājamai franču valodai nekā tradicionālajai literārvalodai. Viņš izmantoja eliptisku teikumu ritmu, saruniskas intonācijas, biežu izsaukuma zīmju un punktu kombinācijas, slenga elementus un ironiju. Šī stila īpatnība radīja jaunu literāru balsi, kas ietekmēja vairākas paaudzes autoru gan Francijā, gan ārpus tās.

Galvenie darbi

• Voyage au bout de la nuit (1932) — latviski pazīstams kā Ceļojums uz nakts galu. Autobiogrāfiskiem motīviem bagāts romāns ar galveno varoni Ferdinandu Bardamu; darbs uzreiz izraisīja plašu rezonansi un nostiprināja Céline vietu literatūras vēsturē.
• Mort à crédit (1936) — romāns, kas turpina viņa cinisko un melnprātīgo skatījumu uz sabiedrību.
• Antisemītiski pamfleti (1937–1941) — starp tiem ir Bagatelles pour un massacre (1937) un citi sacerējumi, kuri radīja smagas morālas un juridiskas sekas viņa reputācijai.
• Pēckara un vēlīnie darbi, piemēram, Féerie pour une autre fois, D'un château l'autre un Nord, kuros saglabājas viņam raksturīgā valodas dinamika un tumšā ironija.

Politiskā rīcība, kara un pēckara laiks

1930. gadu beigās un 1940. gados Céline publicēja vairākas antisemitiskas un politiski provokatīvas brošūras, kas izraisīja plašu kritiku. Otrā pasaules kara laikā viņa saiknes ar kolaboracionistiskiem elementiem un viņa publikācijas padarīja viņu par ļoti pretrunīgu figūru. 1944. gada beigās viņš bēga uz Vāciju un vēlāk dzīvoja Dānijā — šis periods un viņa publikācijas noveda pie apsūdzībām un plašām diskusijām pēc kara.

Pēc kara Céline vairākus gadus atradās trimdā; 1950. gadu sākumā viņš atgriezās Francijā un turpināja rakstīt, tomēr sabiedrības attieksme pret viņu saglabājās sarežģīta. Viņa antisemitiskie teksti joprojām ir daļa no diskusijas par to, kā atdalīt mākslas vērtību no autora politiskās nostājas.

Mantojums un kritika

Céline literārais talants un valodas inovatīvā izmantošana ir ietekmējusi daudzus modernās literatūras autorus un tulkotājus. Vienlaikus viņa politiskie uzskati un antisemitiskie darbi rada nopietnu ētisku dilemmu kritikai, literatūras vēsturei un lasītājiem. Mūsdienu pētnieki mēģina kontekstualizēt viņa radošo mantojumu — atzīstot gan ievērojamo ietekmi uz prozu un stilistiku, gan nepieņemamo naida runu un politisko stāju, kas saistīta ar viņa daiļradi.

Kā pieiet Céline darbiem mūsdienās

Lasītājiem, kuri interesējas par Céline, ieteicams:

• iepazīties ar viņa lielajiem romāniem, īpaši Ceļojumu uz nakts galu, lai saprastu viņa stilistisko novatorismu;
• vienlaikus lasīt kritiskas studijas un vēsturisku kontekstu, kas skaidro viņa politiskos izteikumus un to ietekmi;
• apzināties morālās un ētiskās problēmas, ko rada viņa antisemitiskie pamfleti, un neuztvert viņa personīgo nostāju kā attaisnojumu vai padomu mūsdienu sabiedrībai.

Louis‑Ferdinand Céline paliek literatūras vēsturē kā spilgta, sarežģīta un pretrunīga figūra: viņa valodas eksperimentālais rokraksts ir radījis paliekošu ietekmi, bet politiskā nostāja un naida pilnie teksti turpina raisīt asas debates par mākslinieka atbildību un mākslas attiecībām ar morāli.

Meklēt pēc burta