Maķedonijas falanga
Maķedonijas falanga ir kājnieku formējums, ko izveidoja Filips II. To izmantoja viņa dēls Aleksandrs Lielais, lai iekarotu Persijas impēriju. Šo formāciju veidoja šķēpmetēji ar 18 līdz 20 pēdu (5,5-6 m) gariem šķēpiem. Tos sauca par sarisām. Tie bija ar divām rokām; mazāki vairogi bija pārmesti pāri kreisajam plecam.
Maķedonijas falanga bija neaizsniedzama no frontes, bet neaizsargāta no sāniem un aizmugures, kur tai varēja uzbrukt ienaidnieka jātnieki. Tāpēc šai sistēmai bija nepieciešama aizsardzība, ko tai nodrošināja Maķedonijas jātnieki, kas bija viselastīgākais spēks. Kaujas sākumā Aleksandrs izmantoja falangu, lai piespiestu ienaidnieku. Viņa smagā kavalērija izdzina ienaidnieka zirgu no kaujas lauka un tad uzbruka izvēlētajiem pretiniekiem vai atklātajiem ienaidnieka vienību flangiem. Pēc tam falanga virzījās pret centru.
Agrīnās grieķu pilsētu valstis bieži cīnījās šaurās ielejās, kur kavalērija nebija tik svarīga. Bieži vien jātnieku bija maz vai nebija nemaz. Taču grieķu un persiešu karos kaujas notika atklātākās vietās, kur kavalērija bija liels spēks. Kā piemēru var minēt kauju pie Gaugamēlas. Tajā Aleksandrs manevrēja pa labi, lai novērstu persiešu armijas divkāršu aplenkumu. Darijs pavēlēja savai jātnieku karaspēkam kreisajā flangā pārbaudīt grieķu slīpo kustību, uzbrūkot viņu jātniekiem. Tad Aleksandra pavadošā kavalērija uzbruka novājinātajam ienaidnieka centram, kur bija izvietots Darijs, un tai sekoja falangas formējums.
Maķedonijas kaujas formējums. Hipaspisti, elites smagā kājnieki, ir kļūdaini apzīmēti kā elites smagā kavalērija.
Maķedoniešu falanga: vairogi ir mazāki un vieglāki nekā tradicionālajai hoplītu falangai, sarisa ir divreiz garāka par tradicionālajiem šķēpiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija maķedoniešu falangi?
A: Maķedonijas falanga bija kājnieku formējums, ko izveidoja Filips II un izmantoja viņa dēls Aleksandrs Lielais, kad viņš iekaroja Persijas impēriju. To veidoja šķēpmetēji ar gariem šķēpiem, ko sauca par sarissos, kuri bija ar abām rokām, un mazākiem vairogiem, kas bija piekārti pār kreiso plecu.
J. Kā Aleksandrs izmantoja falangu kaujā?
A: Kaujas sākumā Aleksandrs izmantoja falangu, lai sagūstītu ienaidnieku, jo viņa smagā kavalērija izdzina viņu zirgus no lauka. Pēc tam viņš ar jātnieku uzbruka pret izvēlēto pretinieku sāniem vai atklātām ienaidnieka vienībām, bet pēc tam ar falangu devās pret to centru.
J: Kāpēc agrīnās grieķu pilsētas-valstis neizmantoja jātnieku karaspēku?
A: Agrīnās grieķu pilsētas-valstis bieži cīnījās šaurās ieleju ieplakās, kur kavalērija bija mazāk svarīga vai pat nepastāvēja. Tomēr, piemēram, kaujās starp Grieķiju un Persiju viņi cīnījās atklātākā teritorijā, kur kavalērija kļuva par galveno spēku.
J: Kas notika pie Gaugamēlas?
A: Pie Gaugamēlas Aleksandrs manevrēja, lai novērstu divkāršu Darija persiešu armijas ielenkšanu, ļaujot savai jātnieku karaspēkam uzbrukt Darija novājinātajam centram, kamēr viņam sekoja viņa falangas formējums.
J: Kas padarīja Maķedonijas falangu neuzvaramu no frontes?
A: Maķedonijas falangas bija neuzvaramas no frontes, jo tās veidoja šķēpmetēji ar gariem šķēpiem, kurus sauca par sarissos un kurus varēja vienlaikus izmantot aizsardzībai un uzbrukumam.
J: Kā Maķedonija aizsargāja savas falangas kauju laikā?
A: Sistēmai bija nepieciešama aizsardzība, ko tā saņēma no Maķedonijas kavalērijas, kas bija pietiekami elastīga, lai pasargātu sevi no uzbrukumiem no sāniem un aizmugures, ļaujot ienaidnieka kavalērijai uzbrukt.
J: Kādus ieročus šķēpmetēji nesa šajā formējumā?
A: Šķēpmetēji nēsāja 5,5-6 metrus garus šķēpus, ko sauca par ragainajiem šķēpiem, kuri bija divrocīgi, un tiem virs kreisā pleca bija piestiprināti mazāki vairogi papildu aizsardzībai kaujas laikā.
