Kājnieku kustība (dubultā aplenkšana) — definīcija un taktika

Kājnieku kustība jeb dubultā aplenkšana ir taktika, kurā spēki vienlaicīgi uzbrūk abiem ienaidnieka formācijas flangiem (sāniem), ar mērķi to apgriezt, ielenkt vai atdalīt no rezerves spēkiem. To var izmantot, kad pretinieka vienības virzās uz armijas centru vai kad pretinieka līnijas ir pagarinātas un pakļautas šķērsošanai. Šajā manevrā ārējie savienojumi pārvietojas apkārt ienaidniekam, savienojoties aizmugurē vai gūstot kontroli pār svarīgiem šķērsliem, kamēr centrālā grupa notur vai piesaista ienaidnieka uzmanību.

Galvenie mērķi

Pārtraukt ienaidnieka sakarus un piegādes līnijas;
Apmest un iznīcināt ienaidnieka galveno spēku, izolējot to no rezerves vienībām;
piespiest ienaidnieku kapitulēt vai atkāpties neizdevīgā pozīcijā;
radīt morālu un organizatorisku haosu ienaidnieka rindās.

Nosacījumi un priekšnoteikumi

Dubultās aplenkšanas veiksmīgai īstenošanai ir nepieciešami:

labas izlūkošanas ziņas par ienaidnieka izkārtojumu un rezerves izvietojumu;
mobilitāte un ātrs manevrētspējas kapitāls — kavēšanās var novest pie neveiksmes;
spēcīga komandēšana un sinhronizācija, lai abas flange vienības darbotos koordinēti;
pietiekami resursi, lai noturētu centru vai nodrošinātu ķīlnieka vaidus, kamēr flangas veic aplenkšanu;
izdevīgs reljefs vai ceļi, kas ļauj flangu vienībām nokļūt aiz ienaidnieka līnijām.

Taktiskās variācijas

Pilna dubultā aplenkšana — abas flangas pilnībā apiet ienaidnieku un savienojas aizmugurē, radot pilnīgu apkārtējo loku;
Daļēja (eller vārsta) aplenkšana — vienas puses flankas uzbrukums kombinēts ar centrālās spiediena palielināšanu, lai liek ienaidniekam atkāpties;
Vertikālais aplenkums — izmanto augstumu vai atšķirīgu terēnu līmeņus, lai nospiestu ienaidnieka flangas no šķērsielām;
Veidbāzes koordinācija — kombinācija ar prettanku, artilēriju vai gaisa atbalstu, lai nodrošinātu flangu virzību un novērstu pretuzbrukumus.

Soļi īstenošanai

izlūkojiet ienaidnieka pozīcijas un identificējiet vājās vietas flangos;
plānojiet sinhronizētu virzību ar laika rezervēm neparedzētiem kavējumiem;
nodrošiniet piegādes un rezerves, lai flangas nezaudētu impulsu;
uzturiet spiedienu centrā, lai piesaistītu ienaidnieka uzmanību un novērstu rezerves pārvietošanu;
kad flangas tuvojas aizmugurei, noslēdziet loku un atgrieziet kustību uz ienaidnieka komunikācijām un rezerves punktiem.

Priekšrocības un riski

Dubultā aplenkšana var ātri iznīcināt pretinieka cīņas spējas un radīt lēmuma priekšrocības, taču tai ir arī nozīmīgi riski:

Priekšrocības: liels taktiskais efekts, psiholoģiska ietekme, iespēja gūt nozīmīgu teritoriju un apgādes līniju kontroli;
Riski: ja flangas tiek atklātas vai kavējas, ienaidnieks var pārgrupēties vai veikt pretuzbrukumu, apdraudot aplenkojošās vienības; komunikācijas kļūmes un laika neprecizitātes var iznīcināt sinhronizāciju;
Jāņem vērā arī piegādes līnijas — flangas, kas strauji virzās uz priekšu, var izstiept savas loģistikas ķēdes un kļūt ievainojamas.

Pretpasākumi pret dubulto aplenkšanu

savlaicīga izlūkošana un mobilo rezervju izvietošana, kas var ātri aizstāt apdraudētās pozīcijas;
izmantojot pretdarbību flangos ar koncentrētu uguni vai pretuzbrukumiem, lai izjauktu aplenkuma tempu;
elastiska aizsardzība un atkāpšanās plāni, kas ļauj saglabāt vienības vienotību un atgriezt pretuzbrukumam;
izmantojot terēnu un fortifikācijas, lai ierobežotu flangu manevru brīvību.

Operatīvie padomi

uzticieties izlūkošanai un nepārvērtējiet savas spējas; labāk plānot mazāku, labi koordinētu manevru nekā lielu, nesinhronizētu uzbrukumu;
saglabājiet komunikāciju kanālus vienkāršus un redundantu — vienmēr jābūt alternatīvai saziņai;
plānojiet evakuācijas un piegādes koridorus gan flangām, gan centram, lai izvairītos no apgrūtinātas atkāpšanās;
use atbalstu (artilērija, gaisa spēki, izlūkošanas drošība) lai pastiprinātu flangu darbību un novērstu notikumu izmaiņas.

Dubultā aplenkšana ir spēcīgs, bet prasīgs manevrs — panākumi atkarīgi no laika, koordinācijas, izlūkošanas un mobilitātes. Rūpīga plānošana un iespēju analīze pretinieka reakcijām palielina varbūtību, ka aplenkšana beigsies ar taktisku uzvaru.

Šajā gadījumā sarkanie spēki veic piespiedu kustību, cenšoties aplenkt vai ieskaut uz priekšu virzošos zilos spēkus.

Apraksts

Pilnīga pincešu kustība noved pie tā, ka uzbrūkošā armija saskaras ar ienaidnieku priekšpusē, abos sānos un aizmugurē. Ja uzbrūkošās kājnieku grupas savienojas ienaidnieka aizmugurē, ienaidnieks tiek ielenkts. Šādas kaujas bieži beidzas ar ienaidnieka spēku padošanos vai iznīcināšanu. Aplenktie spēki var mēģināt izlauzties vai veikt pretuzbrukumu. Veiksmīgu flankēšanas manevru var būt grūti īstenot.

Vēsture

Sun Tzu grāmatā "Kara māksla" runāja par manevru. Taču viņš uzsvēra, ka ieskautajam ienaidniekam jāatstāj evakuācijas ceļš. Pretējā gadījumā, saskaroties ar nāvi, ielenktais ienaidnieks cīnītos daudz sīvāk. Šķiet, ka šo padomu ievēroja ģenerālis Džordžs Patons, kad viņa plašais triecienkustības gājiens 1944. gada augustā ieslodzīja vācu armiju Falaīzes kabatā.

Iespējams, ka šis manevrs pirmo reizi tika izmantots Maratona kaujā 490. gadā pirms mūsu ēras. Vēsturnieks Hērodots apraksta, kā to izmantoja atēniešu ģenerālis Miltiads. Kaujas laikā vājākie centrālie formējumi atkāpās. tas ļāva spārniem apvienoties persiešu kaujas līnijas aizmugurē. Tas lika persiešiem panikā atkāpties.

Slavens piemērs ir Hanibāla kauja pie Kannām 216. gadā p.m.ē. Militāristi to uzskata par vienu no lielākajiem kaujas manevriem vēsturē.

Tā bija iecienīta Kārļa Lielā taktika, ko viņš izmantoja pret saviem ienaidniekiem. Viņš regulāri sadalīja savu komandu divās armijās, lai notvertu ienaidnieku starp tām.

Daniels Morgans to efektīvi izmantoja Kaupensa kaujā 1781. gadā Dienvidkarolīnā. Britu karaspēks domāja, ka Morgana vīri atkāpjas, un uzbruka tieši uz lamatām.

Flanku manevri bija nozīmīga vācu "blitzkriega" sastāvdaļa Otrā pasaules kara laikā. Tas ietvēra ātru tanku, artilērijas un lidmašīnu pārvietošanos, lai pārspētu ienaidniekus.